Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Viena no reizēm, kad simptprocentīgi esmu laucinieku pusē: http://klab.lv/users/toadbeauty/726516.html . Ar visu to, ka pati esmu sentimentāla pilsētas dāmiņa ar manāmu tieksmi uz mājdzīvnieku antropomorfizēšanu (nerealizētā mātes instinkta sublimācija), es nudien neuzskatu, ka ķēde ap kaklu ir sunim ļoti traumējoša un pazemojoša. Protams, ar nosacījumiem, ka tā ir pietiekami gara, ka viņam ar visu ķēdi vienmēr ir iespēja patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem vai padzerties, kā arī - viņš regulāri tiek izvests ārpus teritorijas utt. Nesaprotu arī, kāpēc elektriskā gana vai voljēra radītie ierobežojumi, kas tiek uzskatīti par pozitīvu alternatīvu, būtu mazāk "traumējoši un pazemojoši", īpaši, ja ņemam vērā, ka suns diez vai ir skatījies bilžu grāmatas ar saķēdētiem vergiem, lasījis par proletariātu, kuram nav, ko zaudēt, vai kā citādi ielāgojis ķēdes pazemojošo simbolisko nozīmi.
  • Suņus jo īpaši laukos drīkst turēt nepieķēdētus pie nosacījuma, ka saimnieki ir gatavi tam, ka, ja suns pārkāpj saimniecības robežas, to nošauj.

    Arī uz pilsētas suņiem, kuri ir ārā, bet nav pie pavadas, tas attiecas.
    • jā. ja suns nokož vistas, viņš ir jānošauj un tam ir jābūt gatavam. cik vispār cilvēki ir gaatvi tikt galā ar savu suni un saprast kas ir kas, kad izvēlas konkrēto sugu. man šķiet, ka gauži maz. vieglāk ir pieķēdēt. suns tā ir atbildība. es nezinu vai vajag aizliegt tās ķēdes, es tik runāju, ka es dzīvē esmu sastapusi suņus, kuri nekad nebija jāpieķēdē un klausīja savu saimnieku uz vārda.
Powered by Sviesta Ciba