Cilvēki negrib apjēgt vienkāršas lietas- tīras nacionālas latviešu valsts nav bijis. :
1201. gadā, kad pirmoreiz tiek pieminēta Rīga, šeit jau bija tirgus placis, kur krievu strūdzinieki pārkrāva savu kravu no plostiem uz kuģiem, lai transportētu tālāk uz Skandināviju un Eiropas centrālo daļu. Viduslaikos lielāko daļu Rīgas ēku piederēja vācu un krievu tirgotājiem. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikos Saeimā, veikalos, restorānos un arī kučieri, brīvi runāja latviski, vāciski un krieviski. Latgalē bija veseli ciemi, kur dzīvoja tikai krievu vecticībnieki.
Pirmās brīvvalsts laikā tauta ienīda vācu muižniekus un boļševikus.
Otrās Atmodas laikā mēs it kā atjaunojam pirmo Brīvvalsti (interesanti, kurš to izdomāja un uz kāda pamata?)
Un tad mēs pēkšņi izdomājam, ka visi krievi šeit ir svešinieki un traucējošais elements.
Vēsture atkārtojas. 1917.gadā februārī revolūcija Krievijā gāza Cara varu un nodibināja Pagaidu Valdība, bet oktobrī Ļeņins veica apvērsumu un pārējos dalībniekus pārmeta pār -impi.
Manuprāt arī 1990.gadā notika tas pats.
Ievēlot pēdējo Augstāko Padomi mēs visi, latvieši un nelatvieši balsojam par pārmaiņām savā dzīvē. Par Perestroiku, Glasnostj un Uskoreņije.
Bet Tautas fronte pēc tam paņēma un uzmeta.
Uzmeta visus nelatviešus.
Obidno!.
Un es pilnīgi piekrītu – lielākā daļa nelatviešu bija pret padomju varu kā tādu, un ja tad mēs būtu viņiem pastiepuši roku, tad šobrīd Putinam mēs būtu izsituši visas trumpes.
Atomnuju energiju – v mirnoe ruslo!
Mēs neprotam tirgoties.
Nav mūsos žīdu Ješkas!
Diemžēl.
Tikai pērkot Krievijā un pārdodot Eiropā mēs varētu dzīvot cepuri kuldami.
Mēs izvēlējamies citu ceļu.
Būt lepniem un brīviem.
Kaut vīzēs, bet brīvi!
Diemžēl, šī lozunga autori dzīvo Kalifornijā un Floridā, un viņiem pavisam nesalst.
Salst mums.
Tiem, kas diemžēl katru dienu min šo smilšu taku.
1201. gadā, kad pirmoreiz tiek pieminēta Rīga, šeit jau bija tirgus placis, kur krievu strūdzinieki pārkrāva savu kravu no plostiem uz kuģiem, lai transportētu tālāk uz Skandināviju un Eiropas centrālo daļu. Viduslaikos lielāko daļu Rīgas ēku piederēja vācu un krievu tirgotājiem. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikos Saeimā, veikalos, restorānos un arī kučieri, brīvi runāja latviski, vāciski un krieviski. Latgalē bija veseli ciemi, kur dzīvoja tikai krievu vecticībnieki.
Pirmās brīvvalsts laikā tauta ienīda vācu muižniekus un boļševikus.
Otrās Atmodas laikā mēs it kā atjaunojam pirmo Brīvvalsti (interesanti, kurš to izdomāja un uz kāda pamata?)
Un tad mēs pēkšņi izdomājam, ka visi krievi šeit ir svešinieki un traucējošais elements.
Vēsture atkārtojas. 1917.gadā februārī revolūcija Krievijā gāza Cara varu un nodibināja Pagaidu Valdība, bet oktobrī Ļeņins veica apvērsumu un pārējos dalībniekus pārmeta pār -impi.
Manuprāt arī 1990.gadā notika tas pats.
Ievēlot pēdējo Augstāko Padomi mēs visi, latvieši un nelatvieši balsojam par pārmaiņām savā dzīvē. Par Perestroiku, Glasnostj un Uskoreņije.
Bet Tautas fronte pēc tam paņēma un uzmeta.
Uzmeta visus nelatviešus.
Obidno!.
Un es pilnīgi piekrītu – lielākā daļa nelatviešu bija pret padomju varu kā tādu, un ja tad mēs būtu viņiem pastiepuši roku, tad šobrīd Putinam mēs būtu izsituši visas trumpes.
Atomnuju energiju – v mirnoe ruslo!
Mēs neprotam tirgoties.
Nav mūsos žīdu Ješkas!
Diemžēl.
Tikai pērkot Krievijā un pārdodot Eiropā mēs varētu dzīvot cepuri kuldami.
Mēs izvēlējamies citu ceļu.
Būt lepniem un brīviem.
Kaut vīzēs, bet brīvi!
Diemžēl, šī lozunga autori dzīvo Kalifornijā un Floridā, un viņiem pavisam nesalst.
Salst mums.
Tiem, kas diemžēl katru dienu min šo smilšu taku.
Comments
Nu, "kaut vīzēs, bet brīvi!" nebija gluži tas sliktākais, bet principā - jā, tā bija un ir.
