Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Aizvakar liktenis mani ieveda absolūti baisā vietā - Purvciema un Pļavnieku krustpunktā, kaut kur tur, starp Ilūkstes, Deglava, Ulbrokas un Dzelzavas ielām. Visādi industriālie centri, alumīnijs ar stiklu, jaunas divpadsmitstāvu mājas, mazliet tālāk - kaut kādas viegli noplukušas padomjlaika deviņstāvenes. Obligātais dzīvojamo zonu zaļums un ielas, kas līdzinās autobāņiem.
Šādi atbaidoši rajoni ir, iespējams, ikvienā mūsdienu pilsētā - esmu ko līdzīgu redzējusi gan Stambulas, gan Maskavas, gan Parīzes nomalēs. Tajos nonākot, mani pārņem spējas eksistenciālas skumjas, skaudra apziņa par cilvēka dzīves nožēlojamo dabu, atklāsme par pasaules neglītumu un nostiprinās pārliecība, ka Dieva nav, ja reiz šādu vietu esamība tiek pieļauta.
Atgriezos savā mīlīgajā, dzīvības, žūpības un mazliet šmucīgas pavasara rosmes pārņemtajā Avotu apkaimē un atviegloti uzelpoju.
  • tas jau vēl tā, bet jo dziļāk pļavniekos, jo atbaidošāk, pat obligātais zaļums pazūd, ja neskaita tos pašus klāva elsberga apdziedātos dažus bērzus
    mans riebīgāko rajonu top 3 ir zoļiks, ziepniekkalna masīvs un pļavnieki, jo tikai tur var attapties tādos desmitstāveņu ieskautos kvadrātos, kuros rodas baisa sajūta, ka nav izejas (jo blakus vēl viens tāds pats pagalms, un tad vēl viens)
    • Jā, nevis vietas, bet kaut kādi monstri bez sejām.
    • Es reiz,saiisinot celju no tirgus uz darbu,izgaju pa diagonali Ziepniekkalna masiivam, un jutos kaa shausmu datorspeelee, shkita,ja netiksu laukaa no shii liimenja, un mani te gaida drosa naave. Tikmer koleegje tur dziivo un saka,ka "ir pilnigi normali" un pat apvainojas,ka man taa vieta liekas baisa
      • Jā, man arī tādās vietās liekas, ka esmu nokļuvusi draņķīgā 90.gadu datorspēlē (tipa, Blood-2), turklāt līmenis uzkāries, nekādas šaušanas nebūs un ārā arī nevarēs tikt.:)
    • tie daži bērzi ir paliela birzs, kas tagad ir sakopta un būtu pat skaista, ja tur nebūtu bīstami
  • jā, tur ir jocīgi, tomēr, es tur dzīvojot, saskatīju arī skaisto - tur ir daudz debesu un saulainās dienās gaismēnas uz māju šķautnēm tādas asas un tīras. īsta problēma, manuprāt, ir nekoptība un netīrība, kur tā ir. jo jocīgo plānojumu jau vairs nevar mainīt, tomēr ticu, ka skatu var uzlabot ar detaļām un dažviet tas ir darīts, bet citur atkal ne, un tad ir briesmīgi.
    es gan nedzīvoju tālajos Pļavniekos, bet pa ceļam uz tiem, salīdzinoši cilvēciskajā Purčikā. tomēr tagad, kad esmu tai rajonā, nekad neskumstu, ka pati vairs tur nedzīvoju
    • Redz, mani savukārt nesatrauc netīrība un nekoptība pati par sevi. Piemēram, Maskačkā, kas ir viena no manām mīļākajam apkaimēm, mēdz būt pat ļoti nekopti pagalmi ar izvandītām miskastēm, un, kad es skriedama tos šķērsoju, vienmēr uzmanos, lai kur neiekāptu vai neaizķertos un nepakristu. Arī noplukušas un nodrupušas māju fasādes man var šķist skaistas. Tas, kas mani traumē tajos betona-stikla-alumīnija klučos starp asfaltu un debesīm ir kaut kāds... nezinu, teiktu, "pilnīgs dvēseles trūkums", ja tas nebūtu tik banāli.:)
      • es saprotu. man kādreiz arī tā bija, bet tagad tomēr mani traumē netīrība vairāk nekā "dvēseles trūkums", jo dvēsele man ir pašai, arī ja dzīvoju Pļavniekos, bet netīrību spēju novērst tikai savā atbildībā

        un vēl, kā bijušais rajona iedzīvotājs jūtu kaut ko snobisku, kad kāds saka - es nu gan nevarētu dzīvot tajās kastītēs, arī ja šim cilvēkam estētiski ir taisnība.
        • Var jau būt, ka tas ir snobiski.:) Es nudien priecājos, ka dzīve ir iekārtojusies tā, ka man nav tur jādzīvo un nav arī bijis tādas nepieciešamības. Ja tiešām pastāv kaut kas skaists, ko iemācījušies saskatīt cilvēki, kuri tur dzīvo, tad ļoti labi. Droši vien es arī iemācītos, ja būtu spiesta.
      • Vajag iziet cauri taadam pagalmam vasaras dienaa, kad valjaa ir logi, virtuvees churkst uz pannas kotletes, kas smarzhonpa pagalmu, chivina papagailji, pa logiem skataas minciishi un kaut kur raud beebiitis.
        • Tur, kur es aizvakar biju, nebija nekādu pagalmu. Tikai asfaltēti laukumi un autostāvvietas starp mājām. Turklāt visi jauno divpadsmitstāveņu logi pārāk augsti, lai no tiem kaut kas čurkstētu vai čivinātu.
  • Es runāju konkrēti par šo monstru: http://www.consolis.lv/uploads/projects/ulbrokas_iela.jpg , kuram gāju garām - tas tā, ja kāds man vēl gribēs pastāstīt par mīlīgiem pagalmiem ar vējā šūpojošos bērzu zariem un pūkainiem kaķīšiem uz palodzēm.
  • dīvaini, ka grāvī man šermuļus uzdzen tikai monstrozās daudzstāvenes pretī melīdas ielas rimi un arī tās tur ir vienā rindā. ā, nu un pabaisās aptiekas un konditorejas "la creme" ēkas :)
    pārējais hruščeņu, lietuviešu piecstāveņu, privātmāju un koka mājiņu pārpalikumu rosols man ļoti patīk
  • Reiz mani tabriza boss - vecs, neglits arzemju krupis - veda majas ar savu auto no jurmalas un pa celam iebrauca pakal savai milakajai purchika. Pirmo reizi biju taja rajona un man pat spalvas uz muguras sacelas no sausmam. Tad, kad 19gadiga blonda slavu chiksa demonstrativi uzlika roku uz bosa kajas un zimigi paraudzijas mani, pie sevis tik nodomaju:"nekas, dudin, es tev piedodu - es varbut ari guletu ar veciem krupjiem, lai tikai tiktu ara no sim sausmam".
    Tiesa, tagad es gandriz tada dzivoju un neko, nav nemaz tiiik traki :D
  • Par šo pašu tēmu - es nupat dzirdēju, ka Briseles Tiesu pili (grandiozākā 19. gadsimta būve) jaukšot nost un vietā celšot tādas pašas birojkastītes kā visapkārt.
Powered by Sviesta Ciba