Ir kāda lieta, par ko aizdomājos ne reizi vien, un ko svaigāk atmiņā atsauca ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
unpy pēdējais ieraksts. Par stučīšanu, vārdu sakot. Un, jā, es atzīstu korupciju par milzu ļaunumu, arī nodokļu nemaksāšanu un ekonomiskos noziegumus vispār. Un es lieliski apzinos, ka tie valsti var novest ne vien pie mūsu tā saucamās krīzes jeb ikdienas komforta pamanāmas pazemināšanās, bet arī pie gadiem ilgas stagnēšanas, daudzu nozaru pagrimšanas un varbūt pat iestūrēšanas īstenā pakaļcaurumā. Tāpēc esmu gatava ziediem un konfektēm "Gotiņa" apbērt katru brašo ekonomikas policijas vai citas kontrolējošās institūcijas darbinieku, kurš, liedams sviedrus pretīgā ofisā ar dūcošu dienasgaismas spuldzi, par mizerablu atalgojumu ir atklājis un gaismā cēlis kādu viltīgu shēmu. Un manī ir gauži maz žēluma un cilvēciskas empātijas pret amatpersonām, kas labu laiku plunčājušās cinismā un visatļautībā, lieliski apzinoties, ar ko riskē.
Taču, ja man būtu jāizvēlas, vai dzīvot ekonomiski pagrimušā un stagnējošā valstī, kur visu risina aploksnes un kukuļi, vai visnotaļ turīgā, sakoptā un sakārtotā valstī - tādā kā, piemēram, Šveice, - kur par normu kļuvis noziņot dienestiem par kaimiņu, kolēģi vai savu paša šķirteni, ja viņš vai viņa aizdomīgi ātri apaudzis ar mantu, (arī ja nav sašķirojis atkritumus, kā daži ceļotāji minējuši savos aprakstos par to pašu Šveici) es tomēr izvēlētos pirmo. Netīru, nesakārtotu, korumpētu no augšas līdz apakšai kā Afganistāna, un tomēr daudz mazāk pretīgu.
unpy pēdējais ieraksts. Par stučīšanu, vārdu sakot. Un, jā, es atzīstu korupciju par milzu ļaunumu, arī nodokļu nemaksāšanu un ekonomiskos noziegumus vispār. Un es lieliski apzinos, ka tie valsti var novest ne vien pie mūsu tā saucamās krīzes jeb ikdienas komforta pamanāmas pazemināšanās, bet arī pie gadiem ilgas stagnēšanas, daudzu nozaru pagrimšanas un varbūt pat iestūrēšanas īstenā pakaļcaurumā. Tāpēc esmu gatava ziediem un konfektēm "Gotiņa" apbērt katru brašo ekonomikas policijas vai citas kontrolējošās institūcijas darbinieku, kurš, liedams sviedrus pretīgā ofisā ar dūcošu dienasgaismas spuldzi, par mizerablu atalgojumu ir atklājis un gaismā cēlis kādu viltīgu shēmu. Un manī ir gauži maz žēluma un cilvēciskas empātijas pret amatpersonām, kas labu laiku plunčājušās cinismā un visatļautībā, lieliski apzinoties, ar ko riskē.Taču, ja man būtu jāizvēlas, vai dzīvot ekonomiski pagrimušā un stagnējošā valstī, kur visu risina aploksnes un kukuļi, vai visnotaļ turīgā, sakoptā un sakārtotā valstī - tādā kā, piemēram, Šveice, - kur par normu kļuvis noziņot dienestiem par kaimiņu, kolēģi vai savu paša šķirteni, ja viņš vai viņa aizdomīgi ātri apaudzis ar mantu, (arī ja nav sašķirojis atkritumus, kā daži ceļotāji minējuši savos aprakstos par to pašu Šveici) es tomēr izvēlētos pirmo. Netīru, nesakārtotu, korumpētu no augšas līdz apakšai kā Afganistāna, un tomēr daudz mazāk pretīgu.