Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kas attiecas uz Amēriku, man no filmām vienmēr bijis stabils priekšstats, ka tas ir pasaulē draņķīgākais sauszemes pleķis, uz kura var nelaimēties piedzimt. Jo, atskaitot pārīti smuku peizāžu ap lielo kanjonu, tur nekā cita interesanta nav - kaut kādi suburbi ar skūtiem zālājiem un kantainas pilsētas ar garlaicīgām daudzstāvenēm.
Tagad, kad viņiem ir arī vispārējs psihums un neglīti marasmātiķi plēšas par prezidentūru, vispār kļūst skumīgi no domas, ka tur kādam jādzīvo.
  • America is the bad boy

    Tā ir ļoti, ļoti interesanta valsts. Mega fucked up, dzīvot uz mūžu tur nevajag. Bet šausmīgi interesanti.
  • Peizāžas kā reiz ir smukas ne tikai ap kanjonu, esmu sajūsmā no milzīgajiem Rietumkrasta mežiem (tā kā Twilight, jā jā), bet nu pārējais ir pakaļā.
  • Vispār ir arī daudz citu skaistu pleķīšu ārpus Lielā Kanjona, kas, protams, ir izcils. Vispār lieliska vieta brīvdabai. Nu, un pirms 100 gadiem utt., tur bija brīvība.
    • Var jau būt, ka smuku pleķīšu ir vairāk, bet starp viņiem ir tik daudzi tūkstoši kilometru (piedodiet, jūdžu) neglītuma un amerikāniskuma, ka viss noplok.
  • Ir tur daudz skaista. Esmu redzējusi tikai mazus kriksīšus no vairākiem štatiem, kad vēl meita biju, road tripā.
    Floridā ir priedes ar šiiiitik garām skujām, veco laiku tantiņas no tām skujām pinušas mazus kurvīšus, un no kokiem karājas usnea ķērpji, ko sauc par spāņu sūnu. Un Pensilvānijā ir kalni un grizlilāči.
    • Nujā, pēc katriem 100 tūkst. km kaut kas glīts. Bet pa vidam vienvienīgi bīstamo mājsaimnieču mazdārziņi, daudzstāveņu makrorajoni un Tarantīno gangsteri treileros, bet pat tie pēdējie ir bezgala nūģiski un mietpilsoniski. :)
  • Jā, pilnīgi un āmen!
  • +1
  • Kā jau tev te komentāros apraksta, dabas tur ir daudz un skaista. Ar kultūrvēsturisko ainavu, saprotams, ir pašvaki. Kad biju Džordžijas Universitātē uz konferenci, mums bija arī ekskursija, kurā cita starpā mums ar neslēptu lepnumu izrādīja pāris 100-gadīgas mājeles un muzeju ar 18.gs. kleitu, kumodi un skapi. Eiropieši iecietīgi smaidīja un māja ar galvām, jā, jā, ļoti interesanti, mums vēl nenāk miegs.
    • Vismaz neveda uz Kokakolas muzeju :D
      • Varbūt tuvumā nebija. :D Iespējams, tas man pat būtu interesantāk, industriālais mantojums piemēram, un tā. Citādāk tā jūsma un mirdzums amerikāņu kolēģu acīs "redziet, šeit mūsu pilsētas vēsturiskais centrs, šīm pāris mājām ir ~100 gadu", man bija žēl viņiem pateikt, ka es visu mūžu esmu dzīvojusi dažādās 100gadīgās mājās, ja, un blakus man stāv kolēģi no Oksfordas, Parīzes un Sanktpēterburgas, un arī visi tāpat labsirdīgi smaida un skatās uz tām 100gadīgajām mājām. Tas bija tiešām tāds awww moments. :)
        Bet vismaz aizveda uz arheoloģisko muzeju + parku, un tas gan bija interesanti.
    • :)
    • aha, mēs savukārt notināmies uz Kenediju/ Kanaveralas ragu[ konference bija Geinsvillā]. Nu jā apmeklētāju centrs ir garlaicīgs, tipa interaktīvā ekspozīcija, bērniem droši vien patīk bet in general es to visu no mājām netā varu redzēt, nu nekas toties ja samaksā 150$ tad ar autobusu ieved teritorijā, parāda starta galdus, infrastruktūru un iekšējo muzeju kas veltīts apollo misijai un kur ir reāla Saturn-V diskonektētā stāvoklī ( pa sekcijām) , skafandri, instrumenti, šis tas no aprīkojuma, vadības centrs atrestaurēts to laiku utt. Nav slikti. Un jā, angārs ar reālu šatlu.
  • Valsts, kura mani neinteresē. Jā daba, ok, bet daba ir daudzviet. Asv ir messed up valsts, kurā dzīvo daudz izmisušu cilvēku briesmīgos apstākļos.
    Ņujorka un Ņūorleāna bija divas vietas, kur gribēju pabūt, biju, bet nē, labāk ceļošu pa Latīņameriku, tur vismaz neviens neizliekas un neuzskata sevi par civilizētības etlonu kkādā kognitīvajā disonansē.
    • O, jā, Latīņamerikas haoss ir autentisks un ar kaut kādu jaušamu potenci. Bez bārbekjū ballītēm un porcelāna zobiem.
  • Daļēji jā, bet šis tas labs, ASV foršākie aspekti ir tuksneši, meži, amiši, kovboji un ieroču kultūra, reizēm arī kalvinisms.
    • Vēl indiāņi ok. Fanātisms (visu nokrāsu) arī neslikti.
    • Nu..., no citas puses - tas viss ir labākā kvalitātē dabūjams arī citur. Meži - Dienvidamerikā, kur arī indiāņu kultūra daudz jūtamāka; tuksneši - Gobi un Sahāra Vecajā pasaulē; frīkainas reliģiskās kopienas - pasaulē cik uziet, un ar daudz senākām saknēm nekā amiši, utt.
  • Esmu bijis Kalifornijā (silikonielejā), Havajos un Guamā. Kalifornija bija bezgala garlaicīga ar vienādiem, glītiem birojiem un trakonamu vārdā San Francisko. Kopumā slikti nebija, jo bija gan kas ko garšīgi paēst, gan ar ko interesanti parunāt, bet viss interesantums tā vai šitā bija sociāls, ar cilvēkiem, nevis pats pa sevi.

    Havaju salās bija forši, bezgala smuka daba, apdzērušies tusētāji un debesis krāsā, kuras nav vairs nekur citur. Diez vai gribētu tur dzīvot, bet man tur patika.

    Guama vispāri izskatījās vairāk pēc Spānijas, Filipīnu un Japānas miksa. No amerikas tur bija tikai nosaukums un lielie šopingmooli. Interesantākais, atkal, bija cilvēkos - vietējie čamorri ir bezgala mīļi.

    Nepameta iespaids, ka amerika ir tāda vieta, uz kurieni brauc strādāt un tajā birojā paliek uz mūžu, ar ilgām par mājām. Dzīve veidojas no starpbiroju komunikācijām. Iespējams ka man nav taisnība, bet iespaids bija tieši tāds.
Powered by Sviesta Ciba