(Reply to this) (Thread)
+1000000000000000000000000
tieshi par sho mees runajaam ar miiljoto viirieti. piekriitu Jums abiem. ne pielikt, ne atnjemt.
vieniigais par zhiidu jeshku - shamie arii bliivi apdziivoja to pashu latgali. manaa ciemaa pietiekami lieli vecie zhiidu kapi joprojaam ir. taa ka shamie arii bija pamatiedziivotaaji. vieniigi vinjus vai nu izveda, vai apshaava. zaudeetaa iespeeja taa teikt.
tieshi par sho mees runajaam ar miiljoto viirieti. piekriitu Jums abiem. ne pielikt, ne atnjemt.
vieniigais par zhiidu jeshku - shamie arii bliivi apdziivoja to pashu latgali. manaa ciemaa pietiekami lieli vecie zhiidu kapi joprojaam ir. taa ka shamie arii bija pamatiedziivotaaji. vieniigi vinjus vai nu izveda, vai apshaava. zaudeetaa iespeeja taa teikt.
(Reply to this) (Thread)
Tik vien ka starp latviešiem bija cilvēki, kuri riskējot ar dzīvību slēpa savās mājās žīdus un bija cilvēki, kuri lepojas cik žīdu ir nošāvuši.
|
pirmie žīdi latvijā parādījās kad beidza celt rundāles pili - jumtu nebija kas apsit ar skārdu - vot no baltkreivijas arī nāca
a daudz te tamdēļ, ka krievijā pogromi sākās - tad nu nāca kur klusāks
_____________
vecticībnieki pēc pētera pirmā šeit sāka spietot - tāpat kā sibirijā un aļaskā un citviet pasaulē - ne no kurmja rakuma izlīda
____________
par 2011 gadu un krievu strūdzniekiem varētu parunāt ;) tur vēl grābeklis pa ūdens virsu staigājis neir ;)
a daudz te tamdēļ, ka krievijā pogromi sākās - tad nu nāca kur klusāks
_____________
vecticībnieki pēc pētera pirmā šeit sāka spietot - tāpat kā sibirijā un aļaskā un citviet pasaulē - ne no kurmja rakuma izlīda
____________
par 2011 gadu un krievu strūdzniekiem varētu parunāt ;) tur vēl grābeklis pa ūdens virsu staigājis neir ;)
|
tfi - 1201 gads tobiš
par pārējo un par viedokli neizteikšos
par pārējo un par viedokli neizteikšos
(Reply to this) (Parent)
mhm! Taisniiba jau Tev ir :)
patiesiibaa tikko atcereejos, ko mees burtiski vakar vel maajas runaajaam, ka patiesiibaa, ja jau par valstiim runaa, tad dalja lv aizietu krievijai, dalja - tiktu izveidota livonijas valsts un veel daljau aizietu lietuvju-polju valstij. i nebuutu te nekaa.
bet nu tik taalu jau neviens neatskataas.
patiesiibaa tikko atcereejos, ko mees burtiski vakar vel maajas runaajaam, ka patiesiibaa, ja jau par valstiim runaa, tad dalja lv aizietu krievijai, dalja - tiktu izveidota livonijas valsts un veel daljau aizietu lietuvju-polju valstij. i nebuutu te nekaa.
bet nu tik taalu jau neviens neatskataas.
|
kura daļa kurai krievijai?
par ko jūs tur murgojat? par to, ka jersika maskāja nodevas polockiešiem?
tad atšķiram pirmo dāņu hroniku un skaisti lasām par dāņu vikinga .... neatceros ... sirojumiem pa latviju un lietuvu - iekaroja, izņēma bagāto bērnus, lika maksāt nodevas - līvi maksāja vēl piecpadsmit gadus pēc sirojuma!
nodevu maksa ir maksa par jumtu, nevis īpašuma tiesības
par ko jūs tur murgojat? par to, ka jersika maskāja nodevas polockiešiem?
tad atšķiram pirmo dāņu hroniku un skaisti lasām par dāņu vikinga .... neatceros ... sirojumiem pa latviju un lietuvu - iekaroja, izņēma bagāto bērnus, lika maksāt nodevas - līvi maksāja vēl piecpadsmit gadus pēc sirojuma!
nodevu maksa ir maksa par jumtu, nevis īpašuma tiesības
iistenasis latvietis - tiirasinju, manupraat neeksistee. nee, nu var jau buut, ka kaads iznjemums ir.. be kaut kaa ne paaraak ticass :)
(Reply to this) (Parent)
|
nacionalitāte nozīmē:
- kopēja valoda
- kopēja vēsture
- kopējas tradīcijas (reliģija viena no tām)
- kopēja zeme (dzimtene)
esmu dažādu tautību pēctecis, tai skaitā pa 1/18 krievs, bet esmu un palieku latvietis un nekautrējos no tā
- kopēja valoda
- kopēja vēsture
- kopējas tradīcijas (reliģija viena no tām)
- kopēja zeme (dzimtene)
esmu dažādu tautību pēctecis, tai skaitā pa 1/18 krievs, bet esmu un palieku latvietis un nekautrējos no tā
Manī latviešu asinis ir kudī mazāk. Ap 30%. Ap 45% krievu. Un zviedru, un itāļu, un poļu un utt. Līdz galam tā arī neesmu ticis ;)
Bet dvēselē es sevi uzskatu paar latvieti.
Varbūt tādēļ man ir mazliet savrūps skats uz šo valsti un dzīvi tajā.
