![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man nepatīk visas anticacisma propagandas Cibā, jo sirds dziļumā es esmu nerealizējusies caca. Man patīk rozā un pūkains, kruzuļi un rišiņas, un šad un tad es saņemos arī lakotiem nagiem un uzacu korekcijai. Un man patīk pagvelzt par smiņķiem un lupatām, un es gribu zināt, kur lētāk var nopirkt kurpītes. Dievgodvārds, tajā visā nav nekā mazāk cienījama par makšķerēšanu, zolīti, alus šķirnēm vai jaunākajiem gadžetu un autiņu modeļiem.
Man patīk uzklausīt, mierināt, paturēt rociņu, just līdzi, aprunāties zem četrām acīm un paklačoties par klāt neesošajiem. Man patīk plikšķināt skropstas un valkāt īsus bruncīšus un zeķes ar špicīti augšmalā. Man patīk, ka es zinu, kad cilvēkam jāiedod salvete, kur degunu izšņaukt, bet kad atkal jāielej šņabis un jāsūta cīņā.
Rokas nost no cacām, to es jums gribēju pateikt, ja!
Man patīk uzklausīt, mierināt, paturēt rociņu, just līdzi, aprunāties zem četrām acīm un paklačoties par klāt neesošajiem. Man patīk plikšķināt skropstas un valkāt īsus bruncīšus un zeķes ar špicīti augšmalā. Man patīk, ka es zinu, kad cilvēkam jāiedod salvete, kur degunu izšņaukt, bet kad atkal jāielej šņabis un jāsūta cīņā.
Rokas nost no cacām, to es jums gribēju pateikt, ja!
2) dzimumspecifiska solidaritāte liecina par spēju pārvarēt instinktīvu dzimumspecifisku konkurenci, kas, manuprāt, ir advancētākas personības iezime par to, kas to nespēj;
3) spēja uz dzimumspecifisku solidaritāti pēc dažu psihologu domām liecina par personības integritāti un spēju pieņemt dažādus sava dzimuma bioloģiskos un sociālos aspektus - resp., par labāku psihisko veselību.
2) odnaka! tāpat arī kontaktlēcu lietotāji ir advancētākas personības nekā briļļu nēsātāji, jo pirmie ir spējuši pārvarēt instinktīvo nepatiku bāzt pirkstus sev acīs. Nemaz nerunājot par lieliskajām advancētajām mātēm, kas ir spējušas pārvarēt savas instinktīvās tieksmes neatstāt bērnus miskastē. Arguments "tas, kas ir instinktīvi, ir slikti, jo ir instinktīvi, bet viss, kas pārvar instinktus, ir labi un liecina par superpersonību" netur ūdeni nu nemaz.
3) :) tipa "A liecina par B, tātad, ja tu ar jebkādiem līdzekļiem panāksi A, tad automātiski sekos arī B", tāpat kā "piesārtušas lūpas liecina par gatavību stāties dzimumsakaros, tāpēc, uzkrāsojot lūpas, iestājas gatavība stāties dzimumsakaros"? kautkā baigi vulgārpsiholoģiski izklausās
//bet, no otras puses, baigi patīkami noteikti par sevi tādus argumentus prezentēt, tā ka varbūt nav īsti dzimumsolidāri no manas puses te strīdēties, hehe.
Turklāt - kā jau teicu - solidaritāte nav imperatīvs. Ja cilvēkam ir vēlme būt ekstrēmam individuālistam, neviens viņu nespiež atzīt komunitārisma pievilcību.
(jau paredzu argumentu iz sērijas "vai tad nevar būt solidārs gan x, gan y", bet atļaušos pieņemt, ka cilvēkam ir ierobežots skaits grupu, ar kurām var solidarizēties, t.i., šo grupu skaits nevar būt bezgalīgs un tāpēc no dažām grupām, kurām formāli var piederēt, nākas apzināti vai neapzināti atteikties. it īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas grupas savstarpēji konfliktē, sk. augstāk savus ņurkstīgos komentārus par sievietēm, kas atļaujas būt solidāras "maskulīnajām" grupām, kamēr vīrieši, ķēmi tādi, neesot solidāri "sievišķīgajām")
1) jautājums par to, kāpēc jābūt dzimumspecifiskai solidaritātei (ja nu gadījumā kaut ko esmu palaidusi garām)
2) papildjautājums, kāpēc jābūt dzimumspecifiskai solidaritātei
3) piezīme, ka tavi argumenti, kāpēc jābūt dzimumspecifiskai solidaritātei, ir garām
4) (tā kā tu neradīji lieliskākus argumentus,) piezīme par to, kāpēc, manuprāt, dzimumspecifiska solidaritāte sūkā pati par sevi un piedevām vēl atļaujas konkurēt ar, manuprāt, krutākiem solidaritātes paveidiem, kuri ir specifiski definēti, norādot uz anekdotisku piemēru (okei, tas varbūt nebija korekti).
Bet pa lielam mani vienkārši interesēja, tipa a moš vajadzētu, moš kāds gudrs cilvēks man var sakarīgi paskaidrot, kāpēc vajag, bet izskatās, ka nevar un nevajag, par ko arī paldies.
Man, piemēram, šķiet ka Tavi "atspēkojumi" maniem argumentiem ir vēl vairāk garām nekā paši argumenti, bet nebija nekādas vēlmes to izvērst, jo izvērsums novestu pie gara, neauglīga un neinteresanta pliki retoriska dueļa.
Bet pofik, es par šito padomāju, un sapratu, ka krii vienkārši neargumentē savas dzīves izvēles ar tādiem argumentiem kā es. Tb manas izvēles (tās, kuras es esmu uzskatījusi par sajēdzīgām esam:D) ir pamatojamas ar argumentiem "tas padara pasauli labāku / tā nedarīšana padarītu pasauli sliktāku" un/vai "tas padara mani vai manu dzīvi labāku / tā nedarīšana padarītu mani vai manu dzīvi sliktāku", viņa argumentē ar "solidārs-labi, instinktīvs-slikti, svarīgi iegūt pazīmes, kas, pēc psihologu domām, atbilst "psiholoģiski advancētiem" un "mentāli veseliem" cilvēkiem". Argumenti, kuriem manā izpratnē (bet ne obligāti citu cilvēku izpratnē) būtu nepieciešams tāds pats pamatojums iz sērijas "a kāpēc tā". Konkrētajā brīdī nemācēju to precīzi noformulēt.
OK, paldies, ka norādīji uz vājajām vietām manā argumentācijas sistēmā. Tā jau tas mēdz būt, ka, domājot par pamatvērtībām, kuras šķiet pašsaprotamas un aksiomātiskas - piemēram, ka solidaritāte dara labāku gan pasauli kopumā, gan atsevišķā indivīda dzīvi, - man reti nācies būvēt izvērstas pamatojuma shēmas. Šādā ziņā nedaudz demagoģiski oponenti ir visai noderīgi. :)
Iespējams, kādā brīvākā brīdī uzrakstīšu par solidaritāti ko jēdzīgāku.:)