Ir kāda lieta, par ko aizdomājos ne reizi vien, un ko svaigāk atmiņā atsauca ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
unpy pēdējais ieraksts. Par stučīšanu, vārdu sakot. Un, jā, es atzīstu korupciju par milzu ļaunumu, arī nodokļu nemaksāšanu un ekonomiskos noziegumus vispār. Un es lieliski apzinos, ka tie valsti var novest ne vien pie mūsu tā saucamās krīzes jeb ikdienas komforta pamanāmas pazemināšanās, bet arī pie gadiem ilgas stagnēšanas, daudzu nozaru pagrimšanas un varbūt pat iestūrēšanas īstenā pakaļcaurumā. Tāpēc esmu gatava ziediem un konfektēm "Gotiņa" apbērt katru brašo ekonomikas policijas vai citas kontrolējošās institūcijas darbinieku, kurš, liedams sviedrus pretīgā ofisā ar dūcošu dienasgaismas spuldzi, par mizerablu atalgojumu ir atklājis un gaismā cēlis kādu viltīgu shēmu. Un manī ir gauži maz žēluma un cilvēciskas empātijas pret amatpersonām, kas labu laiku plunčājušās cinismā un visatļautībā, lieliski apzinoties, ar ko riskē.
Taču, ja man būtu jāizvēlas, vai dzīvot ekonomiski pagrimušā un stagnējošā valstī, kur visu risina aploksnes un kukuļi, vai visnotaļ turīgā, sakoptā un sakārtotā valstī - tādā kā, piemēram, Šveice, - kur par normu kļuvis noziņot dienestiem par kaimiņu, kolēģi vai savu paša šķirteni, ja viņš vai viņa aizdomīgi ātri apaudzis ar mantu, (arī ja nav sašķirojis atkritumus, kā daži ceļotāji minējuši savos aprakstos par to pašu Šveici) es tomēr izvēlētos pirmo. Netīru, nesakārtotu, korumpētu no augšas līdz apakšai kā Afganistāna, un tomēr daudz mazāk pretīgu.
unpy pēdējais ieraksts. Par stučīšanu, vārdu sakot. Un, jā, es atzīstu korupciju par milzu ļaunumu, arī nodokļu nemaksāšanu un ekonomiskos noziegumus vispār. Un es lieliski apzinos, ka tie valsti var novest ne vien pie mūsu tā saucamās krīzes jeb ikdienas komforta pamanāmas pazemināšanās, bet arī pie gadiem ilgas stagnēšanas, daudzu nozaru pagrimšanas un varbūt pat iestūrēšanas īstenā pakaļcaurumā. Tāpēc esmu gatava ziediem un konfektēm "Gotiņa" apbērt katru brašo ekonomikas policijas vai citas kontrolējošās institūcijas darbinieku, kurš, liedams sviedrus pretīgā ofisā ar dūcošu dienasgaismas spuldzi, par mizerablu atalgojumu ir atklājis un gaismā cēlis kādu viltīgu shēmu. Un manī ir gauži maz žēluma un cilvēciskas empātijas pret amatpersonām, kas labu laiku plunčājušās cinismā un visatļautībā, lieliski apzinoties, ar ko riskē.Taču, ja man būtu jāizvēlas, vai dzīvot ekonomiski pagrimušā un stagnējošā valstī, kur visu risina aploksnes un kukuļi, vai visnotaļ turīgā, sakoptā un sakārtotā valstī - tādā kā, piemēram, Šveice, - kur par normu kļuvis noziņot dienestiem par kaimiņu, kolēģi vai savu paša šķirteni, ja viņš vai viņa aizdomīgi ātri apaudzis ar mantu, (arī ja nav sašķirojis atkritumus, kā daži ceļotāji minējuši savos aprakstos par to pašu Šveici) es tomēr izvēlētos pirmo. Netīru, nesakārtotu, korumpētu no augšas līdz apakšai kā Afganistāna, un tomēr daudz mazāk pretīgu.
Es gan vairāk Vācijas domāšanu apjaušu, bet šaubos, ka Šveicē tā ir stipri atšķirīga.
Tas ir, es, protams, ticu, ka var mīlēt savu valsti un vēlēties tās izaugsmi. Tomēr vēršanās pret konkrētiem, labi pazīstamiem cilvēkiem, manuprāt, prasa daudz personiskāku impulsu.
Tas nu tā - cik nu es no psiholoģijas sajēdzu.
Vot pieņemsim, ja tu zini, ka tavs kaimiņš nežēlīgi sit bērnus, tu to uzskati par noziegumu + zini, ka bāriņtiesa šādas situācijas risina operatīvi, kompetenti un nenodarot pāri bērniem. Piezvanītu taču un "nostučītu".
Vai, teiksim, tu uzzinātu, ka tavs paziņa tirgo narkotikas, tu uzskati to par noziegumu un tici, ka mūsu policija+tiesa var viņu gan noķert, gan adekvāti sodīt. Piezvanītu un "nostučītu", es pieļauju.
Vai ja tu zinātu, ka kolēģis vakaros apzog pensjonārus, exboifriends izvaro pusauga meitenes un tā tālāk.
Pat ja pašai būtu pretīgi. Ta man šķiet.
Tas nenozīmē, ka es uzskatu ekonomiskos noziegumus par mazāk smagiem.