Bet dvēselē es sevi uzskatu paar latvieti.
Varbūt tādēļ man ir mazliet savrūps skats uz šo valsti un dzīvi tajā.
(Reply to this) (Parent)
Tu drusku jauc cēloņus ar sekām. Ja neskaita ģenētisko piederību, kura latviešiem tāpat ir ļoti samistrota, tad kopējā vēsture izriet to sevis identificēšanas ar nāciju, nevis otrādi. Tieši tas pats attiecas uz tradīcijām, jo katrs var izvēlēties pieņemt vai nepieņemt tādas vai citādas kultūras izpausmes. Kopējā zeme vienkārši nozīmē šo teritoriju, kur mēs visi dzīvojam vai esam dzimuši. Un kopējā valoda ir atkarīga no tā, vai tu ar to domā dzimto valodu vai jebkuru pietiekami labā (gandrīz dzimtās valodas pratēja) līmenī apgūto.
|
neko es nejaucu - tas viss sen ir pārdomāts un ģenētika te ņipričom - arī nēģeris var būt amerikānis vai latvietis
- vēsture ir tas ko tu pieņem un ar ko sevi asociē
- tradīcijas un kultūru tu vari nepieņemt - tās tik un tā ir ar tevi. latviešiem ir pieņemts svinēt kapu svētkus (kamēr kremācija nav vispārējā parādība - tradīcijas nav akmenī cirstas) - pat ja kāds nesvin kapu svētkus, tak viņš ir audzis šajā tradīcijā un ar šo viņu raksturo
- zeme žīdiem nebija, bet viņi tik un tā raudāja lūgšanās par zaudēto izraēlu
un vispār viss šis ir enciklopēdiskās patiesības - var mēģināt strīdēties, bet labāk tomēr mācīties ;D
nekas noaugstāk minētā uzskaitījuma nav manis paša izzīsts - viss no grāmatām ;)
- vēsture ir tas ko tu pieņem un ar ko sevi asociē
- tradīcijas un kultūru tu vari nepieņemt - tās tik un tā ir ar tevi. latviešiem ir pieņemts svinēt kapu svētkus (kamēr kremācija nav vispārējā parādība - tradīcijas nav akmenī cirstas) - pat ja kāds nesvin kapu svētkus, tak viņš ir audzis šajā tradīcijā un ar šo viņu raksturo
- zeme žīdiem nebija, bet viņi tik un tā raudāja lūgšanās par zaudēto izraēlu
un vispār viss šis ir enciklopēdiskās patiesības - var mēģināt strīdēties, bet labāk tomēr mācīties ;D
nekas noaugstāk minētā uzskaitījuma nav manis paša izzīsts - viss no grāmatām ;)
Es neasociēju sevi ar atsevišķas tautas vēsturi vispār. Svarīga ir visas cilvēces vēsture. Piemēram, apstākļi, kas radīja industriālo revolūciju Anglijā vai Romas tiesību izcelsmi vai grieķu filozofi, manā dzīvē ir daudz svarīgāki nekā vietējo cilšu cīņas Latvijas teritorijā.
Ko nozīmē mani raksturo kapu svētki? Es laikam dzīvē esmu bijis tikai uz 2 bērēm, vecmāmiņas apbedīšanas un drauga tēva kremāciju. Kura no tām raksturo mani vairāk, ja es skaidri vēlos, lai manu ķermeni pēc nāves kremētu? Vienīgo kapu svētku ietekmi es varētu saskatīt latviešu valodas lingvistiskajā tradīcijā, kas raksturojas noteiktā vārdu vai izteicienu izvēlē, lai tie būtu saprotami citiem. Bet šeit ir āķis – es runāju arī citās valodās. Vai tajā brīdī, kad es komunicēju, piemēram, angliski, mana piederība latviešu nācijai samazinās?
Ko nozīmē mani raksturo kapu svētki? Es laikam dzīvē esmu bijis tikai uz 2 bērēm, vecmāmiņas apbedīšanas un drauga tēva kremāciju. Kura no tām raksturo mani vairāk, ja es skaidri vēlos, lai manu ķermeni pēc nāves kremētu? Vienīgo kapu svētku ietekmi es varētu saskatīt latviešu valodas lingvistiskajā tradīcijā, kas raksturojas noteiktā vārdu vai izteicienu izvēlē, lai tie būtu saprotami citiem. Bet šeit ir āķis – es runāju arī citās valodās. Vai tajā brīdī, kad es komunicēju, piemēram, angliski, mana piederība latviešu nācijai samazinās?
