Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
17.1.13 16:18
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Viena no reizēm, kad simptprocentīgi esmu laucinieku pusē: http://klab.lv/users/toadbeauty/726516.html . Ar visu to, ka pati esmu sentimentāla pilsētas dāmiņa ar manāmu tieksmi uz mājdzīvnieku antropomorfizēšanu (nerealizētā mātes instinkta sublimācija), es nudien neuzskatu, ka ķēde ap kaklu ir sunim ļoti traumējoša un pazemojoša. Protams, ar nosacījumiem, ka tā ir pietiekami gara, ka viņam ar visu ķēdi vienmēr ir iespēja patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem vai padzerties, kā arī - viņš regulāri tiek izvests ārpus teritorijas utt. Nesaprotu arī, kāpēc elektriskā gana vai voljēra radītie ierobežojumi, kas tiek uzskatīti par pozitīvu alternatīvu, būtu mazāk "traumējoši un pazemojoši", īpaši, ja ņemam vērā, ka suns diez vai ir skatījies bilžu grāmatas ar saķēdētiem vergiem, lasījis par proletariātu, kuram nav, ko zaudēt, vai kā citādi ielāgojis ķēdes pazemojošo simbolisko nozīmi.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]krii
    17.1.13 16:40
    Es saprotu, ka runa ir par lielu lauku sētu, kurai nav žoga apkārt, un kur nav iespējams būt visu laiku sunim tik ļoti klāt, lai saucot un komandējot kontrolētu, vai viņš neizlemj doties zaķus pamedīt, piemēram.

    • [info]antuanete
      17.1.13 16:43
      Pie tam runa nav par lauku krančiem, bet par šķirni, kam pāris km pa mežu ir tāds īss līkumiņš. Tādas pie vietas var noturēt vai nu pāris metru augsta sēta (kuru uzbūvēt ir konkrēts kapitālieguldījums) vai ķēde.

      • [info]krii
        17.1.13 16:49
        Man šķiet, ka arī palielam krancim pāris km pa mežu ir īss līkumiņš un nevainīga izprieca.:) Un Latvijas laukos patiešām ir pietiekami daudz lielu suņu, kuri sargā mājas, lai viņiem gods un slava, un ar kuriem viņu brīvajā izklaides skrējienā es, pa ceļu iedama, nudien negribētu sastapties.

        • [info]unpy
          17.1.13 16:54
          Lūk, lūk, nevainīgs līkumiņs un izprieca, tikai pēc tam, sēņojot, jābrien līdz potītēm pa stirnu ķidām un jādomā, cik tālu savā evolūcijā, pēc nevainīgā skraiduļa izpratnes, no stirnām esi aizgājis.

          • [info]milda
            17.1.13 17:10
            man šķiet, ka bij kaut kādi noteikumi, ka mednieki drīkst mežā bezsaimnieka suņus nošaut.

    • [info]milda
      17.1.13 16:53
      bērnībā dzīivoju pa vasarām lielā lauku sētā, kur žoga nebija, pilna sēta/pļavas ar vistām, aitām un govīm. pie tam salīdzinoši netālu ceļš. nekoda ne zaķus, ne vistas neko. dzina aitas un govis kad vajag. sēdēj apie apdzērušās saimnieka un sargāja to, kad šis pakritis kaut kur aiz šķūņa gulēja. bet nu tie bij lauku kranči ar veselīgu un nesačakarētu psihi, nevis izsmalcināti sugas suņi. siguldas omei ar bij suns - lielais pūdelis. atkal - pilnīgs bezķēdes un bezproblēmu suns. problēmas bija tikai tiem (svešajiem), kuri ienāca tukšā mājā, bet ome bij kaut kur dārzā - tad suns ārā nelaida, kamēr ome neieradās. sēdēja stīvi uz beņķīša virtuvē pretim klusējošai Zanei (tā to suni sauca). Tāpēc es esmu nonākusi pie slēdziena, ja nav tādu suņu, kādi bija tie mani bērnības suņi, tad nevajag vispār. troksni var taisīt arī signalizācija. bet nu tās ir tikai manas domas un pieredze. ķēdes suņi ir svādāki. cita lieta, ka ja izvēlas psihas sugas un nespēj savākt - tad jau to ķēdi vajag, jā. aizliegums šo te neatrisina.

      • [info]zirka
        17.1.13 18:39
        nu lūk. maniem vecākiem gadījās šunelis, kas izrādījās drausmīgos apstākļos pusgadu audzināts kaukāzieša jauktenis, un, atvainojiet, dumjš kā zābaks. labi, ka vēl ģimenes lokā kaut cik ieradinājām, bet nekur citur kā pie ķēdes nevar likt. es nezinu arī, no kā tam viņu izslavētajam voljēram jābūt taisītam, lai tas to kuili izturētu.
        suņi ir dažādi un gadījumi dažādi, bet, redz, tur pie toadbeauty atsevišķi ļauži domā, ka visu var mērīt pēc savas vienīgās gumānisma olektes

        • [info]romija
          17.1.13 18:55
          kā tas ir - gadījās? kaukāzietis jau tā nedrīkst gadīties. tas ir viens no neaprēķināmākajiem suņiem.
          šodienas apstākļos, protams, nevar Latvijā pēkšņi aizliegt suņus turēt pie ķēdes, bet uz priekšdienām gan būtu ļoti labi sākt domāt, ja vēlas suni. pirmkārt, jāzina kas par sugu un ar ko jārēķinās. otrkārt, suni jāapmāca. ir jau viegli paņemt suni kā tādu lietu, pielikt pie ķēdes un pastumt bļeķa bundžā ielietu šļuru - ēdienu. es nesaku, ka Tavi vecāki tā rīkojas, aprakstu laukos bieži redzēto. varbūt tā parakstu vākšana mazliet liks aizdomāties?

          • [info]zirka
            17.1.13 19:03
            sajaucies gadījās, viss tāds pūkains un jauks :) tētim dikti iepatikās, un zinkā, ar tām mīlām no pirmā acu skata. pie mums viņam nebūt nav slikti, ar viņa raksturu pie citiem saimniekiem varētu būt sūdīgāk, katru dienu tiek vadāts izstaigāties, spēlējamies, dodam našķus. bet jā, pie ķēdes, diemžēl.
            tas tik tā, lai ilustrētu, CIK dažādi tie gadījumi un cik individuāli jāskata.

            es piekrītu, ka būtu jākontrolē drīzāk apstākļi, kādos suns turēts, kā te minēja, vai sunim ir pajumte, lauks, kur izskrieties un nav nomocīts, bet tie iemesli, kādēļ tiek turēti ķēdē, jau nu gan ir visādi. ne vienmēr - aj, slinkums krāmēties, nosiesim no acīm nost
Powered by Sviesta Ciba