*domu eksperiments:
a) krāpj valsti
b) sit bērnus
Bez tam - es ticu, ka šāda motivācija var būt iekš LV (kur daudz kas netiek uzskatīts par noziegumu+nav īstas ticības tiesu sistēmai=ergo motivācija nav iekš taisnīguma atjaunošanas), bet kāpēc tu pieņem, ka tas tā ir visur, arī tur, kur likumdošana strādā citādi?
Bet nē, nedomāju, ka tev ir līdz galam taisnība. Tbš man šķiet, ka "doing the right thing" var (un tai būtu jābūt) spēcīgākam impulsam par personiskām simpātijām vai antipātijām - varbūt izņemot īpaši jaudīgus keisus, nu tur ģimene un tādā garā. Tbš cilvēkam būtu jāsaprot, ka, teiksim, zagt ir slikti, vienalga, vai tas ir patīkams cilvēks, kas nozog kaut ko nepatīkamam (vai vienaldzīgam) vai nepatīkams cilvēks, kas nozog kaut ko salīdzinoši patīkamākam cilvēkam. Citādi mēs esam pilnīgā pakaļā kaut vai tāpēc, ka pret ļoti daudziem ļaužiem ir grūtāk rast simpātijas. Vai, tieši otrādi, antipātijas.
Bet ir atšķirība starp policijas izsaukšanu, redzot asiņainu kautiņu, un rakstīšanu vai zvanīšanu, "kur vajag", lai informētu par savām aizdomām (jo nekas cits kā aizdomas tev nevar būt), ka kaimiņš, kolēģis vai šķirtenis bagāts kļūst ne visai godīgā ceļā. Pat tad, ja šo rīcību vada lozungs "Ordnung muss sein!" un "Visiem šajā valstī jāmaksā nodokļi", tā ir šakāļa Tabakija uzvedība. Un šaubos, vai pats ziņotājs var vienmēr nošķirt savā motivācijā vēlmi pēc visaptveroša taisnīguma un labākas nākotnes no vēlmes savu privāto aizkaitinājumu atriebt svešām rokām.
Un man tīri personiski šķiet, ka šī šakāliskā uzvedības modeļa kultivēšana nepadara cilvēkus jaukākus un mazāk zemiskus.
Var būt nevis aizdomas, bet pietiekami ticami dati. reku, teiksim, unpy pielinkotajam dakterim bija aš dokumenti uz rokām, reāli pierādījumi (pie tam par farmācijas lobiju, kas manā neizglītotajā prātā ir viens no pretīgākajiem netīrajiem biznesiņiem ever, jo tiešie zaudētāji ir slimi cilvēki, kam iegrūž 5x dārgākas "firmas" zāles ģenērisko medikamentu vietā). Yeah, es piekrītu, ir gadījumi, kad nevar zināt un tikai šķiet, ka noteikti tas cilvēks ir nelietis, bet tad stučīšana ir vidējais aritmētiskais kretīnisms/stulbums - tāpat kā zvanīt un teikt "man šķiet, ka Jānīša vecāki sit savus bērnus, jo Jānītis šodien iemauca manai Anniņai ar spainīti pa galvu".
Un, no otras puses, arī tad, ja cilvēks zvana mentiem, redzot asiņainu kautiņu uz ielas, nu neticu, ka motivācija ir tikai vēlme pēc "visaptveroša taisnīguma un labākas nākotnes", visdrīzāk cilvēkam vienkārši ir bail, ka šitā banda uzklups viņam pašam. Vai, teiksim, tā pati empātija vai nu nostrādā vai nenostrādā (teiksim, sieviete piezvana un paziņo par izvarošanu, bet vecis var uzskatīt to par stučīšanu un šakālismu, jo noteikti tā kuce pati uzprasījās). Precīzāk, reālajās emocijās taisnīgums ir tikai viena no n-tajām balsīm, kas kaut ko var pateikt, un cilvēka izvēle ir, kurās balsīs klausīties vairāk.
es par Šveici.
man pašai Vācijā daudzas lietas liekas dīvainas, piemēram, ka aizliegts pļaut zāli svētdienās un pusdienaslaikā un pēc 20 vakarā (laikam). jocīgi. bet atkal riebjas, ja svētdienā, kas vismaz te pie manis ir vienīgā klusā diena, kāds attāls kaimiņš nolēmis mauriņu aplīdzināt. es nesūdzos, protams :)
vai ka bērni pretī ielai esošajā spēļu laukumā dauza bumbu (tas spēļu laukumos te aizliegts), un nežēlīgi bļauj, un tā visu dienu vasarā. mēs nesūdzējāmies, šķiet, to izdarīja vēl tuvākais kaimiņš, lai viņam gods un slava, jo vārtus izvāca un bērni pārvācās.
Re: es par Šveici.
Ne tāpēc, ka man patiktu dūcoši mauriņpļāvēji vai ālējošies knēveļi, noteikti nē.:) Bet šī "uzraudzīt un sodīt" mentalitāte man ir absolūti nepieņemama. Tad labāk netīra, trokšņaina Indija.:)
Re: es par Šveici.
mums piem. kaimiņš laminātu kamīnā dedzināja. skaidrs, ka atrautos pēc daudziem punktiem, ja "noziņotu", bet nu aprima pēc sarunas momentā.
un kāpēc man jācieš no tiem trakajiem melnajiem dūmiem??
Re: es par Šveici.
Re: es par Šveici.
http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalz
Tad es labāk dzīvoju starp Šveices stučītājiem, nevis tādā valstī, kur katrs, kas nav savējais, ir pēdējais sūds.