|
ja tu asociē sevi ar angļiem un idustriālajām revolūcijām un vēl nēsā karalienes ģīmetni portmonejā, tad ar latvieti tev maz sakara ;) un vari droši sevi saukt par anlgi ;DD take my pleasure
man gan tas viss vienaldzīgs - tā katra privāta lieta sajust piederību kurai nācijai grib - uz jautājumu kāda ir jūsu nacionalitāte tautas skaitīšanā var rakstīt kaut vai arābs
man gan tas viss vienaldzīgs - tā katra privāta lieta sajust piederību kurai nācijai grib - uz jautājumu kāda ir jūsu nacionalitāte tautas skaitīšanā var rakstīt kaut vai arābs
Tur jau tā lieta, ka es nevarētu būt anglis, pat ja es mēģinātu izlikties par tādu, jo es dzīvoju un strādāju Latvijā. Es vienkārši esmu pārsteigts, ka mēģinājums diskutēt par niansētiem kritērijiem nācijas identificēšanā beidzas ar tik kategorisku atbildi. Tas nav par mani personīgi, bet to, ka es neuzskatu, ka piederību nācijai obligāti nosaka indivīda valoda vai pat kultūras tradīcijas. Manuprāt, ir divi aspekti – juridiskais (pase vai kāda citāda oficiāla atzīšana, ka indivīds ir piederīgs kādai cilvēku kopai) un pašidentificējošais. Es sevi saucu par latvieti, jo ar Latvijas iedzīvotājiem esmu vairāk emocionāli saistīts nekā ar pārējiem cilvēkiem uz šīs planētas. Bet kādos aspektos es esmu saistīts, tas jau ir otršķirīgi. Skaidrs, ka tā nebūs, piemēram, hindi valoda, jo tā Latvijā ir maz izplatīta. Turpretīm krievu valoda būs svarīga daļa manas nacionālās identitātes, jo tās lietojums ir tieši saistīts ar Latvijas iedzīvotāju attiecībām.
|
ja uz šķūņa rakstīts хуй tu taču nebrīnīsies ka iekšā ir malka
kritēriji ir doti, lai noteiktu dotās etniskās grupas vai dotajā areālā dzīvojošos kādai noteiktai nācijai
tu nederi šiem kritērijiem - priecājies, pieskaities pie šimpanzēm un liec mani mierā ar savu krievu valodu ;) kreivi nav latvieši un vienā nācijā tei neiederas - izej uz ielas un uzprasi ;)
kritēriji ir doti, lai noteiktu dotās etniskās grupas vai dotajā areālā dzīvojošos kādai noteiktai nācijai
tu nederi šiem kritērijiem - priecājies, pieskaities pie šimpanzēm un liec mani mierā ar savu krievu valodu ;) kreivi nav latvieši un vienā nācijā tei neiederas - izej uz ielas un uzprasi ;)
Es kaut ko runāju par krieviem? Es tikai pieminēju, ka arī latvieši varētu lietot krievu valodu, piemēram, skatīties krievu valodā tulkotās amerikāņu filmas, jo angliski vēl tik labi nesaprot.
Es uzskatu etnisko piederību par atšķirīgu no nācijas jēdziena. Vai indieši ir nācija? Protams, bet etniskā piederība jau ir šaurāks jēdziens, piemēram, tamils vai bengālietis.
Es uzskatu etnisko piederību par atšķirīgu no nācijas jēdziena. Vai indieši ir nācija? Protams, bet etniskā piederība jau ir šaurāks jēdziens, piemēram, tamils vai bengālietis.
|
jā - nosauc man tautu, kas runā trīspatsmit valodās ;) indija ir multinacionāla valsts tas gan
|
nu vienīgā multinacionālā valsts ir amērika - visas pārējās kaut kā cenšas integrēt pārējās savā nācijā - tā, lūk, jā!
un bosnija kā reizi ir pierādījums tam
un bosnija kā reizi ir pierādījums tam
Vārds "nācija" ir lietots dažādā nozīmē, bet pēc tās definīcijas, ko es lietoju, ASV iedzīvotāji pamatā ir viena amerikāņu nācija, kuru veido cilvēki ar dažādu etnisko izcelsmi.
|
jā, jā un tikai amērikā tas strādā - visur cituru krievs ir krievs nevis vācietis un turks ir turks nevis serbs
(Replies frozen) (Parent)
|
pasties uz serbiem un bosniešiem - viena tauta, viena zeme, viena valoda - bet kultūras un tradīcijas dažādas - vieni pareizticīgie, otri islāmisti
vot un neasociē viņi sevi viens ar otru - divas nācijas tā teikt ;)
kaut kas līdzīgs kā suitiem ar latviešiem un latviešiem ar latgaļiem - suiti par visām varēm raujās nomaļāk no apkārtējiem luturiem - arī grib būt nošķirtis, a ar latgali tur pat šamie savu valodu tur - nemas nesaka, ka latvieši ;) kaut arī šajā gadījumā nav šīs atšķirības tik krasas, lai teiktu, ka pavisam citas nācijas
vot un neasociē viņi sevi viens ar otru - divas nācijas tā teikt ;)
kaut kas līdzīgs kā suitiem ar latviešiem un latviešiem ar latgaļiem - suiti par visām varēm raujās nomaļāk no apkārtējiem luturiem - arī grib būt nošķirtis, a ar latgali tur pat šamie savu valodu tur - nemas nesaka, ka latvieši ;) kaut arī šajā gadījumā nav šīs atšķirības tik krasas, lai teiktu, ka pavisam citas nācijas
Nepārliecina. Domāju, ka liela daļa Bosnijas iedzīvotāji pašidentificē sevi kā Bosnijas kopējā nācija neatkarīgi no reliģiskās piederības vai kultūras tradīcijām. Šis pretnostatījums lielā mērā ir tikai radikāļu propoganda.
