Nīgrules manifests
Pie visiem šodienas cepieniem - mani visnotaļ mēdz kaitināt bioloģiski determinēts esenciālisms, runājot par dzimumu lomām. Tas ir - pārspriedumi par visām sievietes un vīrieša būtībām, sūtībām, pūtībām utt. Mani tas vienlīdz kaitina gan kā vīriešu šovinisma gan kā sieviešu koķetērijas izpausme, jo abos gadījumos tā ir stereotipu kultivēšana un pašpiepildošos pareģojumu sludināšana.
Man nepatīk izteikumi par Īstajiem Večiem, Kuri Nes Mamutus. Man vispār ļoti nepatīk priekštats par vīrieti kā Obligāto Apgādnieku, jo tas mēdz ļauni atspēlēties abiem dzimumiem.
Man nepatīk visi tie ar sīku smiekliņu vai nolaistām skropstām izčiepstētie "esmu dumja/ histēriska/maita tāpēc, ka esmu sieviete".
Man nepatīk dalīšanās sīkās blēdībiņās, kā manipulēt ar pretējo dzimumu.
Man nepatīk mīta kultivēšana, ka vīriešiem nepatīk gudras vai stipras sievietes (to parasti kladzina kā attaisnojumu dāmītes, kurām spēka vai gudrības izpausmes ļoti reti gadās novērot).
Man nepatīk pseidoezotēriķu pļāpas par Vīrišķajām un Sievišķajām enerģijām.
Man nepatīk sieviešu atzīšanās vēlmē pēc Kāda, kas pakļauj un Noliek Pie Vietas - ja vien tā nav nevainīga sadomazohistiska seksuāla fantāzija.
Bet es negrbu strīdēties ar visiem daudzajiem (bieži vien nebūt ne dumjajiem cilvēkiem), kas šo visu sviestu kuļ. Es tikai gribu deklarēt, ka ar manu atbalstu šajos pārspriedumos varat nerēķināties.
Man nepatīk izteikumi par Īstajiem Večiem, Kuri Nes Mamutus. Man vispār ļoti nepatīk priekštats par vīrieti kā Obligāto Apgādnieku, jo tas mēdz ļauni atspēlēties abiem dzimumiem.
Man nepatīk visi tie ar sīku smiekliņu vai nolaistām skropstām izčiepstētie "esmu dumja/ histēriska/maita tāpēc, ka esmu sieviete".
Man nepatīk dalīšanās sīkās blēdībiņās, kā manipulēt ar pretējo dzimumu.
Man nepatīk mīta kultivēšana, ka vīriešiem nepatīk gudras vai stipras sievietes (to parasti kladzina kā attaisnojumu dāmītes, kurām spēka vai gudrības izpausmes ļoti reti gadās novērot).
Man nepatīk pseidoezotēriķu pļāpas par Vīrišķajām un Sievišķajām enerģijām.
Man nepatīk sieviešu atzīšanās vēlmē pēc Kāda, kas pakļauj un Noliek Pie Vietas - ja vien tā nav nevainīga sadomazohistiska seksuāla fantāzija.
Bet es negrbu strīdēties ar visiem daudzajiem (bieži vien nebūt ne dumjajiem cilvēkiem), kas šo visu sviestu kuļ. Es tikai gribu deklarēt, ka ar manu atbalstu šajos pārspriedumos varat nerēķināties.
Ļoti labs piemērs ir šahs. Šaha vēsturē ir tikai viena šahiste, kura sasniedza Top10 (Judīte Polgara). Tas ir labs piemērs, jo šeit nevar būt stāsts par to, ka netika dotas iespējas un tā, jo bija PSRS, kur šahs bija viens no labākajiem veidiem kā pierādīt sociālisma pārākumu un arī sievietēm tika radīti visi apstākļi, lai varētu trenēties, trenēties, trenēties un spēlēt. Mūsdienās PSRS lomu pārņem Ķīna, bet arī tur bez vienīgās Hou Ifaņas līdz pietiekoši augstam līmenim neviena cita netiek.
Nav iespējama "tīra" elsperimenta vide - tāda, kurā indivīdu neietekmētu ne valodas struktūras, ne apkārtējo cilvēku priekšstati par dzimumu lomām, tāpēc arī nav iespējama viennozīmīgi skaidra atbilde uz daudziem jautājumiem, - piemēram, kāpēc daudz mazāk sieviešu vispār izvēlas interesēties par šahu.
Apstākļi bija, bet kopējā sabiedrības nostāja tomēr bija ļoti, ļoti dzimumsegregēta. Iespēja bija, bet sabiedrība ļoti cītīgi nomāca visas vēlmes tās izmantot.
Laikam ejot un diskriminācijai samazinoties, latiņa 'tās, kam padodas gana labi, protams, var mācīties' gan jau pazemināsies un varbūt pat sasniegs to pašu pakāpi, kas ir 'tiem, kam padodas, var mācīties' . Bet tikai nevajag teikt, ka PSRS laikā tā bija vienāda abiem dzimumiem. 90tajos nebija, un ļoti šaubos vai ir arī tagad.
Jā, šeit un šobrīr ir labāk, kā lielā daļā pasaules lielu daļu pēdējo gadsimtu vēstures - bet tas absolūti nenozīmē, ka šobrīd nepastāv nekāda diskriminācija un ir pilnīga vienlīdzība.
Atbilde uz tieši Tavu jautājumu 'kā gan tas nākas, ka izglītojošo personu autoritārie izteicieni nerada tieši pretēju efektu' - tāpēc, ka šie izteicieni atspoguļo sabiedrības vairākuma viedokli. Kas cita starpā nozīmē - tie atspoguļo viedokli, saskaņā ar kuru sabiedrības vairākums arī rīkojas. Vienmēr ir neliels procents nonkonformistu, kas rīkosies pretēji jebkādiem ierobežojumiem, bet kā saproti - tas jau pēc definīcijas būs neliels procents.
Un ko tad es, es jau kā reiz biju atlikušais izņēmums, kas tik un tā mācījās visas 'ne-meiteņu' lietas. Bet tieši izņēmums, tur tā problēma.
"Stepfordas sievu" domāšanas veids "meitenēm šīs lietas neder" tomēr kaut kādām sabiedrības grupām raksturīgs, ar kurām man dzīves takas par laimi nav krustojušās (mazpilsētas?, profesionālo blondīņu saieti?).