Kurvjzieža kontemplācijas

Neizvērsts n-komentārs

Krāšņais Kurvjziedis

Neizvērsts n-komentārs

[info]krii
28.5.23 23:43
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Tas nav absurds, tas ir tas, ko tu nerubī.

Sv. Augustīns ļoti labi formulējis, ka mīlestības būtība ir gribas akts, nevis intelektuāls lēmums vai ļaušanās spontānai kaislībai;
[ kā solījumā par "nabadzībā un bagātībā, slimībā un veselībā"] arvien no jauna aktualizēta lojalitāte Otram.

Ir vēls, nāk miegs, izvērsīšu kaut kad citreiz. Varbūt.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]usne
    29.5.23 00:15
    bet intelektuāls lēmums un ļaušanas spontānai kaislībai abi ir gribas akti

  • [info]dumshputns
    29.5.23 01:45
    Ja tikai svētais Augustîns nebūtu bijis tik instrumentāls Jēzus mīļākā apustuļa defamēšanā. Par spīti visiem saviem jaunības kaisles grēkiem, viņam nebija problēmu politiski nullificèt sieviešu lomu dzīvē, ticībā, politikā…

  • [info]aborigens
    29.5.23 07:54
    Tas būtu jauki, ja tu izvērstu. Mani mulsina šī saputrotība latviešu valodā, kur mīlestība apzīmē gan eros, gan citus mīlestības veidus. Un ar gribas izpratni ir pavisam slikti, man liekas, tas kaut kādā brīdī ir saplūdis ar patīk/nepatīk.

    • [info]krii
      29.5.23 08:56
      Jā, ir saputrots; gan ar mīlestību, gan ar gribu; griba visbiežāk tiek identificēta ar vēlmi vai pat iekāri (ne obligāti erotisku, jebkuru), lai gan tie īstenībā ir pretstati.

      • [info]aborigens
        29.5.23 09:24
        mhm. Man lasot Akvīnas Tomu un labāk saprotot, kas tad ir tā brīvā griba, ar kuras palīdzību mēs varam rīkoties neatkarīgi (un ko vispār nozīmē brīvība), bija tāds, bāc un kāpēc es par to līdz tam neko nezināju, kāpēc cilvēki sadzīvē (es tajā skaitā) tos vārdus lieto pilnīgi greizi un maldinoši. Jo nav jau problēma tajā, ka cilvēki kaut ko vēlas vai iekāro un tad to dara. Problēma ir tajā, ja patiesi domā, ka tā tad ir tā brīvā griba, kas nozīmē, ka ārkārtīgi svarīgs filozofisks princips ir vienkārši izslēgts, burtiski "nozagts" no sabiedrības apziņas.

        • [info]krii
          29.5.23 10:37
          Jap!
          Bet par mīlestību - ja es nebaidītos lietot koeljiskas, banālas metaforas, es teiktu, ka eros, philia, agapē, storgē attiecas pret mīlestību tāpat kā varavīksne pret baltas gaismas staru. Taču kaut ko tādu es, protams, nevaru atļauties teikt. :)

          • [info]aborigens
            29.5.23 10:43
            Tu visu vari :) gadījumos ar tādiem plašiem grūti notveramiem jēdzieniem, es atzīstu arī negatīvo definīciju, pasaka visu kāds tas nav un tas kas paliek nenosaukts ir Tas.

  • [info]mindbound
    29.5.23 10:05
    Es te arī piekrītu [info]usne, tiktāl, ka jebkurš intelektuāls lēmums ir gribas akts, ja vien nelietojam kaut kādas ļoti eksotiskas vārdu definīcijas.

    • [info]krii
      29.5.23 10:41
      Tās ir dažādas ētiskās (un arī psiholoģijas, ja tā ērtāk uztvert) kategorijas. Īpaši Augustīna kontekstā, kuram viens no fundamentālajiem postulātiem ir gribas prioritāte pār intelektu.

      • [info]ctulhu
        29.5.23 23:58
        /gribas prioritāte pār intelektu. /

        Jā vot tas ir jocīgs koncepts. Kā var kaut ko gribēt pirms tu esi izdomājis ka to gribi. OK nu labi, refleksi tā strādā, gribēt atraut roku no karsta.

