No intervijas ar ordinētu mācītāju, kuram ir arī medicīniskā izglītība:
"Tieši kristiešiem depresijas ir savā ziņā grūtākas, jo viņi nes sevī Dieva ielikto un ticībā turēto ideālu, piemēram, „mīlēt tuvāko kā sevi pašu”, un piedošanas principu. Tad, kad viņi asāk redz vai piedzīvo to, cik grūti to ir īstenot, viņi nereti gaida nosodījumu vai paši sevi nosoda. (..) Kristieši mēdz uztvert depresiju kā „Dieva sodu”, un tāpēc visbiežāk viņi cieš vienatnē, nemeklē speciālista palīdzību, bet kā zāles izmanto lūgšanas, sarunu ar Dievu. Diemžēl bieži ar to nepietiek, ir nepieciešama arī ārsta palīdzība un zāles. Depresija ir slimība. (..)Viņiem tas Slepenais dubultnieks jeb „skelets skapī” ir vēl slepenāks un vēl dziļāk noslēpts, jo viņam taču nedrīkst būt depresija. Jā, ir kristieši, kas radikāli apgalvo, ka tas ir grēks. Tomēr, tas ir pavisam aplams uzskats, ka kristiešiem nevar būt depresija. Kāpēc Dievs to pieļauj – to mēs nezinām, tāpat kā visas pārējās slimības šajā pasaulē. "
"Tieši kristiešiem depresijas ir savā ziņā grūtākas, jo viņi nes sevī Dieva ielikto un ticībā turēto ideālu, piemēram, „mīlēt tuvāko kā sevi pašu”, un piedošanas principu. Tad, kad viņi asāk redz vai piedzīvo to, cik grūti to ir īstenot, viņi nereti gaida nosodījumu vai paši sevi nosoda. (..) Kristieši mēdz uztvert depresiju kā „Dieva sodu”, un tāpēc visbiežāk viņi cieš vienatnē, nemeklē speciālista palīdzību, bet kā zāles izmanto lūgšanas, sarunu ar Dievu. Diemžēl bieži ar to nepietiek, ir nepieciešama arī ārsta palīdzība un zāles. Depresija ir slimība. (..)Viņiem tas Slepenais dubultnieks jeb „skelets skapī” ir vēl slepenāks un vēl dziļāk noslēpts, jo viņam taču nedrīkst būt depresija. Jā, ir kristieši, kas radikāli apgalvo, ka tas ir grēks. Tomēr, tas ir pavisam aplams uzskats, ka kristiešiem nevar būt depresija. Kāpēc Dievs to pieļauj – to mēs nezinām, tāpat kā visas pārējās slimības šajā pasaulē. "
aha un ateistiem nav šis ideāls, kur nu :D
Nez, man šī intervija likās ļoti simpātiska tieši ar to, ka atšķirībā no dažu cibas radikāļu saukļiem te depresijas slimnieki netiek stigmatizēti kā izlaidīgi vārguļi un grēcinieki. Resp., patīkams pierādījums, ka kristietība pati par sevi vēl nenozīmē aprobežotību.
Arvien vairāk sāk runāt arī par veselības jautājumiem, ik pa laikam ir arī bezmaksas lekcijas un garāki maksas semināri, piemēram, par ticību un veģetatīvo distoniju, depresiju un ne tikai.
bet tā ir pilnīgi cita tēma, ne šodienai.
viņiem nu gan ģimenīte, sieva un meita psihiatres un viņš - mācītājs. Pēc abām dāmām nemūžam nebūtu iedomājusies.
Bet galvenie iebildumi man ir pret "kaut kādā ziņā grūtākas". Katram cilvèkam viņa problēmas ir vissāpīgākās, ir amorāli tās salīdzināt. Mīlēt vajag, ja. :/
tur ir visnotaļ glīta depresija uzskatāmi aprakstīta :))