manam bērnārstam ir uzskats, ka mēs visi piedzimstam ļauni un tikai bailēs no soda un/vai sabiedrības spiediena mēs kļūstam civilizēti un kulturāli.
paskatoties uz mazumu rokās, es nespēju tam piekrist. bet lasot par visādām šausmām, kad cilvēka tumšā puse atklājas, esmu spiesta piekrist, ka ik vienā no mums ir ļaunums. vai kā vecāks cilvēks teiktu - velns sēž iekšā.

vakar sāku lasīt interesantu grāmatu "meklēju dzimteni, piedāvāju apjukumu". pašā sākumā Carl Rogers citāts (brīvā manā tulkojumā): vispersoniskākās emocijas/lietas ir tās, kas saista cilvēkus, jo ir visiem kopīgas.

nezinu kāpēc es šo te klāt pierakstīju. vēl nav doma līdz galam noformulējusies..