Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Man nepatīk visas anticacisma propagandas Cibā, jo sirds dziļumā es esmu nerealizējusies caca. Man patīk rozā un pūkains, kruzuļi un rišiņas, un šad un tad es saņemos arī lakotiem nagiem un uzacu korekcijai. Un man patīk pagvelzt par smiņķiem un lupatām, un es gribu zināt, kur lētāk var nopirkt kurpītes. Dievgodvārds, tajā visā nav nekā mazāk cienījama par makšķerēšanu, zolīti, alus šķirnēm vai jaunākajiem gadžetu un autiņu modeļiem.
Man patīk uzklausīt, mierināt, paturēt rociņu, just līdzi, aprunāties zem četrām acīm un paklačoties par klāt neesošajiem. Man patīk plikšķināt skropstas un valkāt īsus bruncīšus un zeķes ar špicīti augšmalā. Man patīk, ka es zinu, kad cilvēkam jāiedod salvete, kur degunu izšņaukt, bet kad atkal jāielej šņabis un jāsūta cīņā.
Rokas nost no cacām, to es jums gribēju pateikt, ja!
  • nu vismaz tas viens Barbalas ieraksts nebija par to visu tevis minēto, bet par to, ka cilvēks tam visam sāk kalpot +pretīgi izturas pret citiem/-ām, manipulē ar dzimuma dabisko pievilcību un tās atribūtiem, + visu laiku slavina dažādus priekšmetus, kurus taču var vienkārši izmantot - tāpat kā gadžetus un makšķerēšanas piederumus, nevis mīlēt, pielūgt un visu laiku par tiem vien tarkšķēt.
    tu taču esi feministe! un tev tas neliedz lakot nagus.
    • Kalpošana dažādiem priekšmetiem, šaurs interešu loks, manipulēšana ar savam dzimumam raksturīgajiem atribūtiem un pretīga attieksme pret citiem, manuprāt, ir abu dzimumu pārstāvju vidū vienlīdz bieži novērojamas parādības. Tomēr vīriešiem tas nez kādēļ tiek retāk pieminēts un vieglāk piedots.

      Tā arī ir kaut kāda atrauga no maskulīnā diskursa - šis sieviešu "ak, es jau neesmu kā tās visas citas, es netarkšķu par lupatām un džekiem, bet par biznesu un močiem, un tāpēc esmu augsti teicama starp sievām". Ievērojami retāk gadās sastapt vīrieti, kurš no sirds lepojas ar to, ka "netarkšķ par dzelžiem un sportu, bet gan mācās tamborēt un pārlasa "Džeinu Eiru"".
      Faktiski tas ir solidaritātes trūkums.
      • Vīriešiem, protams, piemīt dažādas kaitinošas īpašības, par kurām ir runa citreiz, taču man savukārt ir retāk nācies satikt vīrieti, kurš tarkšķ par dzelžiem un sportu vietā un nevietā vai pat pārtrauc citas sarunas, lai pateiktu savus lielīgos jaunumus dzelžu un sporta sakarā, kačā muskuļus un nelasa Džeinu Eiru. Bet varbūt man vienkārši ir veicies vai arī es pazīstu visādus tur gejus un feministus. Turklāt vīriešiem ofisa ikdienā nemaz nav tik daudz to tiešo dzimuma pievilcības atribūtu.

        Un solidaritātes trūkums man šķiet tieši tas, ka "cacisms" tiek padarīts par standartu un citu sieviešu pazemināšanas ieroci, ka tiek atražoti vizuāli stereotipi, kuriem nenobriedušās dvēseles pēcāk grib līdzināties un kuri vīriešiem savukārt sāk likties pareizi - ka pievilcīga un vispār pat tikai pieklājīga ir tikai slaida sieviete bez celulīta un liekā apmatojuma, tikai tādā apģērbā un dizainā (mati, nagi), kurš pārspīlēti izceļ seksualitāti. Lūk, tas ir antifeminisms.
        • Jā, lūk, šeit droši vien parādās individuālo pieredžu atšķirība, jo es nekad neesmu izjutusi cacismu un seksualitātes demonstrēšanu apģērbā u.c. kā imperatīvu Drīzāk otrādi - izvēloties apģērbu, es bieži izjūtu bailes, ka varu atsegt pārāk daudz ķermeņa un izpelnīties citu (visticamāk, tieši citu sieviešu) nosodījumu par vulgaritāti, bezgaumību, vecumam pienācīgās elegances trūkumu utt.

