Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2014-09-23 23:35:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ek, nu nevaru es arī iztikt bez 5 kapeikām šodienas populārajā tēmā ;)
Man gan Juniors bija ieskaitāms kategorijā "bērns" tik sen, ka mani nu jau droši varētu dēvēt par Bezbērnu Kuci ;)
Tātad, neizteikšos par bērniem tādās sabiedriskās vietās kā transportā, veikalā un uz ielas. Bet par restorāniem un koncertiem runājot: katram ir sava vieta. Bērniem ir leļļu teātris un gan jau ka visādas kafejnīcas, kur uz durvīm rakstīts: "būsiet welkomēti ar visiem bērniem", vismaz esmu redzējusi dažādās kūkotavās bērnu krēsliņus, attiecīgi tādiem uzrakstiem vajadzētu būt. Un cauri - cilvēki, kam bērni nepatīk, no tādam vietām vienkārši izvairās. Savukārt bērnu vecākiem vajadzētu būt tik tolerantiem, lai neapmeklētu vietas, kur bērns varētu traucēt pieaugušos (tajā skaitā viņus pašus). Ja vien šiem vecākiem nav 100% pārliecības, ka bērns uzvedīsies kā līķis, tb būs kluss un nekustīgs.
Padomju laikā vispār, ja pareizi atceros, restorāniem bija uzraksti, ka personas līdz 16 (18?) gadu vecumam netiek ielaistas, starp citu - laba prakse.
Un runājot par argumentu: "kā tad bērns iemācīsies uzvesties restorānā, ja to neapmeklēs, izaugs līdz 30 gadiem un būs galīgs dunduks", varbūt nevajag bērnus mājās no silītes barot, bet izsniegt nazi, dakšiņu, servjeti un ierādīt, kā tos lieto, tad arī nebūs par šādām lietām jāuztraucas? ;)
Un par tēmu "ko tad man, ja esmu dzemdējusi, 18 gadus mājās sēdēt, ja ar bērnu nedrīkst nekur iet?!": ir vecmāmiņas, draudzenes vai maksas aukles, galu galā. Un ja tu esi tik nejauka, ka neviens cilvēks neuzņemas sēdēt ar tavu bērnu (bērniem), un nav naudas auklei, nu ko, tad - jā, sēdi mājās 18 gadus! ;P


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kuminjsh
2014-09-24 12:46 (saite)
Jā, es biju aizmirsusi par ģimenēm, kas dzīvo citās valstīs un brauc ciemos pie vecvecākiem! ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]muzungu
2014-09-24 12:53 (saite)
Ja mēs aizbrauktu bez bērniem, dabūtu pa bieti, maz neliktos.
Es te tagad domāju, ka iespējams man tik viegli kritizēt citus vecākus ar bērniem nepiemērotās vietās, jo man nekad nav problēmas atrast cilvēku, kam uzticēt bērnus, man pūšoties. Mēs pat ar vīru izmanamies 1-2 reizes gadā aizšaut uz 2-5 dienām prom. Ne jau visiem tā veicas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

runa nav par veiksmi, bet attieksmi
[info]kuminjsh
2014-09-24 13:00 (saite)
Katrs pats veido savu dzīvi! OK, tev un tavam vīram varbūt visi radi apmiruši, bet ja tev nav neviena drauga, tad sorry, kaut kas ar tavu dzīvi nav kārtībā. Ja tev piedevām nav arī naudas auklei, hmm...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: runa nav par veiksmi, bet attieksmi
[info]muzungu
2014-09-24 13:17 (saite)
Tautas gudrība:
Если в 60 лет нет детей, то уже и не будет.
Если в 50 лет нет денег, то уже и не будет.
Если в 40 лет нет здоровья, то уже и не будет.
Если в 30 лет нет любви, то уже и не будет.
А всё почему? — Потому что в 20 лет не было мозгов.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: runa nav par veiksmi, bet attieksmi
[info]kuminjsh
2014-09-24 13:21 (saite)
;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Re: runa nav par veiksmi, bet attieksmi
[info]ld
2014-09-24 16:26 (saite)
Man ir draugi un paziņas un uz kādām stundām var atrast, sarunāt, bet uz dienu vai divām - tā būtu ekstra. Es pati arī nevienu svešu bērnu uz dienām neesmu ņēmusi. Nu māsu bērnus, bet tie neskaitās, jo radinieki.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: runa nav par veiksmi, bet attieksmi
[info]kuminjsh
2014-09-24 16:31 (saite)
Nu tu daudz pārus pazīsti, kam pilnīgi visi radinieki ir apmiruši? ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: runa nav par veiksmi, bet attieksmi
[info]ld
2014-09-24 16:39 (saite)
Es zinu gana daudz pārus, kam visi radinieki vairāk kā 1000km attālumā. Mans tētis un māsas, piemēram. Vīratēvs toties atrodas 5 min gājienā no mūsu dzīvokļa, bet bērnus viņš ir pieskatījis tieši vienu reizi, kas beidzās ar braucienu uz slimnīcu. Vīramāte joprojām strādā un viņai nav laika. Viņa gan šad un tad izdomā lielos paņemt pie sevis, bet vienmēr, kad viņai ir ērti, nevis mums vajag. Nu, piemēram, esam uzaicināti uz smalku vīna dzeršanas pasākumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: runa nav par veiksmi, bet attieksmi
[info]kuminjsh
2014-09-24 16:51 (saite)
Un opcija - maksas aukle nepastāv?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: runa nav par veiksmi, bet attieksmi
[info]ld
2014-09-24 17:02 (saite)
konktrēti man tik bieži nevajag, lai ieguldītu resursus labas aukles meklēšanā, pieradinātu bērnus pie viņas un tad pēc nepieciešamības reizi divos mēnešos izsauktu. Ja bērnus nevar ņemt līdz, tad iet tikai viens no mums vai arī neviens. Kad vēl bija tikai 2 sīkie, tad nolikām gulēt kā vienmēr astoņos un tad gājām. Bet nu mūsējie lielie, kad iemieg tad arī guļ. Mazā tāda nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Re: runa nav par veiksmi, bet attieksmi
[info]ld
2014-09-24 17:11 (saite)
Nezinu kā tas no malas izskatās, katrā ziņā pieraksīšu, ka es nesūdzos :)
Bērni bija mana izvēle, protams es neiedomājos to visu tā kā tas ir, manos sapņos bija rožaināk :D mans vīrs ļoti labprāt paliek viens mājās ar sīkiem, man tikai atliek pārliecināt draudzenes un viņu vīrus (draudzeņu vīri ir tā lielākā problēma...) darīt tāpat un tad jau - aidā - dzīvē!

