brr, posting in pajautaa @ : Auto stāvvieta/laukums Sarnātē
Ja vēlme kaut kur Sarnātē atstāt auto uz pāris dienām, uz pārgājiena laiku, kur to labāk darīt vai nedarīt?
jan09 @ : Lrvtmr
Labrīt Rīga vai tu mani redzi
Vecrīga ir tīra, skaista un klusā, it īpaši 8-10am.
A no cikiem strādā Runcis?
Centrāltirgū ir bardaks, pārdevēji izdzīti un pazuduši bez pēdām, es gan otrajā aplī atradu meklētu, ar palīdzību no zāles, bet spirķiks tiešām vairs nav nopērkams (un cits mans pelēkā alko kontakts ir miris, rip).
Pelmeņu stacijā vairs nav, bet vismaz Origo ir bezmaksas tualetes.
Vērmaņparkā patīksmi smaržo pēc svaigi pļautas zāles, lauvas guļ. Veģetārie bļāviens kebabi?!?!
Jābrien virzienā uz planetāriju/katedrāli.
Vecrīga ir tīra, skaista un klusā, it īpaši 8-10am.
A no cikiem strādā Runcis?
Centrāltirgū ir bardaks, pārdevēji izdzīti un pazuduši bez pēdām, es gan otrajā aplī atradu meklētu, ar palīdzību no zāles, bet spirķiks tiešām vairs nav nopērkams (un cits mans pelēkā alko kontakts ir miris, rip).
Pelmeņu stacijā vairs nav, bet vismaz Origo ir bezmaksas tualetes.
Vērmaņparkā patīksmi smaržo pēc svaigi pļautas zāles, lauvas guļ. Veģetārie bļāviens kebabi?!?!
Jābrien virzienā uz planetāriju/katedrāli.
lavendera @ :
Man beidzot sanāca garšīgas vafeles. Jeb vafeles, kas man garšo. Ar nelielu variāciju internetā atrodamai receptei. Šai:
https://3muskatrieksti.lv/bananu-vafele
Auzu miltu vietā kama milti un lobītās kaņepju sēklas.
https://3muskatrieksti.lv/bananu-vafele
Auzu miltu vietā kama milti un lobītās kaņepju sēklas.
22. Jūlijs 2026
jan09 @ : Pi
Plūdi ir
Rajons mazliet applūdis, un mazliet cietis, es gan atceros lielākus plūdus savā miestā 80ajos, tagad lietus ir aizgājis mazliet pa sānu, un labi ka tā.
Tas, kā es nevaru nopirkt šampi jubilārei pēc 8pm vai 6pm, ir nožēlojami. Nav jau tā, kā mājas bāriņš ir tukšs, galīgi nē, bet šampja ta naff.
Rīt brauksim paspēlēt "spirķik, cigareti" no otras puses :)
Rajons mazliet applūdis, un mazliet cietis, es gan atceros lielākus plūdus savā miestā 80ajos, tagad lietus ir aizgājis mazliet pa sānu, un labi ka tā.
Tas, kā es nevaru nopirkt šampi jubilārei pēc 8pm vai 6pm, ir nožēlojami. Nav jau tā, kā mājas bāriņš ir tukšs, galīgi nē, bet šampja ta naff.
Rīt brauksim paspēlēt "spirķik, cigareti" no otras puses :)
lavendera @ :
Uzjautrinājāmies par "barikāžu dalībnieku piemiņas nozīmītēm", bet, kurš smejas pēdējais, smejas visgardāk. Bez bumažki ti bukašaka!
1991. gada barikāžu dalībnieki saņem 70% NĪN atvieglojumu. Pajautāju gemini, kā valstij pierādīt, ka cilvēks bijis barikādēs.
( ... tālāk ... )
Man šķiet, paies kāds laiks, un tie, kas būs apgādājušies ar pateicības rakstiem, tāpat kā kādreiz "Lielā Tēvijas kara dalībnieki" un "revolūcijas varoņi" varēs staigāt pa skolām un kā goda pionieri siet pionieriem kaklautus... ēēe, laikmetus sajaucu :)
Bet nu, pateicieties man, tas, izrādās, ir izdevīgi.