          Kas attiecas uz vīriešiem raksturīgajām manipulācijām ar sava dzimuma atribūtiku, - tās nav tik pamanāmas, taču, paanalizējot ķermeņa valodu, intonācijas, mīmiku, vārdu krājuma izvēli utt., gan jau ka atklātos tāpat visā savā krāšņumā.
          • lai to sajustu kā imperatīvu, pietiek atšķirt kādu žurnālu vai apskatīties skatlogu

            vai arī, piemēram, reklāmas aģentūrā apspriežot potenciālo piedāvājumu, izteikums "bikini maliņas vaksē tikai 40gadīgas tantes" (jāsaprot, ka visas jaunās ne-tantes vaksē dziļo bikini, bet tās, kas nevaksē neko, vispār nav sievietes)
      • (Anonīms)
        Aamen! No sirds pievienojos.
        • (Anonīms)
          Ne tur ierakstiiju, atvainojos. Bija domaats zem Krii peed.teiktaa.
      • Madonnai ir forša dziesma par to, ka būt meitenei ir degradējoši.
      • Cilvēkiem ir jābūt solidāriem atbilstoši dzimumpazīmēm un jāpieregulē intereses atbilstoši tam, kas attiecīgajā laika periodā kuram dzimumamj liekas kruta un stilīgi, atbilstoši attiecīgā dzimuma aktuālajam diskursam?
        • Nezinu, vai solidaritāti var iekļaut imperatīvā, bet, manuprāt, ja tāda piemīt - arī atiecībā uz sava dzimuma personām - tas ir visnotaļ labi.
          • Par solidaritāti vispār kruta, bet kāpēc jābūt dzimumspecifiskai solidaritātei?
            • 1) tāpēc, ka arī dzimumspecifiska solidaritāte ir solidaritāte, tātad kruta;

              2) dzimumspecifiska solidaritāte liecina par spēju pārvarēt instinktīvu dzimumspecifisku konkurenci, kas, manuprāt, ir advancētākas personības iezime par to, kas to nespēj;

              3) spēja uz dzimumspecifisku solidaritāti pēc dažu psihologu domām liecina par personības integritāti un spēju pieņemt dažādus sava dzimuma bioloģiskos un sociālos aspektus - resp., par labāku psihisko veselību.
              • 1) baltādaino solidaritāte noteikti arī ir kruta, jo ir solidaritāte, beeet es laikam neparakstītos uz "white power!" plakātiņiem, varbūt kautkāda instinktīva rasesspecifiska konkurence. tu parakstītos?

                2) odnaka! tāpat arī kontaktlēcu lietotāji ir advancētākas personības nekā briļļu nēsātāji, jo pirmie ir spējuši pārvarēt instinktīvo nepatiku bāzt pirkstus sev acīs. Nemaz nerunājot par lieliskajām advancētajām mātēm, kas ir spējušas pārvarēt savas instinktīvās tieksmes neatstāt bērnus miskastē. Arguments "tas, kas ir instinktīvi, ir slikti, jo ir instinktīvi, bet viss, kas pārvar instinktus, ir labi un liecina par superpersonību" netur ūdeni nu nemaz.

