Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Man nepatīk visas anticacisma propagandas Cibā, jo sirds dziļumā es esmu nerealizējusies caca. Man patīk rozā un pūkains, kruzuļi un rišiņas, un šad un tad es saņemos arī lakotiem nagiem un uzacu korekcijai. Un man patīk pagvelzt par smiņķiem un lupatām, un es gribu zināt, kur lētāk var nopirkt kurpītes. Dievgodvārds, tajā visā nav nekā mazāk cienījama par makšķerēšanu, zolīti, alus šķirnēm vai jaunākajiem gadžetu un autiņu modeļiem.
Man patīk uzklausīt, mierināt, paturēt rociņu, just līdzi, aprunāties zem četrām acīm un paklačoties par klāt neesošajiem. Man patīk plikšķināt skropstas un valkāt īsus bruncīšus un zeķes ar špicīti augšmalā. Man patīk, ka es zinu, kad cilvēkam jāiedod salvete, kur degunu izšņaukt, bet kad atkal jāielej šņabis un jāsūta cīņā.
Rokas nost no cacām, to es jums gribēju pateikt, ja!
  • Nepiekritīšu, ka vīrieši šajā saistībā tiktu mazāk klapēti - tad jau drīzāk otrādi. Vīriešiem ir urlas, sievietēm - cacas, bet tas tāds ļoti vir(s)pārīgs salīdzinājums, jo netrūkst arī cacīgu vīriešu, kas, piemēram, pin intrigas un pārmērīgi pielūdz gadžetus.
    • Piekrītu, ka nav precīzas simetrijas, taču tendence, ko es esmu novērojusi - sievietes audz biežāk lepojas ar to, kas viņas padara līdzīgākas vīriešiem, nekā vīrieši - ar to, kas viņus padara līdzīgākus sievietēm.
      • Nu nez. Tagad modē ir būt baigajiem tēviem un saprotošajiem, atbalstošajiem dzīvesbiedriem, necik sen tādi vīrieši bija memļaki, zem sievas tupeles utt.
Powered by Sviesta Ciba