( ... tālāk ... )
Šis izskatās pēc kādreizējās Cibas sistēmas, kur bez uzaicinājuma tu iekšā netiec.
1991. gada barikāžu dalībnieki saņem 70% NĪN atvieglojumu. Pajautāju gemini, kā valstij pierādīt, ka cilvēks bijis barikādēs.
( ... tālāk ... )
Man šķiet, paies kāds laiks, un tie, kas būs apgādājušies ar pateicības rakstiem, tāpat kā kādreiz "Lielā Tēvijas kara dalībnieki" un "revolūcijas varoņi" varēs staigāt pa skolām un kā goda pionieri siet pionieriem kaklautus... ēēe, laikmetus sajaucu :)
Bet nu, pateicieties man, tas, izrādās, ir izdevīgi.
( ... tālāk ... )
Šis izskatās pēc kādreizējās Cibas sistēmas, kur bez uzaicinājuma tu iekšā netiec.
21. Jūlijs 2026
20. Jūlijs 2026
jan09 @ : nn
nedēļas nogale:
daudz interesantu pasākumu 6dien Kurzemē:
- dzimtā miesta skolas jubileja / salidojums / balle,
- kaimiņmiesta sporta dienas / balle pie ezera 7km no dzimtajiem laukiem,
- Saldus Saule (5/6dien),
- kkas rajonā, ko jau piemirsu,
- veel kkas rajonā, ko jau piemirsu...
bet pamatēdienam - 5dien kāzas Vidzemē.
daudz interesantu pasākumu 6dien Kurzemē:
- dzimtā miesta skolas jubileja / salidojums / balle,
- kaimiņmiesta sporta dienas / balle pie ezera 7km no dzimtajiem laukiem,
- Saldus Saule (5/6dien),
- kkas rajonā, ko jau piemirsu,
- veel kkas rajonā, ko jau piemirsu...
bet pamatēdienam - 5dien kāzas Vidzemē.
18. Jūlijs 2026
16. Jūlijs 2026
malafemmina, posting in pajautaa @ : Šekspīra "Makbets" latviski
Vai kādam nav latviski tulkots "Makbets"? Man ļoti noderētu rindiņas no 5. cēliena 5. ainas - a tale told by an idiot, full of sound and fury,
signifying nothing.
Vai kādam nav latviski tulkots "Makbets"? Man ļoti noderētu rindiņas no 5. cēliena 5. ainas - a tale told by an idiot, full of sound and fury,
signifying nothing.
15. Jūlijs 2026
lavendera @ :
Kamēr man nav izdevies pārdot dārzu, tur mainās apstākļi.
Nefrēzētās un ar zaļmēslojumu laikus neapsētās dobes aizaugušas,
viena no aizpērn pa dārgo apgrieztajām ābelēm, garšīgais 'Auksis', nometusi visas lapas un nokaltusi.
Varbūt arī finālā dārzu jemšu un pārdošu kā zemesgabalu. Vieni esot nopirkuši kaut kādu dārzu tai pašā dārzu sabiedrībā, izrāvuši ārā visu, kas tur audzis, apstādījuši ar tūjām un pārdevuši kā pliku zemi par neticamu cenu, par ceturtdaļu lielāku, nekā es jau kopš pavasara cenšos no gribētājiem par savējo izspiest.
Ābeli piedāvāju ābeļmalkas gribētājam, lai pats nozāģē un aizved.
Lazdu (monstroza milzene, nevienam neiesaku stādīt tādu šķirni) piedāvāju pašiem nozāģēt un paņemt malkā tiem kaimiņiem, kuru māju tā noēno. Likās iepriecināti.
Tad paliks viena nestabila paskata ābele, neražojoša plūme, trīs ogu krūmi un avenāji. Un nenoravētas zemeņdobes.
Un celmi. Ko ar tiem? Vislabāk uzziest sēni, kas tos saēd?