Ja ejam uz restorāniem, tad tikai tiek, kur bērni ir gaidīti. Piemēram, grieķu restorānā valda tāds troksnis, ka man reizēm ir par traku. Vienreiz bijām tur tikai divatā un mums blakus piesēdās liela ģimene/bariņš, kur bija vairāki bērni - visi bļāva gandrīz non-stopā. tad gan es biju dusmīga. vienīgais vakars gada laikā bez bērniem un jāklausās kā sveši kliedz.

Uz smalko itāļu restorānu gan bērnus vairs līzi neņemsim. Pats restorāns it kā aicina ar bērniem nākt un ir arī sēdeklīši, bet nav neviena bērnu ēdiena, nav arī pusporcijas. Ā un vēl mēs ejam uz lokālās virtuves krodziņiem, kuros ir vesels stūris ar visādiem klučiem un citādām bērnu mantām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: runa nav par veiksmi, bet attieksmi
[info]kuminjsh
2014-09-24 17:25 (saite)
No malas izskatījās ka reiz pēc ieganstu meklēšanas :D
Es kā reiz par to: atnāk uz restorānu, piemēram, sakarīgs ģimenes pāris, kurš samenedžējis vakaru bez bērniem, lai varētu izbaudīt divatni, un hop, viņiem nezinkāpēc jāklausās svešu bērnu ķērkšanā, sabojājot sev vakaru! Vienkārši vajadzētu ieviest restorānus, kur bērni, dzīvnieki un skaļas personas NETIEK ielaisti! ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: runa nav par veiksmi, bet attieksmi
[info]ld
2014-09-24 17:31 (saite)
LV jau savādāk, bet te visi sīkie ir 20:00 gultās un tad attiecīgi, ja sakarīgais ģimenes pāris dodas restorānot ap astoņiem, tad būtībā restorāni ir bez bērniem. Ja bērni redzami kaut kur pēc 20tiem, tad ir skaidrs, ka tie ir iebraucēju bērni :D

Starp citu, es lasīju (personiskas pieredzes nav), ka Itālijā sīkie tiek ņemti līdz un ja viņi aizmieg, tad guļ uz soliem turpat restorānā. Tipa bērni ir ģimenes pilntiesīga daļa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: runa nav par veiksmi, bet attieksmi
[info]kuminjsh
2014-09-24 17:33 (saite)
Stāsta, ka itāļi vienkārši traki uz bērniem - VISIEM (saviem un svešiem), tb viņiem tā bļaušana ir kā mūzika! Viņi gan paši arī baisi auro!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: runa nav par veiksmi, bet attieksmi
[info]ld
2014-09-24 17:35 (saite)
jā, ir valstis, kur jebkurš bērns ir brīnums un svētība.
diez kāpēc mūsu kultūrā bērns ir apgrūtinājums? Tai pašā Anneles grāmatā, tā attieksme - nemaisies pa kājām!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: runa nav par veiksmi, bet attieksmi
[info]kuminjsh
2014-09-24 17:46 (saite)
Nu nez, es neteiktu, ka apgrūtinājums, vienkārši bērns nav kaut kas īpašs, bet līdzvērtīgs pieaugušajam. Ja es, piemēram, sāktu uzvesties tai pašā restorānā kā dažs bērns: ķērkdama skraidītu pa zāli, rautu nost galdautu, ar rokām rakātos pa šķīvi, utt., cik ātri cilvēki izsauktu apsardzi vai policiju? ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: runa nav par veiksmi, bet attieksmi
[info]ld
2014-09-24 17:58 (saite)
paga, Tu tiešām esi redzējusi, kādu tā darām? Pati savām acīm? Tiešām kāds rauj nost galdautus?! Manējie reizēm padīdas un pačīkst, ka grib iet paskatīties lielajā akvārijā zivtiņas, bet galdautu gan neviens nav mēģinājis noraut. citus arī neesmu redzējusi tā darām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: runa nav par veiksmi, bet attieksmi
[info]kuminjsh
2014-09-24 18:03 (saite)
Nu ok, tas bija internetā nofilmēts, var jau būt, ka viss falšs un speciali taisīts!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: runa nav par veiksmi, bet attieksmi
[info]ld
2014-09-24 18:06 (saite)
tie noteikti bija neaudzinātie amurikāņu bērni :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: runa nav par veiksmi, bet attieksmi
[info]kuminjsh
2014-09-24 18:08 (saite)
Jā, bija gan amerikāņu.
Bet par koncertiem runājot, to gan esmu personiski dabūjusi vērot: bērni spēj pārbļaut pat militāru pūtēju orķestri! Un tie bija latviešu bērni :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?