es vakar biju tik nogurusi, ka atkal gandrīz uz dīvāna aizmigu. bet Annis naktī trobelējās. ap trijiem. ir diezgan gaišs jau un viņa laikam domā, ka var jau celties. es nezinu. būtībā es tajā brīdī esmu tik ļoti nekāda, ka nevaru attaisīt acis, lai noskaidrotu, kas tieši ir problēma.

lai.
es nesūdzos.

šodien man paredzēta telefonintervija. 10:30. laiku noliku es. parasti Annis aizmieg ap 10 un guļ 1-2 h. šodien viņa bija tik ļoti sagurusi, ka par spīti maniem centieniem noturēt viņu nomodā, viņa aizmiga 8:30. man ļoti gribas atteikt sarunu. neesmu formā.

lai neaizmigtu sāku lasīt žurnālu. un tur tas bija - raksts par Kongo sievietēm, viņu nolaupīšanu un verdzināšanu raktuvēs. šausmīgas detaļas, kas vajās mani visu atlikušo dzīvi. vēl jo vairāk, ka vairākkārtīgi rakstā tiek uzsvērta saikne, ka mēs, ka es esmu līdzatbildīga šo sieviešu likteņos, jo minerāli, ko viņas kailām rokām no zemes izkašā tiek lietoti mobilajos telefonos.

jūs zinat manas nedienas ar telefoniem. es pacietīgi gaidu 1.6. kad dabūšu jaunu līgumtelefonu. gaidīju. tagad man liekas, ka varētu atteikties no telefoniem vispār. es negribu būt līdzatbildīga cilvēku pazemošanā, nogalināšanā un bērnu likteņos, kas radušies izvarošanas rezultātā. vai tiešām šī ērtā dzīve, šī patērētājkultūra ir stimuls cilvēku tumšāko pušu izpausmei?

Es aizveru acis un ausis, kad kāds stāsta par dzīvnieku mocīšanu, lai es varētu apēst savu dienišķo kotleti vai uzmest plecā ādas somiņu. bet es nevaru aizvērt acis un ausis, kad tiek stāstīts par cilvēku mocīšanu. vienmēr var izlikties, ka tas ir safantazēts. žurnālisti grib tikai uzšūmēt skandālu. bet cita balss galvā prasa: "bet ja nu tas viss ir patiesība? ja nu patiesi kāds tieši šobrīd ciešs, dēļ manas nespējas noturēt rokās telefonu? vai manas iegribas pēc kaut kā jauna?"

es biju tik ļoti nogurusi, bet tagad man gribas vemt.
es nezinu vēl, ko es darīšu. vai tiešām es spēšu pamest savu komforta zonu? vieglāk būtu izstumt to visu no savas apziņas... bet ja tas patiešām viss notiek, kā es spēšu paskatīties pati sev acīs zinot vai vismaz nojaušot sakarības? meklēt tālāk un izveidot savu situācijas bildi. tam man pietrūks dūšas. tā var zaudēt ticību labajam un cilvēcei kā tādai.