Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Man nepatīk visas anticacisma propagandas Cibā, jo sirds dziļumā es esmu nerealizējusies caca. Man patīk rozā un pūkains, kruzuļi un rišiņas, un šad un tad es saņemos arī lakotiem nagiem un uzacu korekcijai. Un man patīk pagvelzt par smiņķiem un lupatām, un es gribu zināt, kur lētāk var nopirkt kurpītes. Dievgodvārds, tajā visā nav nekā mazāk cienījama par makšķerēšanu, zolīti, alus šķirnēm vai jaunākajiem gadžetu un autiņu modeļiem.
Man patīk uzklausīt, mierināt, paturēt rociņu, just līdzi, aprunāties zem četrām acīm un paklačoties par klāt neesošajiem. Man patīk plikšķināt skropstas un valkāt īsus bruncīšus un zeķes ar špicīti augšmalā. Man patīk, ka es zinu, kad cilvēkam jāiedod salvete, kur degunu izšņaukt, bet kad atkal jāielej šņabis un jāsūta cīņā.
Rokas nost no cacām, to es jums gribēju pateikt, ja!
  • Ai, baigais slinkums argumentēt argumentēšanas pēc, nevis lai kaut ko pierādītu pēc būtības.:) Piedod, bet neturpināšu šo retorisko rotaļu.
    Turklāt - kā jau teicu - solidaritāte nav imperatīvs. Ja cilvēkam ir vēlme būt ekstrēmam individuālistam, neviens viņu nespiež atzīt komunitārisma pievilcību.
    • redzi, ja Pēc Būtības, tad, imo, tāda "dzimumspecifiska solidaritāte" to visu lielisko "maskulīno diskursu" arī rada, un no maskulīnā diskursa izriet "sieviešu solidaritātes dēļ tagad visas sievietes izturas pēc parametriem x un y", un no tā attiecīgi izriet vīriešu solidārā nostāšanās maskulīnā pōzā, un tā līdz riebumam, pie tam reti kurš šo pōzu ir pats izvēlējies, vienkārši piedzimis jau savā solidaritātē un tur arī nomirs. kas man galīgi nešķiet kruta, jo īpaši salīdzinot to ar piederību grupai, kuru tu pats esi apzināti izvēlējies atbilstoši saviem uzskatiem, interesēm un estētiskajām preferencēm.

      (jau paredzu argumentu iz sērijas "vai tad nevar būt solidārs gan x, gan y", bet atļaušos pieņemt, ka cilvēkam ir ierobežots skaits grupu, ar kurām var solidarizēties, t.i., šo grupu skaits nevar būt bezgalīgs un tāpēc no dažām grupām, kurām formāli var piederēt, nākas apzināti vai neapzināti atteikties. it īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas grupas savstarpēji konfliktē, sk. augstāk savus ņurkstīgos komentārus par sievietēm, kas atļaujas būt solidāras "maskulīnajām" grupām, kamēr vīrieši, ķēmi tādi, neesot solidāri "sievišķīgajām")
      • Man šķiet, ka Tu tajos "ņurkstīgajos" komentāros esi kaut ko fundamentāli pārpratusi, jo es šobrīd saskatu no Tavas puses tiki agresīvu aizsardzību kaut kādām nedefinētam vērtībām, kurām es visticamāk nekad neesmu gribējusi uzbrukt.
        • no manas puses bija
          1) jautājums par to, kāpēc jābūt dzimumspecifiskai solidaritātei (ja nu gadījumā kaut ko esmu palaidusi garām)
          2) papildjautājums, kāpēc jābūt dzimumspecifiskai solidaritātei
          3) piezīme, ka tavi argumenti, kāpēc jābūt dzimumspecifiskai solidaritātei, ir garām
          4) (tā kā tu neradīji lieliskākus argumentus,) piezīme par to, kāpēc, manuprāt, dzimumspecifiska solidaritāte sūkā pati par sevi un piedevām vēl atļaujas konkurēt ar, manuprāt, krutākiem solidaritātes paveidiem, kuri ir specifiski definēti, norādot uz anekdotisku piemēru (okei, tas varbūt nebija korekti).

          Bet pa lielam mani vienkārši interesēja, tipa a moš vajadzētu, moš kāds gudrs cilvēks man var sakarīgi paskaidrot, kāpēc vajag, bet izskatās, ka nevar un nevajag, par ko arī paldies.
          • Nu, bet ja Tev nevajag, tad toč nevajag. Dzīvo vesela, un miers!

            Man, piemēram, šķiet ka Tavi "atspēkojumi" maniem argumentiem ir vēl vairāk garām nekā paši argumenti, bet nebija nekādas vēlmes to izvērst, jo izvērsums novestu pie gara, neauglīga un neinteresanta pliki retoriska dueļa.
Powered by Sviesta Ciba