Kurvjzieža kontemplācijas

Man šķiet, ka Tu tagad apraksti nevis cilvēkus, bet situācijas -t.i., "savdabīga, skaista iekšējā pasaule" un pat cildens miers & labvēlība pret visām dzīvajām būtnēm neizslēdz iespēju, ka kādreiz tam pašam cilvēkam izlaužas rūgtums un "visi ir debīli", vai apātija un gruzons, utt. Vai arī konteksts ir tāds, ka iezīme (ieradums?), kas citkārt šķistu pievilcīga, izpaužas nepatīkami.
Mēs visi esam atvērtas un mainīgas sistēmas, turklāt reizēm liekas, ka individualitāte vispār pastāv tikai situatīvi - attiecīga brīža kontaktā ar ārpasauli, vai pašam sevi.