                3) :) tipa "A liecina par B, tātad, ja tu ar jebkādiem līdzekļiem panāksi A, tad automātiski sekos arī B", tāpat kā "piesārtušas lūpas liecina par gatavību stāties dzimumsakaros, tāpēc, uzkrāsojot lūpas, iestājas gatavība stāties dzimumsakaros"? kautkā baigi vulgārpsiholoģiski izklausās

                //bet, no otras puses, baigi patīkami noteikti par sevi tādus argumentus prezentēt, tā ka varbūt nav īsti dzimumsolidāri no manas puses te strīdēties, hehe.
                • Ai, baigais slinkums argumentēt argumentēšanas pēc, nevis lai kaut ko pierādītu pēc būtības.:) Piedod, bet neturpināšu šo retorisko rotaļu.
                  Turklāt - kā jau teicu - solidaritāte nav imperatīvs. Ja cilvēkam ir vēlme būt ekstrēmam individuālistam, neviens viņu nespiež atzīt komunitārisma pievilcību.
                  • redzi, ja Pēc Būtības, tad, imo, tāda "dzimumspecifiska solidaritāte" to visu lielisko "maskulīno diskursu" arī rada, un no maskulīnā diskursa izriet "sieviešu solidaritātes dēļ tagad visas sievietes izturas pēc parametriem x un y", un no tā attiecīgi izriet vīriešu solidārā nostāšanās maskulīnā pōzā, un tā līdz riebumam, pie tam reti kurš šo pōzu ir pats izvēlējies, vienkārši piedzimis jau savā solidaritātē un tur arī nomirs. kas man galīgi nešķiet kruta, jo īpaši salīdzinot to ar piederību grupai, kuru tu pats esi apzināti izvēlējies atbilstoši saviem uzskatiem, interesēm un estētiskajām preferencēm.

                    (jau paredzu argumentu iz sērijas "vai tad nevar būt solidārs gan x, gan y", bet atļaušos pieņemt, ka cilvēkam ir ierobežots skaits grupu, ar kurām var solidarizēties, t.i., šo grupu skaits nevar būt bezgalīgs un tāpēc no dažām grupām, kurām formāli var piederēt, nākas apzināti vai neapzināti atteikties. it īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas grupas savstarpēji konfliktē, sk. augstāk savus ņurkstīgos komentārus par sievietēm, kas atļaujas būt solidāras "maskulīnajām" grupām, kamēr vīrieši, ķēmi tādi, neesot solidāri "sievišķīgajām")
                    • Man šķiet, ka Tu tajos "ņurkstīgajos" komentāros esi kaut ko fundamentāli pārpratusi, jo es šobrīd saskatu no Tavas puses tiki agresīvu aizsardzību kaut kādām nedefinētam vērtībām, kurām es visticamāk nekad neesmu gribējusi uzbrukt.
                      • no manas puses bija
                        1) jautājums par to, kāpēc jābūt dzimumspecifiskai solidaritātei (ja nu gadījumā kaut ko esmu palaidusi garām)
                        2) papildjautājums, kāpēc jābūt dzimumspecifiskai solidaritātei
                        3) piezīme, ka tavi argumenti, kāpēc jābūt dzimumspecifiskai solidaritātei, ir garām
                        4) (tā kā tu neradīji lieliskākus argumentus,) piezīme par to, kāpēc, manuprāt, dzimumspecifiska solidaritāte sūkā pati par sevi un piedevām vēl atļaujas konkurēt ar, manuprāt, krutākiem solidaritātes paveidiem, kuri ir specifiski definēti, norādot uz anekdotisku piemēru (okei, tas varbūt nebija korekti).

                        Bet pa lielam mani vienkārši interesēja, tipa a moš vajadzētu, moš kāds gudrs cilvēks man var sakarīgi paskaidrot, kāpēc vajag, bet izskatās, ka nevar un nevajag, par ko arī paldies.
                        • Nu, bet ja Tev nevajag, tad toč nevajag. Dzīvo vesela, un miers!

                          Man, piemēram, šķiet ka Tavi "atspēkojumi" maniem argumentiem ir vēl vairāk garām nekā paši argumenti, bet nebija nekādas vēlmes to izvērst, jo izvērsums novestu pie gara, neauglīga un neinteresanta pliki retoriska dueļa.
                • visi piedāvātie argumenti klasiski straw man
                  • Straw man tas būtu tad, ja es būtu teikusi, ka "sieviešu solidaritāte ir slikta, jo...", bet tagad es saku tikai, ka es pēc šiem argumentiem nevadītos citās izvēlēs un tāpēc tie nav pietiekami konkrētās izvēles pamatošanai.