|
nodalot nost musulmaņus no praeizticīgajiem
lūk kur valsts - visas lietas - no multinacionālas dienvidslāvijas izveidoja mononacionālu valsti
lūk kur valsts - visas lietas - no multinacionālas dienvidslāvijas izveidoja mononacionālu valsti
|
neredzu atšķirības - horvāti sevi par horvātiem uzskata, serbi par serbiem utt
Protams, bet tie, kam ir BoH pase visdrīzāk stādīsies priekšā kā šīs valsts pārstāvji, un tikai pēc tam runās par etnisko piederību - bosnietis vai serbs utt.
|
jā un pilsoņi teiks ka ir latvijas pilsoņi un tikai pēc tam ka krievi - bet tas viņus nepieskaitīs pei latviešu nācijas līdz brīdim, kad nepārņems vienas tradīcijas, vienu kultūru, vienu valodu un zemi latviju kā savu dzimteni - amērikā, kur nav pamatnācijas, to izdarīt ir psiholoģiski vieglāk, monoacionālās valstīs kā eiropā - kaut kā nesanāk
Tu domā, ka BuH gaida lieli nemieri? Vai arī Latvijā? Es domāju, ka nebūs. Pēdējā parakstu vākšana parādīja, ka iedzīvotājiem ir maza interese par valodas diskriminācijām. Tāpēc es domāju, ka ar pilnām tiesībām varam runāt par Latvijas nāciju, kas ietver gan krievus, gan latviešu, gan visus pārējos.
|
heh - līdz tam vēl tālu, kad krievi priekšā stādoties teiks, ka ir latvieši vai latvijāņi vai vatever, kas nav krievi baltkrievi ukraiņi poļi vai kas - un visam pamatā manis nosauktie parametri
(Reply to this) (Parent)
Galīgi garām! Paši latvieši šķeļas savās tradīcijās, kultūrās un dialektos. Es mīlu šo zemi, taču sāku ienīst šo aprobežoto tautu. Ja sāk pietrūkt ēdamā, mēs nemeklējam jaunus iztikas avotus- tā vietā mēs padzenam tālāk no siles vecos un vārgos. Lai paši varētu pieēst pilnu punci. Mēs negribam mācīties un pilnveidoties, bet tā vietā mēs meklējam attaisnojumus un vainīgos savas neveiksmēs. Latvijas valsts šos 20 gadus bija spējīga pastāvēt tikai uz Privatizācijas rēķina- izpārdodot to, kas tika uzcelt pēckara laikā. Kad nauda beidzās vēl 5 gadus izvilkām uz Eirofondu rēķina un Žopa! Šobrīd esam kredītos līdz ausīm un lielākai daļai ir skaidrs ka valsts ir bankrotējusi. Mēs nespēsim atdot parādu. Mēs nespēsim maksāt pensijas. Lai sāktu visu no nulles mēs meklējam vainīgos- krievus. A vot lai par okupāciju maksā kompensāciju! Skuju tev!
K.Ulmannis divreiz izpisa Latviju. Pirmoreiz 1934. gada 15. maijā, kad sagrāba varu, un otrreiz 1940.gada jūnija, kad aicināja nepretoties Sarkanajai armijai. Man būtu daudz patīkamāk, ja latvieši ar ieročiem rokās būtu pretojušies. Tad mēs varētu bļaut par aneksiju, okupāciju un kompensāciju. Bet šobrīd mēs uzvedamies kā palaistuve, kura pēc vētrainas nakts uzdzīves iet uz policiju un klaigā ka viņu ir izvarojuši.
K.Ulmannis divreiz izpisa Latviju. Pirmoreiz 1934. gada 15. maijā, kad sagrāba varu, un otrreiz 1940.gada jūnija, kad aicināja nepretoties Sarkanajai armijai. Man būtu daudz patīkamāk, ja latvieši ar ieročiem rokās būtu pretojušies. Tad mēs varētu bļaut par aneksiju, okupāciju un kompensāciju. Bet šobrīd mēs uzvedamies kā palaistuve, kura pēc vētrainas nakts uzdzīves iet uz policiju un klaigā ka viņu ir izvarojuši.
|
O_o kuru veco es kurp esmu aidzinis lai varētu piestumt kuņģi?
un kāds sakars nācijas apzīmējumam ar krieviem, poļiem, ukraiņiem, baltkrieviem etc?
p.s.
par ulmaņiem = ofigeķ, ja ņe vkurse! ;)
un kāds sakars nācijas apzīmējumam ar krieviem, poļiem, ukraiņiem, baltkrieviem etc?
p.s.
par ulmaņiem = ofigeķ, ja ņe vkurse! ;)
Kāda nācija? Kur tu viņu redzi?
Nācija (no lat. natio cilts, tauta) ir vēsturiski radusies cilvēku kopa. Tās locekļiem piemīt kopības un solidaritātes izjūta. ( No Vikipēdijas)
Cilvēku kopa- tai nav jābūt obligāti vienā valodā runājošai cilvēku grupai. Bet skuju. Nav mums ne kopības ne solidaritātes. Kā gulbis, vēzis un līdaka mēs velkam vezumu katrs uz savu pusi.
Un vakaros vēl spļaujam žulti uz kaimiņiem. ;)
Nācija (no lat. natio cilts, tauta) ir vēsturiski radusies cilvēku kopa. Tās locekļiem piemīt kopības un solidaritātes izjūta. ( No Vikipēdijas)
Cilvēku kopa- tai nav jābūt obligāti vienā valodā runājošai cilvēku grupai. Bet skuju. Nav mums ne kopības ne solidaritātes. Kā gulbis, vēzis un līdaka mēs velkam vezumu katrs uz savu pusi.
