Kurvjzieža kontemplācijas

Pie visiem šodienas cepieniem - mani visnotaļ mēdz kaitināt bioloģiski determinēts esenciālisms, runājot par dzimumu lomām. Tas ir - pārspriedumi par visām sievietes un vīrieša būtībām, sūtībām, pūtībām utt. Mani tas vienlīdz kaitina gan kā vīriešu šovinisma gan kā sieviešu koķetērijas izpausme, jo abos gadījumos tā ir stereotipu kultivēšana un pašpiepildošos pareģojumu sludināšana.

Man nepatīk izteikumi par Īstajiem Večiem, Kuri Nes Mamutus. Man vispār ļoti nepatīk priekštats par vīrieti kā Obligāto Apgādnieku, jo tas mēdz ļauni atspēlēties abiem dzimumiem.
Man nepatīk visi tie ar sīku smiekliņu vai nolaistām skropstām izčiepstētie "esmu dumja/ histēriska/maita tāpēc, ka esmu sieviete".
Man nepatīk dalīšanās sīkās blēdībiņās, kā manipulēt ar pretējo dzimumu.
Man nepatīk mīta kultivēšana, ka vīriešiem nepatīk gudras vai stipras sievietes (to parasti kladzina kā attaisnojumu dāmītes, kurām spēka vai gudrības izpausmes ļoti reti gadās novērot).
Man nepatīk pseidoezotēriķu pļāpas par Vīrišķajām un Sievišķajām enerģijām.
Man nepatīk sieviešu atzīšanās vēlmē pēc Kāda, kas pakļauj un Noliek Pie Vietas - ja vien tā nav nevainīga sadomazohistiska seksuāla fantāzija.

Bet es negrbu strīdēties ar visiem daudzajiem (bieži vien nebūt ne dumjajiem cilvēkiem), kas šo visu sviestu kuļ. Es tikai gribu deklarēt, ka ar manu atbalstu šajos pārspriedumos varat nerēķināties.