Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Manu uzticību jebkurām psiholoģiskajām tipoloģijām ir iedragājusi jau 15 gadu vecumā atklātā nespēja pozicionēties uz ekstraversijas-introversijas ass. Slavenajā Aizenka testā (jā, zinu, ka bulšits, bet visi citi, ieskaitot jūsu mīļās socionikas un eneagrammas, ir tādi paši bulšiti) es varu diennakts laikā četrreiz izrotēt caur visiem četriem kvadrantiem, jo: es viegli iedibinu draudzības un vislabāk jūtos vienatnē; man patīk ballītes ar krūšturu mešanu pret lampu un dejām uz galda, bet vislieliskākās brīvdienas var pavadīt, vienatnīgi sauļojoties un lasot labu grāmatu; es līdz dievināšanai mīlu tulkošanu kā darbu, kurš minimizē kontaktus ar cilvēkiem (četru gadu laikā nesatiku nevienu no savām redaktorēm, lai gan regulāri e-pastos sveicām cita citu svētkos), tomēr reizēm gan sapņos, gan nomodā kā spēcīgas spazmas sagrābj lomkas pēc auditorijas - ak, ļaujiet man kādam bariņam ko pastāstīt, ļaujiet aplausos paklausīties, un es iztikšu bez vakariņām... bez brokastīm un pusdienām arīdzan.
Tas pats attiecas uz neirotiskuma asi - esmu viegli satraucama, bet sasodīti viegli racionalizēju savas (un jo vairāk - citu) emocijas. Varu mirklī pakļauties ietekmei un nākamajā mirklī to strukturēt un neitralizēt. Esmu inerta, bet ātri aizsvilstos. Mēdzu grimt grūtsirdībā, stabili un monotoni darīt darbu, viegli pielāgoties apstākļiem, asi reaģēt, utt., utt...
Ja es nezinātu savu dzimšanas datumu, man derētu visas 12 Zodiaka zīmes. Un jums?
  • man nederētu mežāzis
  • man ir visai līdzīgi. vienatne liek ilgoties pēc pūļa. atrašanās pūlī liek ilgoties pēc vienatnes. bet, ja godīgi, tad - pie dirsas, kas tur ar mani ir.
  • mhm. izklausās pazīstami. pagaidām esmu nonākusi pie secinājuma, ka vienīgais stabilais elements manā personībā ir pastāvīgs mainīgums. nevaretu gan teikt, ka uzskatu, ka tas ir baigi traģiski, lai gan reizēm pārdzīvoju, ka tas traucē man izveidot kaut kādu vērā ņemamu karjeru vai ko tamlīdzīgu. toties nekad nav garlaicīgi pašai ar sevi.
  • es kaut kur lasīju, ka introvertie cilvēki var būt labi oratori un kaislīgi viesību apmeklētāji, taču viņiem tas prasa spēku. man tā ir
    • Tā tas ir.
    • Viesības (ja pati tās nerīkoju) man laikam spēku neprasa.
      Pasniegšana, lekciju lasīšana, ekskursiju vadīšana, uzstāšanās konferencēs - it kā nogurdina, jo tas tomēr ir darbs. Bet tikpat ilga sēdēšana pie datora nogurdinātu ne mazāk.
  • Laik, kaut kad nespēju sevi atrast starp holēriķi, flegmatiķi un melanholiķi.
  • Man gribas vienatni, bet ilgojos pëc ballïtëm.
  • Jā, man arī!
  • es ja godīgi šaubos, vai tāda ass ir.
    • Man arī palaikam tā šķiet.
      • ir cilvēku grupa, kurus varbūt var saukt par intravertiem, kas man nenormāli patīk, jo viņi it kā neprot izlikties, nerunā, ja nav nekas sakarīgs ko teikt, nesaka muļķības klusuma aizpildīšanai vai kontaktu veidošanai, un arī it kā nepamana visu sacenšanos krutumā, atklājas tikai 1:1, daudz laika pavada vieni un viņiem ir savdabīgas, skaistas iekšējās pasaules. bet tad ir arī tādi, kas no āras izskatās tāpat, bet, kad sāk runāt, redzi, ka tur ir vai nu rūgtums, visi cilvēki liekas debīli, vai arī sasaistītība - gribētu lekt, bet nevar, locekļi sasaluši, un gruzās. tad atkal par extravertiem es nezinu, cik daudzi no viņiem patiešām ir saslēgumā ar citiem un pauž īstas emocijas un veic enerģiju apmaiņu, bet cik daudzi spēlē kaut kādas spēles lai sacenstos un mazinātu izmisumu un nepaliktu vieni? nezinu.
        • Man šķiet, ka Tu tagad apraksti nevis cilvēkus, bet situācijas -t.i., "savdabīga, skaista iekšējā pasaule" un pat cildens miers & labvēlība pret visām dzīvajām būtnēm neizslēdz iespēju, ka kādreiz tam pašam cilvēkam izlaužas rūgtums un "visi ir debīli", vai apātija un gruzons, utt. Vai arī konteksts ir tāds, ka iezīme (ieradums?), kas citkārt šķistu pievilcīga, izpaužas nepatīkami.
          Mēs visi esam atvērtas un mainīgas sistēmas, turklāt reizēm liekas, ka individualitāte vispār pastāv tikai situatīvi - attiecīga brīža kontaktā ar ārpasauli, vai pašam sevi.
  • ja, das stimmt
  • Doktors Džekils un misters Haids.
  • man visu laiku daži mēģina piešūt lielo ekstravertumu, bet tas aiz tam, ka esmu skaļa un ekspresīva. to, kādas mokas man sagādā lielas ballītes un pasākumi (es, teiksim, nekad nekur tāāāā nekontrolēti nepiedzeros, kā tieši lielos pasākumos, jo nepārtraukti izjūtu stresu un nespēju atslābt, atbrīvoties no mazvērtības sajūtas utt), jau, iespējams, no malas neredz, protams, tikai pārspīlēti skaļo hihīhahā. turklāt es vispār neprotu veidot kontaktu ar svešiem cilvēkiem, visādas sīkrunas utt. (kamēr neesmu iedzērusi, lol)

    no otras puses ilga vienatnes sajūta man arī liek jukt prātā, ja tā nav pašas izvēlēta, bet apstākļu uzspiesta. man vienkārši nepatīk lietas, kuras es nespēju ietekmēt - ne lielas cilvēku masas, ne savas (drūmās) domas/noskaņojumus. ilgstošā vienatnē palieku diezgan jocīga, lai gan nodarbināt sevi protu un varu, un man arī ir nepieciešama regulāra vienatne

    kaut kā pagrūti noregulēt dzīvi uz tādu kompromisu, kur visas (manas) puses arī apmierinātas
  • nope, ekstravertu sevi iedomāties nespēju pat pālī. also, visas tās gaisīgās zodiaka zīmes točna nav par mani.
  • Mums šķiet, ka, ja cilvēkam rodas šaubas par savu introvertumu, tad viņš ir ekstraverts, ja cilvēkam rodas šaubas par savu neirotismu, tad vņš ir neirotiķis un, ja viņam šķiet, ka viņam derētu visas 12 zodiaka zīmes, tad ezotēriķis :P
  • man laikam tomēr vienpatība un pašpietiekamība asinīs, pat pūlī pamanšos atrast klusu stūri un uz visu skatīties no malas, kaut oficiālais dzimšanas datums horoskopos brēktin brēc par ballīšu zvēru :)
Powered by Sviesta Ciba