Kurvjzieža kontemplācijas

krii

15.10.12 22:19

Jāpiezīmē, ka, apcerot, dzīves modeļus, kurus es nekādā gadījumā negribētu realizēt savā personiskajā mūžā, pirmo vietu nešaubīgi ieņem dzīve amerikāņu mazpilsētā, kādā savrupmājā "Bīstamo mājsaimnieču" Glicīniju ielā. Nē, ne tāpēc, ka viņas visas ir vairāk vai mazāk psihas un šauj cilvēkus - tas patiesībā ir vienīgais jaukais, bet tas dzīvē gadās daudz retāk nekā seriālā, bet tāpēc, ka viņas tur rušinās pa saviem sakoptajiem dārziņiem, iet ciemos cita pie citas ar citronkūkām, cep mafinus, bet svētdienās rīko grila pārtijas ar kaimiņiem. Es cienu cilvēkus, kuriem tas patīk un kuri to visu uzskata par "tradicionālām vērtībām" vai par ko tādu, kas ir sapņu un tiekšanās vērts, bet man no domas vien rauj vakariņas uz augšu, un es tagad neliekuļoju ne mirkli.
Protams, man ir ļoti maz iespēju šādā vai līdzīgā situācijā nokļūt, par ko arī atviegloti metu krustus.
Priekā!

• 20 raksta
• ir doma

• nova

  16.10.12 09:07

  

  ja tā padomā, mani arī kaut kas līdzīgs besītu ārā. kaut gan šībrīža modelis ir līdzīgs, tikai kaimiņiene pie manis nākt dzert un otrādi, un, ja atnes kādu kūku, to parasti izbaroju vēlāk MV, jo mēs neviena par kūkām nefanojam.
  grils wīkendā varētu būt mūsu ugunskurzupas dārzā, tik jāatzīst, ka es nudien negribu, lai katru reizi ir ciemiņi, jāsaka, ka es tos gribu redzēt reizi nedēļā kā biežākais. bet vispār, kā jau zināt, gribu nolīst pilnīgos laukos (ja nevaru dabūt savā īpašumā bāku) un dzīvot ar kazām un paipalām, stirnām un vilkiem, un kaimiņiem vismaz 1 km attālumā

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • antuanete

    16.10.12 09:25

    

    Un kas ziemā tīrīs ceļu? :)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • nova

      16.10.12 12:15

      

      priekš kam? es nekur neiešu. kā Sahalīnā - katru gadu ceļu nav, katru gadu sapērkas paiku un tēju uz ziemu un nekur neiet

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais