Viena no reizēm, kad simptprocentīgi esmu laucinieku pusē: http://klab.lv/users/toadbeauty/726 516.html . Ar visu to, ka pati esmu sentimentāla pilsētas dāmiņa ar manāmu tieksmi uz mājdzīvnieku antropomorfizēšanu (nerealizētā mātes instinkta sublimācija), es nudien neuzskatu, ka ķēde ap kaklu ir sunim ļoti traumējoša un pazemojoša. Protams, ar nosacījumiem, ka tā ir pietiekami gara, ka viņam ar visu ķēdi vienmēr ir iespēja patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem vai padzerties, kā arī - viņš regulāri tiek izvests ārpus teritorijas utt. Nesaprotu arī, kāpēc elektriskā gana vai voljēra radītie ierobežojumi, kas tiek uzskatīti par pozitīvu alternatīvu, būtu mazāk "traumējoši un pazemojoši", īpaši, ja ņemam vērā, ka suns diez vai ir skatījies bilžu grāmatas ar saķēdētiem vergiem, lasījis par proletariātu, kuram nav, ko zaudēt, vai kā citādi ielāgojis ķēdes pazemojošo simbolisko nozīmi.
suņi ir dažādi un gadījumi dažādi, bet, redz, tur pie toadbeauty atsevišķi ļauži domā, ka visu var mērīt pēc savas vienīgās gumānisma olektes
šodienas apstākļos, protams, nevar Latvijā pēkšņi aizliegt suņus turēt pie ķēdes, bet uz priekšdienām gan būtu ļoti labi sākt domāt, ja vēlas suni. pirmkārt, jāzina kas par sugu un ar ko jārēķinās. otrkārt, suni jāapmāca. ir jau viegli paņemt suni kā tādu lietu, pielikt pie ķēdes un pastumt bļeķa bundžā ielietu šļuru - ēdienu. es nesaku, ka Tavi vecāki tā rīkojas, aprakstu laukos bieži redzēto. varbūt tā parakstu vākšana mazliet liks aizdomāties?
tas tik tā, lai ilustrētu, CIK dažādi tie gadījumi un cik individuāli jāskata.
es piekrītu, ka būtu jākontrolē drīzāk apstākļi, kādos suns turēts, kā te minēja, vai sunim ir pajumte, lauks, kur izskrieties un nav nomocīts, bet tie iemesli, kādēļ tiek turēti ķēdē, jau nu gan ir visādi. ne vienmēr - aj, slinkums krāmēties, nosiesim no acīm nost
Arī uz pilsētas suņiem, kuri ir ārā, bet nav pie pavadas, tas attiecas.