Nekad nevar zināt, ko tiem pircējiem vajag. Viena būtu pirkusi manu dārzu, ja tur būtu mājiņa, cits būtu pircis mana drauga dārzu, ja tur nebūtu mājiņas.
Nefrēzētās un ar zaļmēslojumu laikus neapsētās dobes aizaugušas,
viena no aizpērn pa dārgo apgrieztajām ābelēm, garšīgais 'Auksis', nometusi visas lapas un nokaltusi.
Varbūt arī finālā dārzu jemšu un pārdošu kā zemesgabalu. Vieni esot nopirkuši kaut kādu dārzu tai pašā dārzu sabiedrībā, izrāvuši ārā visu, kas tur audzis, apstādījuši ar tūjām un pārdevuši kā pliku zemi par neticamu cenu, par ceturtdaļu lielāku, nekā es jau kopš pavasara cenšos no gribētājiem par savējo izspiest.
Ābeli piedāvāju ābeļmalkas gribētājam, lai pats nozāģē un aizved.
Lazdu (monstroza milzene, nevienam neiesaku stādīt tādu šķirni) piedāvāju pašiem nozāģēt un paņemt malkā tiem kaimiņiem, kuru māju tā noēno. Likās iepriecināti.
Tad paliks viena nestabila paskata ābele, neražojoša plūme, trīs ogu krūmi un avenāji. Un nenoravētas zemeņdobes.
Un celmi. Ko ar tiem? Vislabāk uzziest sēni, kas tos saēd?
Nekad nevar zināt, ko tiem pircējiem vajag. Viena būtu pirkusi manu dārzu, ja tur būtu mājiņa, cits būtu pircis mana drauga dārzu, ja tur nebūtu mājiņas.
14. Jūlijs 2026
lavendera @ :
Piezvana no nezināma telefona, vālē krieviski: "Mēs no Omniva, pienācis paziņojums, vai jums ērtāk, lai pievedam ar kurjeru vai atstājam pakomātā?" Es, latviski: "Pakomātā." Viņa: "Horošo. A vi po russki voobšče govoriķe?" Es: "Kāpēc jūs nerunājat latviski?" Viņa (nomet klausuli).
Nupat paskatījos, kods +351, Portugāle :D
Nupat paskatījos, kods +351, Portugāle :D
13. Jūlijs 2026
lavendera @ :
Jaunais eksperiments ar miega slimību centru gan ir galīgi garām.
Līdz šim es vakarā aizmigu acumirklī, pa nakti modos augšā trīs četras reizes un pa dienu reizēm jutos tik miegaina, ka aizgāju pagulēt 15 min ap pusdienlaiku (jo māku (mācēju) aizmigt uz skaitli trīs, ja vajag).
Miega slimību centrs iedeva man kaut kādas good rem caps, kas uzlabošot miega un nomoda ciklu.
Es joprojām pa nakti mostos trīs četras reizes, vienīgā pārmaiņa ir, ka... nespēju aizmigt. Paiet no pusstundas līdz pusotrai stundai, līdz tas izdodas.
Līdz šim es vakarā aizmigu acumirklī, pa nakti modos augšā trīs četras reizes un pa dienu reizēm jutos tik miegaina, ka aizgāju pagulēt 15 min ap pusdienlaiku (jo māku (mācēju) aizmigt uz skaitli trīs, ja vajag).
Miega slimību centrs iedeva man kaut kādas good rem caps, kas uzlabošot miega un nomoda ciklu.
Es joprojām pa nakti mostos trīs četras reizes, vienīgā pārmaiņa ir, ka... nespēju aizmigt. Paiet no pusstundas līdz pusotrai stundai, līdz tas izdodas.
aizliegts_v @ :
Pamazām tuvojos finālam. Palikuši daži privāti ieraksti, kurus pagaidām nezinu, kur nolikt, izmest negribētos. Pārējais noarhivēts un izdzēsts. Viens interesants laika posms ir aizgājis. Tas, ka biju daļa no Cibas, ir fantastiski. Paldies visiem, kuru draugu listēs es esmu vai biju. Īpašs paldies Gorgonai, pateicoties viņas ielūgumam es te iekļuvu (jā, tas bija tajos senajos laikos, kad citādi nevarēja). Konts vēl būs, bet ierakstu gan vairs nē.
