Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2013-02-08 19:56:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Dažas domas, kas piemeklēja, šodien lasot freidlisti:
1) mammas. Kopš esmu savā galvā mainījusi attieksmi pret mammu, mums ir kolosālas attiecības. Ne viņa mani vairs audzina un kritizē, ne es viņu;D Protams, es nezinu, kā būtu, ja mēs dzīvotu vienā mītnē;)
Kamēr es sevī auklēju kaut kādus pusaudžu gadu aizvainojumus, mēs mierīgi nespējām ne dienu sadzīvot, katrs viņas telefonzvans man bija kā maza mēroga pasaules gals (tb ja izdzirdot zvanu es sev uzlēju karstu kafiju vai sasitu kāju pret galdu, jau zināju, ka māte, bļin);/
Tagad pēkšņi esmu sapratusi - lai cik banāli tas skan: "Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo savā zemē." tas ir tiesa...
Un, jā, bija jānodzīvo gandrīz līdz 40 gadiem, lai līdz tam nonāktu.:)

2) antibiotikas. Tas ir interesanti, ka manā freidlistē ir daži cilvēki ar diametrāli pretējiem viedokļiem šajā jautājumā, tb tādi, kam antibiotikas šķiet bezmaz dienišķā maize katras sīkākās ligas gadījumā, un tādi, kam tas ir pēdējais līdzeklis. Es pati pieturos pie otrā viedokļa, tb meklēju iespēju tikt pie tām tikai tad, kad nekas cits vairs nelīdz un strutainas angīnas dēļ vairs pat muti nevaru pavērt, nemaz nerunājot par kaut kā norīšanu, tb pēdējā reize bija pirms n gadiem. Ak, nē, atceros gan - 2008. gada rudenī! Lai gan mani vecāki kā reizi gandrīz pie katra šķaudiena mani ar olitetrīnu un eritromicīnu baroja;D


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]str
2013-02-08 20:03 (saite)
1) mierīgi, kamēr nav jāuzturas vien;a teritorijā...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2013-02-08 20:20 (saite)
Nu nez, tagad es varu arī mierīgi wīkendu sadzīvot, kas kādreiz bija neiedomājami...;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]vineta
2013-02-08 20:16 (saite)
Mani ar laikam tikai strutainā angīna ir piespiedusi dzert antibiotikas.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2013-02-08 20:20 (saite)
Mhm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nova
2013-02-08 20:44 (saite)
welcome to the club! es arī esmu oletetrīna un eritromicīna paaudzes bērns:( bet tomēr labi, ka a.b. vismaz uztaisīja par recepšu zālēm

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2013-02-08 20:50 (saite)
Jā, pilnīgi noteikti! To pašu varētu darīt ar visu, kas satur paracetamolu;/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krii
2013-02-08 21:41 (saite)
Jā, man arī ir viedokļi.:)
par mātēm. Aizvien vairak tiecos uz pārliecību, ka spēja pieņemt savus vecākus ar visām viņu - tai skaitā nepatīkajām - īpašībām un ieradumiem un piedot viņiem viņu kļūdas - tai skaitā tās, kuras mēs paši joprojam ārstējam pie nešķīsti dārgiem psihoterapeitiem - ir viens no būtiskākajiem personības brieduma rādītājiem. Ka, ja ar to netiek galā, tad ne sevi, ne citus pa īstam un nesāpīgi mīlēt nesanāk.
2) Par antibiotikām zinu, ka tās jālieto bakteriālu (vai sēnīšu, vienšūņu utml., bet nekādi ne vīrusu) infekciju gadījumā. Un bakteriālas (vai sēnīšu, vienšūņu utml.,) infekcijas diagnozi var noteikt tikai ārsts, visbiežāk - tikai ar analīzēm. Un tikai ārsts arī var zināt, kuras konkrētās antibiotikas kādā konkrēta devā tieši šim gadījumam noderēs. Tāpēc man nekad neienāktu prātā dzert antibiotikas pēc savas saprašanas vai medicīnu nestudējuša drauga ieteikuma, vai pašai eksperimentēt ar devām, ja man reiz kāda iekaisuma dēļ tādas ir izrakstītas.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2013-02-08 21:44 (saite)
Lūk, lūk, abos gadījumos piekrītu:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]aizliegts_v
2013-02-08 21:47 (saite)
Par otro. Pavisam traki ir, ja cilvēks ir tik ļoti pret antibiotikām, ka tad, kad galīgi vairs bez tām nevar, tad nevis dzer tās devās, kādas ārsts parakstījis, bet gan dažas un dažreiz, jo tās tak ir organismam kaitīgas :(

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2013-02-08 21:48 (saite)
Un tam cilvēkam nevar iestāstīt, ka šitāda mērkaķošanās ir organismam vēl kaitīgāka?;/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]aizliegts_v
2013-02-08 21:55 (saite)
Ir tikai divas iespējas - klusēt vai... ēēē... klusēt :/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2013-02-08 22:17 (saite)
Mnja...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krii
2013-02-08 22:05 (saite)
O, jā! Un šausmīgi ir arī, ja pamatīgu bronhītu pretēji ārsta teiktajam ārstē nevis ar antibiotikām, bet ar aveņu tēju un pozitīvo domāšanu, kamēr gandrīz aiziet pie tēviem ar labi iestaigātu pleirītu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2013-02-08 22:17 (saite)
Jā, raspodiņu tējā ir spēks!;/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sursurs
2013-02-09 01:34 (saite)
manai mammai vajadzēja 50 gadus un paārstēšanos slimnīcā, lai nonāktu līdz atziņai, ka ar raspodiņu tēju var arī nepietikt :D Za to man tagad ir mācība visai dzīvei - kāpēc nevajag slimības ielaist :))
Bet par mammām in general piekrītu - mums arī attiecības nav nekādas rožainās. Es arī gana bieži neizturu un sabļauju, viņa - tāpat, bet nu tomeŗ šobrīd jau ir tik tālu, ka vismaz pāris dienas varam nesplēsties un daudzmaznormāli sadzīvot nedalot ietekmes sfēras :D Katrā ziņā man nav dusmu/aizvainojuma uz mammuci. Drīzāk dažreiz uz sevi, kad brīžos, kad viņa rīkojas kā bērnudārzs, es nevaru rīkoties kā pieaudzis cilvēks....

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2013-02-09 01:40 (saite)
Nu ja, vismaz kādam jābūt pieaugušam cilvēkam!;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?