Un vakaros vēl spļaujam žulti uz kaimiņiem. ;)
|
jā par tiem dzīvniekiem un žulti bija ļoti interesanti
nav mums kas? dziesmusvētki ir? jurmaļina ir? jāņi mums ir? starijnovijgod ir? oligarhu kapusvētki ir? bejjevrejev gansov ir?
uhtibļa - mums daudz kas ir - vot kad paliks tas viss kopīgs, vai nu arī kaut kas tiks atmests kaut kas nāks klāt, bet kopā, tad būs ;) a ko tu vēlējies - nācija ta vēl jauna
nav mums kas? dziesmusvētki ir? jurmaļina ir? jāņi mums ir? starijnovijgod ir? oligarhu kapusvētki ir? bej
uhtibļa - mums daudz kas ir - vot kad paliks tas viss kopīgs, vai nu arī kaut kas tiks atmests kaut kas nāks klāt, bet kopā, tad būs ;) a ko tu vēlējies - nācija ta vēl jauna
(Reply to this) (Parent)
nu Tu uzreiz taa :) mums tas bija vairaak joks - ar ideju, ka jaaskataas, cik taalu atkaapties pagaatnee, lai saprastu, kas tad ar tiem latvieshiem ir bijis vai nav :)
(Reply to this) (Parent)
|
latvijas valsti izveidoja 1918 gadā latvieši, kad padzina sarkano armiju un pēc bermonta un vācu landesvēra padzīšanas nodibināja mieru un kārtību - nekur tālāk nav jāskatās
|
sarkano armiju izveidoja 1918 gada janvārī
kur tu domā te?
kur tu domā te?
Cik es atceros, tad 1918.gadā latviešu strēlnieki šeit cīnījās Krievijas armijas rindās pret Bermonta (vācu)karaspēku. Un no Sarkanās Armijas šeit nebija ne miņas.
|
nepareizi atceries ;)
kreivu armija pajuka jau labu laiku atpakaļ - tad vidzemē un latgalē bija ISKOLATs
tad vācieši okupēja visu latvijas teritoriju, tiem atkāpjoties 1919 gadā dibinājās stučkas valdība - plintieces, nošaušanas stūra mājā, kolektivizācijas etc, - pēc latviešu armijas spiediena tika padzīta no latvijas teritorijas 1920 gadā
paralēli visam tam 18 gadā dibinās latvijas republika Rīgā, pēc vāciešu atkāpšanās atkāpjas uz liepāju - kuģis saratovs
tad dibinās Kalpaka vadītā Latvijas armija - krievi un sarkanie latvieši tiek padzīti uz latgali
vācieši tikmēr sēd kurzemē un liepājā (pamiera līgums) - 1919. gada 12. jūnijā bermonts ar vācu zemessardzi ierodas jelgavā un principā uzākas neatkarības cīņas ar vāciešiem - ar krieviem turpinās latgalē vēl līdz 20 gadam
īsumā kaut kā tā
kreivu armija pajuka jau labu laiku atpakaļ - tad vidzemē un latgalē bija ISKOLATs
tad vācieši okupēja visu latvijas teritoriju, tiem atkāpjoties 1919 gadā dibinājās stučkas valdība - plintieces, nošaušanas stūra mājā, kolektivizācijas etc, - pēc latviešu armijas spiediena tika padzīta no latvijas teritorijas 1920 gadā
paralēli visam tam 18 gadā dibinās latvijas republika Rīgā, pēc vāciešu atkāpšanās atkāpjas uz liepāju - kuģis saratovs
tad dibinās Kalpaka vadītā Latvijas armija - krievi un sarkanie latvieši tiek padzīti uz latgali
vācieši tikmēr sēd kurzemē un liepājā (pamiera līgums) - 1919. gada 12. jūnijā bermonts ar vācu zemessardzi ierodas jelgavā un principā uzākas neatkarības cīņas ar vāciešiem - ar krieviem turpinās latgalē vēl līdz 20 gadam
īsumā kaut kā tā
|
1918. gadā te nekādas Sarkanās armijas nebija. Dievzemīte bija vācu okupācijas zonā - tikai 1918. gada 1. decembrī Sarkanā armija ienāca Latvijas teritorijā no austrumiem. LSPR bruņotie spēki tika izveidoti 1919. gada 5. janvārī kā Padomju Krievijas bruņoto spēku sastāvdaļa pulkveža Pētera Avena un tā štāba priekšnieka Lerhes vadībā. Tos pilnībā sakāva 1919. gada pavasara kampaņas laikā t.s. Landesvērs jeb "Latvijas zemessardze", kas iznesa uz saviem pleciem visu cīņu smagumu. Ja zemessargi būtu nospļāvušies un atstājuši Liepāju, evakuējoties uz Vāciju (tāds piedāvājums bija), tad jautājums, vai te kāda Latvija pastāvētu, jo nebūtu neviena spēka, kas sarkanos izdzītu (ne jau nu igauņi ņemtos to darīt). Taču tad Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība "uzmeta" zemessargus, tipa "moris darbu padarījis, moris var vākties", sarunājot ar igauņiem, ka tie uzbruks Latvijas zemessardzei pie Cēsīm.