11. Jūlijs 2026
10. Jūlijs 2026
jan09 @ : dt
dienas teema:
https://arvamus.postimees.ee/8504279/re
Vēja elektrostacijas Baltijā: Kā jūras un sauszemes vēja elektrostacijas traucē NATO radaru pārklājumu, pretgaisa aizsardzības ķēdes un sabiedroto spēju reaģēt.
Baltijas valstis sasniedz punktu, kurā enerģētikas politika un valsts aizsardzība vairs nav paralēli mērķi, bet gan tiešā konfliktā. Plānotās jūras vēja elektrostacijas Baltijas jūrā un lielie sauszemes vēja elektrostacijas piekrastē un iekšzemē radīs pastāvīgu radaru aptumšošanas zonu, kas vājinās NATO austrumu flanga agrīnās brīdināšanas, gaisa telpas novērošanas, pretgaisa aizsardzības un sabiedroto spēju palīdzēt Baltijas valstīm krīzes gadījumā. Tā vairs nav tehniska nianse, bet gan stratēģisks risks, kas ietekmē visa Baltijas jūras reģiona drošību, tostarp Zviedrijas un Somijas, kuru aizsardzības plānošana ir atkarīga no atklātās jūras radaru pārklājuma.
Radariem vējdzirnavas ir visgrūtāk atrodamais objekts. Lāpstiņas pārvietojas ar ātrumu līdz 300 km/h, radot spēcīgu Doplera troksni, kas pārklājas ar lēni lidojošu dronu ātrumu. Masti rada pastāvīgu ēnu, aiz kuras objekti radaram kļūst neredzami. Radioviļņi atstarojas no lāpstiņām un mastiem, radot daudzceļu atstarojumus, kas formē "spoku mērķus". Radaram ir jāfiltrē tūkstošiem viltus signālu sekundē, kas nozīmē, ka skaitļošanas jauda tiek tērēta vēja turbīnu radītā trokšņa novēršanai, nevis reālo mērķu izsekošanai. Doplera traucējumi, daudzceļu starojums, ēnošana un skaitļošanas slodze ir fiziskas parādības, kuras nevar "likvidēt" ar programmatūru. Ne mazāk bīstamas ir arī uz sauszemes bāzētās vēja turbīnas. Lielas vēja elektrostacijas Ida-Viru apriņķī, Dienvidigaunijā, Latvijā un Lietuvā rada pastāvīgu radara ēnu, kas pārklāj zemu lidojošus koridorus. Šie koridori ļauj droniem un spārnotajām raķetēm pārvietoties nemanīti desmitiem kilometru.
Vēja stacijas degradē Baltijas valstu aizsardzības spējas ātrāk, nekā tās var uzlabot. Papildus vēja parki tiks uzcelti 2–3 gadu laikā. Radaru tīkla modernizācija — pasīvie radari, multistatiskās sistēmas, aerostati, sensoru sapludināšana, jauna programmatūra, jauni inženieri — aizņem 5–10 gadus. Ukrainas pieredze rāda, ka pat bez vēja parkiem viņiem bija nepieciešami 5 gadi, lai izveidotu funkcionējošu gaisa telpas novērošanu un aizsardzību pret droniem. Baltijas valstīm nav šāda laika.
Ja vēja parki tiks uzcelti pirms radaru tīkla atjaunināšanas, radīsies aizsardzības plaisa, ko nevarēs aizvērt. Tuvo Austrumu konflikts parādīja, ka superradari neglābs, ja tiks pārtraukta "nogalināšanas ķēde". Baltijas valstis nevar atļauties situāciju, kad tās pašas rada pastāvīgus radaru pārtraukumus Baltijas jūrā un iekšzemē. Tas vairs nav enerģētikas politikas jautājums. Tas ir valsts aizsardzības jautājums vistiešākajā nozīmē — un tas attiecas arī uz NATO dalībvalstu spēju saskaņā ar 5. pantu vispār palīdzēt un aizsargāt Baltijas valstis.
https://arvamus.postimees.ee/8504279/re
Vēja elektrostacijas Baltijā: Kā jūras un sauszemes vēja elektrostacijas traucē NATO radaru pārklājumu, pretgaisa aizsardzības ķēdes un sabiedroto spēju reaģēt.
