Ek, nu nevaru es arī iztikt bez 5 kapeikām šodienas populārajā tēmā ;)
Man gan Juniors bija ieskaitāms kategorijā "bērns" tik sen, ka mani nu jau droši varētu dēvēt par Bezbērnu Kuci ;)
Tātad, neizteikšos par bērniem tādās sabiedriskās vietās kā transportā, veikalā un uz ielas. Bet par restorāniem un koncertiem runājot: katram ir sava vieta. Bērniem ir leļļu teātris un gan jau ka visādas kafejnīcas, kur uz durvīm rakstīts: "būsiet welkomēti ar visiem bērniem", vismaz esmu redzējusi dažādās kūkotavās bērnu krēsliņus, attiecīgi tādiem uzrakstiem vajadzētu būt. Un cauri - cilvēki, kam bērni nepatīk, no tādam vietām vienkārši izvairās. Savukārt bērnu vecākiem vajadzētu būt tik tolerantiem, lai neapmeklētu vietas, kur bērns varētu traucēt pieaugušos (tajā skaitā viņus pašus). Ja vien šiem vecākiem nav 100% pārliecības, ka bērns uzvedīsies kā līķis, tb būs kluss un nekustīgs.
Padomju laikā vispār, ja pareizi atceros, restorāniem bija uzraksti, ka personas līdz 16 (18?) gadu vecumam netiek ielaistas, starp citu - laba prakse.
Un runājot par argumentu: "kā tad bērns iemācīsies uzvesties restorānā, ja to neapmeklēs, izaugs līdz 30 gadiem un būs galīgs dunduks", varbūt nevajag bērnus mājās no silītes barot, bet izsniegt nazi, dakšiņu, servjeti un ierādīt, kā tos lieto, tad arī nebūs par šādām lietām jāuztraucas? ;)
Un par tēmu "ko tad man, ja esmu dzemdējusi, 18 gadus mājās sēdēt, ja ar bērnu nedrīkst nekur iet?!": ir vecmāmiņas, draudzenes vai maksas aukles, galu galā. Un ja tu esi tik nejauka, ka neviens cilvēks neuzņemas sēdēt ar tavu bērnu (bērniem), un nav naudas auklei, nu ko, tad - jā, sēdi mājās 18 gadus! ;P