Pēc Niedras vadītās Latvijas Pagaidu valdības demisijas, 12. jūlijā Latvijas zemessardzes vadība pārgāja K.Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības pakļautībā. Par komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu H.Aleksanderu, no visām vienībām izslēdza valstsvāciešus, kas vai nu atgriezās Vācijā, vai iestājās krievu Rietumu brīvprātīgo armijā (Bermonts). Firsta Līvena rota devās uz Narvu ģen. N.Judeniča armijas rīcībā, Latviešu atsevišķā brigāde tika pārformēta par Kurzemes divīziju, savukārt pārējās vienības 6. jūlijā tika pārdēvētas par "Latvijas baltvācu zemessargiem" un 8. septembrī pārdislocētas uz Latgales fronti, kur tika nosūtīti uz smagākajiem frontes iecirkņiem. Cīņās ar Sarkano armiju krita 11 zemessargu virsnieki, 128 kareivji un instruktori (8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar LkO). 1920. gada 1. aprīlī Latvijas baltvācu zemessargus pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Kurzemes divīzijā.
Pēc Niedras vadītās Latvijas Pagaidu valdības demisijas, 12. jūlijā Latvijas zemessardzes vadība pārgāja K.Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības pakļautībā. Par komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu H.Aleksanderu, no visām vienībām izslēdza valstsvāciešus, kas vai nu atgriezās Vācijā, vai iestājās krievu Rietumu brīvprātīgo armijā (Bermonts). Firsta Līvena rota devās uz Narvu ģen. N.Judeniča armijas rīcībā, Latviešu atsevišķā brigāde tika pārformēta par Kurzemes divīziju, savukārt pārējās vienības 6. jūlijā tika pārdēvētas par "Latvijas baltvācu zemessargiem" un 8. septembrī pārdislocētas uz Latgales fronti, kur tika nosūtīti uz smagākajiem frontes iecirkņiem. Cīņās ar Sarkano armiju krita 11 zemessargu virsnieki, 128 kareivji un instruktori (8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar LkO). 1920. gada 1. aprīlī Latvijas baltvācu zemessargus pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Kurzemes divīzijā.
|
es jau zināju, ka tev tos vēstures piņķerus sanāks smalkāk uztamborēt, savādāk tur fakts uz fakta un abi kaut kā uzkarās ;)
(Reply to this) (Parent)
|
ņe putaj baķa - ar bermontu cīnījās latvieši un angļi ;) nevis krievi - milzīga ģeogrāfiska atšķirība, jo krievi bija tieši bermontieši ;) baltgvardi
1919.gada augustā un septembrī, lai nebūtu jāatstāj Kurzeme, vācu karavīri pārgāja Pāvela Bermonta vadītajā krievu karaspēkā, tā dēvētajā Krievijas brīvprātīgo rietumu armijā. R. fon der Golca ietekmē, kurš nebija attiecies no utopiskajām iecerēm par „Versaļas važu” saraušanu, P. Bermonts savus tuvākos plānus saistīja ar Baltijas sagrābšanu. Krievijas brīvprātīgo rietumu armijas virsnieku apspriedē Jelgavā 1. oktobrī tika nolemts uzbrukt Rīgai, gāzt Latvijas un Igaunijas valdību, pārvērst abas šīs valstis par Krievijas provincēm ar ierobežotu autonomiju un bez tiesībām turēt savu karaspēku, kā arī pilnībā atjaunot visas vācbaltiešu muižniecības privilēģijas.
Ņemts no šejienes : http://latvija90.leta.lv/lv/pagatne/191 9gads-brivibas-cinas-latvija-un-bermonta-u zbrukums-rigai
Ņemts no šejienes : http://latvija90.leta.lv/lv/pagatne/191
|
nū? viss pareizi - no manas ekrāna puses izskatās tieši tā kā es to pateicu ;)
Un tu gribi pateikt ka šo valsti nodibināja tikai latvieši?
Un Atbrīvošanas cīņās dalību ņēma tikai latvieši?
Un kas nosargāja Ļeņinu un Revolūciju- Latviešu sarkanie strēlnieki.
Varbūt bez tā ar nebūtu to sarkano briesmu.
Un Perekopa.
Un Atbrīvošanas cīņās dalību ņēma tikai latvieši?
Un kas nosargāja Ļeņinu un Revolūciju- Latviešu sarkanie strēlnieki.
Varbūt bez tā ar nebūtu to sarkano briesmu.
Un Perekopa.