        • [info]krii
          30.5.23 23:44
          Refleksi nav griba.
          Savukārt intelekts mēdz racionalizēt impulsus un rīcības, piedēvējot tiem visu ko, kas komfortablie iekļaujas apzinātajā pasaules ainā.

          Tāpēc - Augustīna mācībā - primārā ir tieši griba kā intence [piemēram, uz Labo].

          • [info]ctulhu
            30.5.23 23:49
            Nu jā bet lai gribētu labo tev ir jāizdomā kas ir labs un tas ir par domāšanu.

            • [info]krii
              2.6.23 17:39
              Augustīna gadījumā - nē.

              • [info]ctulhu
                2.6.23 17:49
                es mēģinu saprast kā viņš to ir domājis, pagaidām nesanāk

                • [info]krii
                  3.6.23 17:51
                  Griba ir iepriekšdotais, defoltais iestatījums. Tā atklājas intuitīvi.
                  Resp., ikvienam/-ai ir iespējams tieksties uz to, lai viņa/-s griba sakrīt ar Labo (Augustīna gadījumā - tas ir ekvivalents Dieva gribai (kas kaut kādā mērā sakrīt ar stoiķu Fatumu kā universālu likumsakarību (kurai pakārtotas un no kuras izrieti visas fizikas, loģikas un ētikas likumsakarības)), bet izdomāt un definēt pašam sev to nav iespējams, jo mums nekad nebūs zināmi VISI fakti un visas empīriski atklājamās likumsakarības - jo pasaule (kā Universs) iziet tālu ārpus mūsu izziņas robežām.

                  • [info]ctulhu
                    3.6.23 18:21
                    Nu jā viņiem tas balstās uz premisu ka ir kaut kas `iepriekšdots`` kas prezumē tādu devēju.

                    //bet izdomāt un definēt pašam sev to nav iespējams, jo mums nekad nebūs zināmi VISI fakti //

                    Beeet tad jau sanāk ka nevar tiekties? Jo nav zināms viss. Atkal ja var tiekties uz labo arī ar daļējām zināšanām tad sanāk ka tavu gribēšanu nosaka šitās te daļējās zināšanas. Tava gribēšana tad protams nav absolūti precīza, viņa uz to tikai tiecas.

                    • [info]krii
                      3.6.23 18:31
                      Šajā koncepcijā griba nebalstās zināšanās (kuras apriori ir nepilnīgas; to pilnīguma pakāpe nav relevanta).

                      • [info]ctulhu
                        3.6.23 18:37
                        Nu jā es tā sapratu. Mēģinot saprast kur tad viņa šajā koncepcijā balstās laikam prasīs vēl vienu tēju.

                        Nu labi, pasakam `` balstās intuīcijā``, bet tad ir nākamais jautājums kā tā intuīcija veidojas un kas viņu sastāda.

                        Pasakam `` ir iepriekš dota``. OK, bet kā tad sanāk ka dažādi cilvēki grib dažādas lietas un praksē novērotais liecina ka tās lietas ir gan sakarā ar doto cilvēku pieredzi.

                        Bottomlains: Kā es varu gribēt to ko es nezinu - nevaru iedomāties?

                        Okej es varu ģenerāli gribēt uzzināt nezināmo tāpēc ka es zinu ka pastāv nezināmais un saprotu šo konceptu - nezināmais. Bet kā es varu gribēt X ja es X pat iedomāties nevaru?


                        • NB

                          [info]krii
                          3.6.23 19:02
                          Griba NAV vēlme & griba NAV iekāre!

                          • Re: NB

                            [info]ctulhu
                            3.6.23 19:07
                            Nu jā ja vēlme un iekāre vēl varētu būt kaut kas instinktīvs [ jeb intuitīvs] tad griba nē. Vēlme strādā kā vienkārša reakcija - saodu šašliku => gribu ēst. Tas ir automātiski. Griba ir no zināšanām/ izdomāšanas: Esmu par resnu => nevajag pārrīties. Var overraidot vēlmi.

                  • [info]ctulhu
                    3.6.23 18:22
                    P.S. Jā štajam augustīnam nebūtu slikti iemācīt dzert tēju un tad ar viņu dirsties
Powered by Sviesta Ciba