Man nepatīk visas anticacisma propagandas Cibā, jo sirds dziļumā es esmu nerealizējusies caca. Man patīk rozā un pūkains, kruzuļi un rišiņas, un šad un tad es saņemos arī lakotiem nagiem un uzacu korekcijai. Un man patīk pagvelzt par smiņķiem un lupatām, un es gribu zināt, kur lētāk var nopirkt kurpītes. Dievgodvārds, tajā visā nav nekā mazāk cienījama par makšķerēšanu, zolīti, alus šķirnēm vai jaunākajiem gadžetu un autiņu modeļiem.
Man patīk uzklausīt, mierināt, paturēt rociņu, just līdzi, aprunāties zem četrām acīm un paklačoties par klāt neesošajiem. Man patīk plikšķināt skropstas un valkāt īsus bruncīšus un zeķes ar špicīti augšmalā. Man patīk, ka es zinu, kad cilvēkam jāiedod salvete, kur degunu izšņaukt, bet kad atkal jāielej šņabis un jāsūta cīņā.
Rokas nost no cacām, to es jums gribēju pateikt, ja!
Man patīk uzklausīt, mierināt, paturēt rociņu, just līdzi, aprunāties zem četrām acīm un paklačoties par klāt neesošajiem. Man patīk plikšķināt skropstas un valkāt īsus bruncīšus un zeķes ar špicīti augšmalā. Man patīk, ka es zinu, kad cilvēkam jāiedod salvete, kur degunu izšņaukt, bet kad atkal jāielej šņabis un jāsūta cīņā.
Rokas nost no cacām, to es jums gribēju pateikt, ja!
Bet pofik, es par šito padomāju, un sapratu, ka krii vienkārši neargumentē savas dzīves izvēles ar tādiem argumentiem kā es. Tb manas izvēles (tās, kuras es esmu uzskatījusi par sajēdzīgām esam:D) ir pamatojamas ar argumentiem "tas padara pasauli labāku / tā nedarīšana padarītu pasauli sliktāku" un/vai "tas padara mani vai manu dzīvi labāku / tā nedarīšana padarītu mani vai manu dzīvi sliktāku", viņa argumentē ar "solidārs-labi, instinktīvs-slikti, svarīgi iegūt pazīmes, kas, pēc psihologu domām, atbilst "psiholoģiski advancētiem" un "mentāli veseliem" cilvēkiem". Argumenti, kuriem manā izpratnē (bet ne obligāti citu cilvēku izpratnē) būtu nepieciešams tāds pats pamatojums iz sērijas "a kāpēc tā". Konkrētajā brīdī nemācēju to precīzi noformulēt.
OK, paldies, ka norādīji uz vājajām vietām manā argumentācijas sistēmā. Tā jau tas mēdz būt, ka, domājot par pamatvērtībām, kuras šķiet pašsaprotamas un aksiomātiskas - piemēram, ka solidaritāte dara labāku gan pasauli kopumā, gan atsevišķā indivīda dzīvi, - man reti nācies būvēt izvērstas pamatojuma shēmas. Šādā ziņā nedaudz demagoģiski oponenti ir visai noderīgi. :)
Iespējams, kādā brīvākā brīdī uzrakstīšu par solidaritāti ko jēdzīgāku.:)