Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
15.10.12 22:19
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Jāpiezīmē, ka, apcerot, dzīves modeļus, kurus es nekādā gadījumā negribētu realizēt savā personiskajā mūžā, pirmo vietu nešaubīgi ieņem dzīve amerikāņu mazpilsētā, kādā savrupmājā "Bīstamo mājsaimnieču" Glicīniju ielā. Nē, ne tāpēc, ka viņas visas ir vairāk vai mazāk psihas un šauj cilvēkus - tas patiesībā ir vienīgais jaukais, bet tas dzīvē gadās daudz retāk nekā seriālā, bet tāpēc, ka viņas tur rušinās pa saviem sakoptajiem dārziņiem, iet ciemos cita pie citas ar citronkūkām, cep mafinus, bet svētdienās rīko grila pārtijas ar kaimiņiem. Es cienu cilvēkus, kuriem tas patīk un kuri to visu uzskata par "tradicionālām vērtībām" vai par ko tādu, kas ir sapņu un tiekšanās vērts, bet man no domas vien rauj vakariņas uz augšu, un es tagad neliekuļoju ne mirkli.
Protams, man ir ļoti maz iespēju šādā vai līdzīgā situācijā nokļūt, par ko arī atviegloti metu krustus.
Priekā!
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]lemurs
    15.10.12 22:30
    prieks redzēt, ka [info]kramers nelūzerisma definīcija vēl kādam uzdzen šermuļus :)

  • [info]unpy
    15.10.12 22:31
    A kādu +/- gribētu?

    • [info]krii
      15.10.12 22:43
      O, tur ir daudz plašākas iespējas.:)
      Principā - arī manai pašreizējai dzīvei nav nekādas vainas, tpu, tpu, tpu, ja atskaita kaut kādus neirohumorālo svārstību viļņus.
      Gribu frīlancerisku darba režīmu, pietiekamus ienākumus, lai mācītos un ceļotu, dzīvi vienatnē (vai ar vienu, diviem tuviem cilvēkiem pietiekami plašā telpā, bet nu ļoti plašā), dažus mājdzīvniekus un daudzus līksmus, gudrus, radošus draugus, kas nāk ciemos ar vīnu un foršām sarunām.

  • [info]up
    15.10.12 22:43
    Ak vai...Es te pēdējā laikā šad tad dzirdu, ka dzīvoju šo American dream un "tev taču viss ir". Un es sev atkal un atkal uzdodu jautājumu KĀ the fuck es te nonācu.

  • [info]antuanete
    16.10.12 09:02
    Ak, es gan varētu dzīvot amerikāņu priekšpilsētā un izkopt citronkūku un mufinu cepšanas prasmes. Un, lai nenojūgtos pa māju vien, organizētu neighbourhood watch ar kaimiņiem, lasīšanas pulciņu bibliotēkā un nedēļas nogalēs nodotos aktīvai atpūtai kopā ar citiem veselīgiem sārtvaidžiem :)
    Kas interesanti, Vācijas mazpilsētās gan mani pārņem šermuļi par tēmu "ja nu būtu te jādzīvo".

  • [info]nova
    16.10.12 09:07
    ja tā padomā, mani arī kaut kas līdzīgs besītu ārā. kaut gan šībrīža modelis ir līdzīgs, tikai kaimiņiene pie manis nākt dzert un otrādi, un, ja atnes kādu kūku, to parasti izbaroju vēlāk MV, jo mēs neviena par kūkām nefanojam.
    grils wīkendā varētu būt mūsu ugunskurzupas dārzā, tik jāatzīst, ka es nudien negribu, lai katru reizi ir ciemiņi, jāsaka, ka es tos gribu redzēt reizi nedēļā kā biežākais. bet vispār, kā jau zināt, gribu nolīst pilnīgos laukos (ja nevaru dabūt savā īpašumā bāku) un dzīvot ar kazām un paipalām, stirnām un vilkiem, un kaimiņiem vismaz 1 km attālumā

  • [info]porcupine
    16.10.12 10:32
    Kad mani bērni bija mazi, visu uzskaitīto – rušinās pa saviem sakoptajiem dārziņiem, iet ciemos cita pie citas ar citronkūkām, cep mafinus, bet svētdienās rīko grila pārtijas ar kaimiņiem – izmēģināju. Dažkārt atmiņas par tiem dažiem glītajā mazpilsētā pavadītajiem gadiem uzdzen skumīgu nostaļģiju. Bet pietiek atcerēties to panikas sajūtu "manas smadzenes izžūst, kā es dabūšu atpakaļ savu agrāko galvu?" un sirdsapziņa par dezertēšanu vairs nemoka. Un galu galā – tolaik nebija interneta ;)
Powered by Sviesta Ciba