Baltijas valstis sasniedz punktu, kurā enerģētikas politika un valsts aizsardzība vairs nav paralēli mērķi, bet gan tiešā konfliktā. Plānotās jūras vēja elektrostacijas Baltijas jūrā un lielie sauszemes vēja elektrostacijas piekrastē un iekšzemē radīs pastāvīgu radaru aptumšošanas zonu, kas vājinās NATO austrumu flanga agrīnās brīdināšanas, gaisa telpas novērošanas, pretgaisa aizsardzības un sabiedroto spēju palīdzēt Baltijas valstīm krīzes gadījumā. Tā vairs nav tehniska nianse, bet gan stratēģisks risks, kas ietekmē visa Baltijas jūras reģiona drošību, tostarp Zviedrijas un Somijas, kuru aizsardzības plānošana ir atkarīga no atklātās jūras radaru pārklājuma.
Radariem vējdzirnavas ir visgrūtāk atrodamais objekts. Lāpstiņas pārvietojas ar ātrumu līdz 300 km/h, radot spēcīgu Doplera troksni, kas pārklājas ar lēni lidojošu dronu ātrumu. Masti rada pastāvīgu ēnu, aiz kuras objekti radaram kļūst neredzami. Radioviļņi atstarojas no lāpstiņām un mastiem, radot daudzceļu atstarojumus, kas formē "spoku mērķus". Radaram ir jāfiltrē tūkstošiem viltus signālu sekundē, kas nozīmē, ka skaitļošanas jauda tiek tērēta vēja turbīnu radītā trokšņa novēršanai, nevis reālo mērķu izsekošanai. Doplera traucējumi, daudzceļu starojums, ēnošana un skaitļošanas slodze ir fiziskas parādības, kuras nevar "likvidēt" ar programmatūru. Ne mazāk bīstamas ir arī uz sauszemes bāzētās vēja turbīnas. Lielas vēja elektrostacijas Ida-Viru apriņķī, Dienvidigaunijā, Latvijā un Lietuvā rada pastāvīgu radara ēnu, kas pārklāj zemu lidojošus koridorus. Šie koridori ļauj droniem un spārnotajām raķetēm pārvietoties nemanīti desmitiem kilometru.
Vēja stacijas degradē Baltijas valstu aizsardzības spējas ātrāk, nekā tās var uzlabot. Papildus vēja parki tiks uzcelti 2–3 gadu laikā. Radaru tīkla modernizācija — pasīvie radari, multistatiskās sistēmas, aerostati, sensoru sapludināšana, jauna programmatūra, jauni inženieri — aizņem 5–10 gadus. Ukrainas pieredze rāda, ka pat bez vēja parkiem viņiem bija nepieciešami 5 gadi, lai izveidotu funkcionējošu gaisa telpas novērošanu un aizsardzību pret droniem. Baltijas valstīm nav šāda laika.
Ja vēja parki tiks uzcelti pirms radaru tīkla atjaunināšanas, radīsies aizsardzības plaisa, ko nevarēs aizvērt. Tuvo Austrumu konflikts parādīja, ka superradari neglābs, ja tiks pārtraukta "nogalināšanas ķēde". Baltijas valstis nevar atļauties situāciju, kad tās pašas rada pastāvīgus radaru pārtraukumus Baltijas jūrā un iekšzemē. Tas vairs nav enerģētikas politikas jautājums. Tas ir valsts aizsardzības jautājums vistiešākajā nozīmē — un tas attiecas arī uz NATO dalībvalstu spēju saskaņā ar 5. pantu vispār palīdzēt un aizsargāt Baltijas valstis.