Kurvjzieža kontemplācijas

redzi, ja Pēc Būtības, tad, imo, tāda "dzimumspecifiska solidaritāte" to visu lielisko "maskulīno diskursu" arī rada, un no maskulīnā diskursa izriet "sieviešu solidaritātes dēļ tagad visas sievietes izturas pēc parametriem x un y", un no tā attiecīgi izriet vīriešu solidārā nostāšanās maskulīnā pōzā, un tā līdz riebumam, pie tam reti kurš šo pōzu ir pats izvēlējies, vienkārši piedzimis jau savā solidaritātē un tur arī nomirs. kas man galīgi nešķiet kruta, jo īpaši salīdzinot to ar piederību grupai, kuru tu pats esi apzināti izvēlējies atbilstoši saviem uzskatiem, interesēm un estētiskajām preferencēm.

(jau paredzu argumentu iz sērijas "vai tad nevar būt solidārs gan x, gan y", bet atļaušos pieņemt, ka cilvēkam ir ierobežots skaits grupu, ar kurām var solidarizēties, t.i., šo grupu skaits nevar būt bezgalīgs un tāpēc no dažām grupām, kurām formāli var piederēt, nākas apzināti vai neapzināti atteikties. it īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas grupas savstarpēji konfliktē, sk. augstāk savus ņurkstīgos komentārus par sievietēm, kas atļaujas būt solidāras "maskulīnajām" grupām, kamēr vīrieši, ķēmi tādi, neesot solidāri "sievišķīgajām")