                    Bet pofik, es par šito padomāju, un sapratu, ka krii vienkārši neargumentē savas dzīves izvēles ar tādiem argumentiem kā es. Tb manas izvēles (tās, kuras es esmu uzskatījusi par sajēdzīgām esam:D) ir pamatojamas ar argumentiem "tas padara pasauli labāku / tā nedarīšana padarītu pasauli sliktāku" un/vai "tas padara mani vai manu dzīvi labāku / tā nedarīšana padarītu mani vai manu dzīvi sliktāku", viņa argumentē ar "solidārs-labi, instinktīvs-slikti, svarīgi iegūt pazīmes, kas, pēc psihologu domām, atbilst "psiholoģiski advancētiem" un "mentāli veseliem" cilvēkiem". Argumenti, kuriem manā izpratnē (bet ne obligāti citu cilvēku izpratnē) būtu nepieciešams tāds pats pamatojums iz sērijas "a kāpēc tā". Konkrētajā brīdī nemācēju to precīzi noformulēt.
                    • Ārprāts, kāda interpretācija te izrādās iespējama!:D

                      OK, paldies, ka norādīji uz vājajām vietām manā argumentācijas sistēmā. Tā jau tas mēdz būt, ka, domājot par pamatvērtībām, kuras šķiet pašsaprotamas un aksiomātiskas - piemēram, ka solidaritāte dara labāku gan pasauli kopumā, gan atsevišķā indivīda dzīvi, - man reti nācies būvēt izvērstas pamatojuma shēmas. Šādā ziņā nedaudz demagoģiski oponenti ir visai noderīgi. :)

                      Iespējams, kādā brīvākā brīdī uzrakstīšu par solidaritāti ko jēdzīgāku.:)
      • Ir gan diezgan daudz mačo, kuri no sirds lepojas ar to, ka ir īsti veči , nebalina matus, nevaksē paduses, interesējas par tehniku, sportu un seksu, iespējams pat neiet uz operu, jo nav zem sievietes tupeles un neēd salātus, jo nav nekādi truši, pie tam māk visu ko salabot un izkauties pie vajadzības. Nevis kā tie tur Cilti, zīmuļi gatavie, kas tieši pretēji nosauktās pozīcijās. Te arī solidaritāte ir sveša.
        Un vispār pēc Marksa solidaritātei jābūt šķiriskai nevis dzimumspecifiskai. :)
        • Nu, bet tas jau ir tas, ko es teicu! Veči lepojas ar mačismu, kas ir sieviešu cacisma analogs, bet nevis ar "mačisma pārvarēšanu", kas būru "cacisma pārvarēšanas" analogs.:)
          • Mandomāt, mačoisms tomēr nav cacisma vīrišķais analogs nevienā acī. Cacisma vīriškais analogs varētu būt metroseksuālisms tad jau drīzāk.
            • Es vadījos no polaritātes, resp., mačisms un cacisms ir ekvivalenti kā dzimumlomu stereotipu koncentrācija.
      • Nepiekritīšu, ka vīrieši šajā saistībā tiktu mazāk klapēti - tad jau drīzāk otrādi. Vīriešiem ir urlas, sievietēm - cacas, bet tas tāds ļoti vir(s)pārīgs salīdzinājums, jo netrūkst arī cacīgu vīriešu, kas, piemēram, pin intrigas un pārmērīgi pielūdz gadžetus.
        • Piekrītu, ka nav precīzas simetrijas, taču tendence, ko es esmu novērojusi - sievietes audz biežāk lepojas ar to, kas viņas padara līdzīgākas vīriešiem, nekā vīrieši - ar to, kas viņus padara līdzīgākus sievietēm.
          • Nu nez. Tagad modē ir būt baigajiem tēviem un saprotošajiem, atbalstošajiem dzīvesbiedriem, necik sen tādi vīrieši bija memļaki, zem sievas tupeles utt.
Powered by Sviesta Ciba