Jāpiezīmē, ka man ļoti nepatīk un šķiet visai aprobežotas anti-kristietiskās vētras, kuras pēdējā laikā plosās Cibā. Kaut gan esmu gatava diezgan radikāli iestāties pret baznīcas ietekmi likumdošanā, "kristīgiem" argumentiem diskusijās par reproduktīvajām tiesībām vai partnerattiecībām, pret ticības mācību skolā un vispār atbalstu ļoti striktu valsts un baznīcas nošķīrumu, kā arī indivīda svētās tiesības uz apziņas brīvību, tomēr kristietības vai reliģijas vispār apņirgšana tikai tāpēc, ka pašam pietrūkst iztēles veiklības paskatīties uz pasauli citādas metafiziskas sistēmas griezumā, kurā darbojas sava iekšējā loģika, man šķiet visai trula. Piedodiet, brāļi un māsas iekš ateisma/agnosticisma.
Visur iekšējās virtuvēs ir odžu midzenis: gan politikā, gan ekonomikā, un tas vairāk liecina par cilvēkiem vispār.
Un attiecībā par Krievijas pareizticīgo baznīcu - atkal jau ir runa par atsevišķiem cilvēkiem (galvenok;art metropolītu, kurš ir sasmērējies līdz acīm), nevis visu konfesiju kā tādu.