|
un ja kains nenosistu ābelu, mēs būtu visi ēbreji
pat homērs iliādu nesāka no olas un vistas disputa kurš pirmais
bet tu man brīvības cīņas putro ar kaut kādiem strēlniekiem
tos strēlniekus šāva kā trakus suņus latgalē, lai tie vācās prom uz saviem perekopiem - a tu man viņus brīvības cīņās pin iekšā ;DD
nē - man rados neviena strēlnieka ;)
pat homērs iliādu nesāka no olas un vistas disputa kurš pirmais
bet tu man brīvības cīņas putro ar kaut kādiem strēlniekiem
tos strēlniekus šāva kā trakus suņus latgalē, lai tie vācās prom uz saviem perekopiem - a tu man viņus brīvības cīņās pin iekšā ;DD
nē - man rados neviena strēlnieka ;)
Tev varbūt rados ir Nacionālie partizāni, kuri šāva neapbruņotas skolotājas un atņēma pārtiku zemniekiem? :)
|
vienīgais militārists, ja neskaita cara armijas kaut kādas tur 18.. kurā gadā ir mana vectēva tēvs, kurš dienēja sarkanajā armijā ne kā strēlnieks - var būt kā čekists vai kas - pēterburgā bija aizsūtīts līdz ar rūpnīcu, kuru evakuēja no rīgas kara sākumā - pēc dienesta armijā atgriezās latvijā un kļuva nevis par partizānu bet par daugavas zvejnieku - bija iedalīts gabals starp akmens un dzelzceļa tiltu ;DD ulmaņlaikos
Mans vectēvs cīnījās Latvijas Armijā, bija apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni un medaļām. Pēc kara strādāja Dzelzceļa Virsvaldē par Kredītnodaļas priekšnieku. Vai tādēļ mums būtu jāstrīdās ?
|
Pirmie žīdi tika izraidīti un tiem aizliegts ierasties Livonijā no 1309. gada. No 1561. gada (tas ir, no brīža, kad tika parakstīts vasaļlīgums ar Žečpospoļitu (Pacta Subjectionis) ebrejiem atļāva apmesties dotajā teritorijā, kaut gan viņu profesionālajā darbībā tika aprunāti daži ierobežojumi. Līdz Rundāles celtniecībai vēl ilgi bija jāgaida...
Krievu tirgotāju sēta Rīgā atradusies jau XIII gs. mūsdienu Aldaru ielā (agrāk Krievu iela), kur no tās saglabājies nams Nr.11. Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās Latvijas teritorijā ir kopš XV gs. kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ. Slāvu tirgotāju vajadzībām tika iekārtoti pareizticīgo dievnami, ir zināmas vairākas pastāvīgas slāvu tirgotāju un plostnieku apmetnes Daugavas krastos un Rīgā, kur pastāvēja īpaša cunfte un jauns — krievu krāmu bodnieku — amats. Izveidojās neliela slāvu tirgotāju kolonija. Lielākā skaitā no migrācija austrumiem sākās pēc 1667. gada Nikona reformas, kad glābjoties no vajāšanām, Latgalē un Rīgā apmetās lielāks skaits vecticībnieku bēgļu no Maskavas caristes. Rīgā vairums, kas nevarēja iekļūt namnieku kārtā, apmetās t.s. Maskavas forštatē (tai laikā, ja nelamlods, Lastadijā).
Latvieši Rīgā bija nenozīmīga minoritāte, bet lielākā skaitā sāk ienākt tikai pēc brīvlaišanas, tb XIX gs. (apmetoties priekšpilsētās, jo pilsētā viņus neviens iekšā nelaida). Tb latvieši ir pēdējā no etniskajām grupām, kas apmetas šajā pilsētā.
Krievu tirgotāju sēta Rīgā atradusies jau XIII gs. mūsdienu Aldaru ielā (agrāk Krievu iela), kur no tās saglabājies nams Nr.11. Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās Latvijas teritorijā ir kopš XV gs. kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ. Slāvu tirgotāju vajadzībām tika iekārtoti pareizticīgo dievnami, ir zināmas vairākas pastāvīgas slāvu tirgotāju un plostnieku apmetnes Daugavas krastos un Rīgā, kur pastāvēja īpaša cunfte un jauns — krievu krāmu bodnieku — amats. Izveidojās neliela slāvu tirgotāju kolonija. Lielākā skaitā no migrācija austrumiem sākās pēc 1667. gada Nikona reformas, kad glābjoties no vajāšanām, Latgalē un Rīgā apmetās lielāks skaits vecticībnieku bēgļu no Maskavas caristes. Rīgā vairums, kas nevarēja iekļūt namnieku kārtā, apmetās t.s. Maskavas forštatē (tai laikā, ja nelamlods, Lastadijā).
Latvieši Rīgā bija nenozīmīga minoritāte, bet lielākā skaitā sāk ienākt tikai pēc brīvlaišanas, tb XIX gs. (apmetoties priekšpilsētās, jo pilsētā viņus neviens iekšā nelaida). Tb latvieši ir pēdējā no etniskajām grupām, kas apmetas šajā pilsētā.
|
Lietoju apzīmējumu "slāvi", jo līdz XVIII gs. nevar runāt ne par "krieviem", ne "latviešiem".
(Reply to this) (Parent)
Diemžēl mēs esam maza tauta. Un nez kāpēc manī sēd doma ka mūs kārtējo reizi paņems un uzmetīs, tad kad tas būs izdevīgi kādai no lielvalstīm.
I nemēģini man iestāstīt ka pret mums kā pret līdzvērtīgiem attieksies Polija un Vācija un Francija.
I nemēģini man iestāstīt ka pret mums kā pret līdzvērtīgiem attieksies Polija un Vācija un Francija.
i nemēģināšu ar. Lietas ir tādas, kādas tās ir, nevis tādas, kādas mums gribētos.
Nevajadzētu saskatīt traģēdiju skaitļos. Nu, viņu daudz, mūsu maz? Nu, lai ir, dzīvojam tālāk.
Nevajadzētu saskatīt traģēdiju skaitļos. Nu, viņu daudz, mūsu maz? Nu, lai ir, dzīvojam tālāk.
(Reply to this) (Parent)