![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Redz, mani savukārt nesatrauc netīrība un nekoptība pati par sevi. Piemēram, Maskačkā, kas ir viena no manām mīļākajam apkaimēm, mēdz būt pat ļoti nekopti pagalmi ar izvandītām miskastēm, un, kad es skriedama tos šķērsoju, vienmēr uzmanos, lai kur neiekāptu vai neaizķertos un nepakristu. Arī noplukušas un nodrupušas māju fasādes man var šķist skaistas. Tas, kas mani traumē tajos betona-stikla-alumīnija klučos starp asfaltu un debesīm ir kaut kāds... nezinu, teiktu, "pilnīgs dvēseles trūkums", ja tas nebūtu tik banāli.:)