Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Manu uzticību jebkurām psiholoģiskajām tipoloģijām ir iedragājusi jau 15 gadu vecumā atklātā nespēja pozicionēties uz ekstraversijas-introversijas ass. Slavenajā Aizenka testā (jā, zinu, ka bulšits, bet visi citi, ieskaitot jūsu mīļās socionikas un eneagrammas, ir tādi paši bulšiti) es varu diennakts laikā četrreiz izrotēt caur visiem četriem kvadrantiem, jo: es viegli iedibinu draudzības un vislabāk jūtos vienatnē; man patīk ballītes ar krūšturu mešanu pret lampu un dejām uz galda, bet vislieliskākās brīvdienas var pavadīt, vienatnīgi sauļojoties un lasot labu grāmatu; es līdz dievināšanai mīlu tulkošanu kā darbu, kurš minimizē kontaktus ar cilvēkiem (četru gadu laikā nesatiku nevienu no savām redaktorēm, lai gan regulāri e-pastos sveicām cita citu svētkos), tomēr reizēm gan sapņos, gan nomodā kā spēcīgas spazmas sagrābj lomkas pēc auditorijas - ak, ļaujiet man kādam bariņam ko pastāstīt, ļaujiet aplausos paklausīties, un es iztikšu bez vakariņām... bez brokastīm un pusdienām arīdzan.
Tas pats attiecas uz neirotiskuma asi - esmu viegli satraucama, bet sasodīti viegli racionalizēju savas (un jo vairāk - citu) emocijas. Varu mirklī pakļauties ietekmei un nākamajā mirklī to strukturēt un neitralizēt. Esmu inerta, bet ātri aizsvilstos. Mēdzu grimt grūtsirdībā, stabili un monotoni darīt darbu, viegli pielāgoties apstākļiem, asi reaģēt, utt., utt...
Ja es nezinātu savu dzimšanas datumu, man derētu visas 12 Zodiaka zīmes. Un jums?
  • es ja godīgi šaubos, vai tāda ass ir.
    • Man arī palaikam tā šķiet.
      • ir cilvēku grupa, kurus varbūt var saukt par intravertiem, kas man nenormāli patīk, jo viņi it kā neprot izlikties, nerunā, ja nav nekas sakarīgs ko teikt, nesaka muļķības klusuma aizpildīšanai vai kontaktu veidošanai, un arī it kā nepamana visu sacenšanos krutumā, atklājas tikai 1:1, daudz laika pavada vieni un viņiem ir savdabīgas, skaistas iekšējās pasaules. bet tad ir arī tādi, kas no āras izskatās tāpat, bet, kad sāk runāt, redzi, ka tur ir vai nu rūgtums, visi cilvēki liekas debīli, vai arī sasaistītība - gribētu lekt, bet nevar, locekļi sasaluši, un gruzās. tad atkal par extravertiem es nezinu, cik daudzi no viņiem patiešām ir saslēgumā ar citiem un pauž īstas emocijas un veic enerģiju apmaiņu, bet cik daudzi spēlē kaut kādas spēles lai sacenstos un mazinātu izmisumu un nepaliktu vieni? nezinu.
        • Man šķiet, ka Tu tagad apraksti nevis cilvēkus, bet situācijas -t.i., "savdabīga, skaista iekšējā pasaule" un pat cildens miers & labvēlība pret visām dzīvajām būtnēm neizslēdz iespēju, ka kādreiz tam pašam cilvēkam izlaužas rūgtums un "visi ir debīli", vai apātija un gruzons, utt. Vai arī konteksts ir tāds, ka iezīme (ieradums?), kas citkārt šķistu pievilcīga, izpaužas nepatīkami.
          Mēs visi esam atvērtas un mainīgas sistēmas, turklāt reizēm liekas, ka individualitāte vispār pastāv tikai situatīvi - attiecīga brīža kontaktā ar ārpasauli, vai pašam sevi.
Powered by Sviesta Ciba