Kas attiecas uz Amēriku, man no filmām vienmēr bijis stabils priekšstats, ka tas ir pasaulē draņķīgākais sauszemes pleķis, uz kura var nelaimēties piedzimt. Jo, atskaitot pārīti smuku peizāžu ap lielo kanjonu, tur nekā cita interesanta nav - kaut kādi suburbi ar skūtiem zālājiem un kantainas pilsētas ar garlaicīgām daudzstāvenēm.
Tagad, kad viņiem ir arī vispārējs psihums un neglīti marasmātiķi plēšas par prezidentūru, vispār kļūst skumīgi no domas, ka tur kādam jādzīvo.
Tagad, kad viņiem ir arī vispārējs psihums un neglīti marasmātiķi plēšas par prezidentūru, vispār kļūst skumīgi no domas, ka tur kādam jādzīvo.
America is the bad boy
Re: America is the bad boy
Floridā ir priedes ar šiiiitik garām skujām, veco laiku tantiņas no tām skujām pinušas mazus kurvīšus, un no kokiem karājas usnea ķērpji, ko sauc par spāņu sūnu. Un Pensilvānijā ir kalni un grizlilāči.
Bet vismaz aizveda uz arheoloģisko muzeju + parku, un tas gan bija interesanti.
https://www.worldofcoca-cola.com/
Ņujorka un Ņūorleāna bija divas vietas, kur gribēju pabūt, biju, bet nē, labāk ceļošu pa Latīņameriku, tur vismaz neviens neizliekas un neuzskata sevi par civilizētības etlonu kkādā kognitīvajā disonansē.
Havaju salās bija forši, bezgala smuka daba, apdzērušies tusētāji un debesis krāsā, kuras nav vairs nekur citur. Diez vai gribētu tur dzīvot, bet man tur patika.
Guama vispāri izskatījās vairāk pēc Spānijas, Filipīnu un Japānas miksa. No amerikas tur bija tikai nosaukums un lielie šopingmooli. Interesantākais, atkal, bija cilvēkos - vietējie čamorri ir bezgala mīļi.
Nepameta iespaids, ka amerika ir tāda vieta, uz kurieni brauc strādāt un tajā birojā paliek uz mūžu, ar ilgām par mājām. Dzīve veidojas no starpbiroju komunikācijām. Iespējams ka man nav taisnība, bet iespaids bija tieši tāds.