kramers

indulgence @ 14:44: 1918. gadā te nekādas Sarkanās armijas nebija. Dievzemīte bija vācu okupācijas zonā - tikai 1918. gada 1. decembrī Sarkanā armija ienāca Latvijas teritorijā no austrumiem. LSPR bruņotie spēki tika izveidoti 1919. gada 5. janvārī kā Padomju Krievijas bruņoto spēku sastāvdaļa pulkveža Pētera Avena un tā štāba priekšnieka Lerhes vadībā. Tos pilnībā sakāva 1919. gada pavasara kampaņas laikā t.s. Landesvērs jeb "Latvijas zemessardze", kas iznesa uz saviem pleciem visu cīņu smagumu. Ja zemessargi būtu nospļāvušies un atstājuši Liepāju, evakuējoties uz Vāciju (tāds piedāvājums bija), tad jautājums, vai te kāda Latvija pastāvētu, jo nebūtu neviena spēka, kas sarkanos izdzītu (ne jau nu igauņi ņemtos to darīt). Taču tad Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība "uzmeta" zemessargus, tipa "moris darbu padarījis, moris var vākties", sarunājot ar igauņiem, ka tie uzbruks Latvijas zemessardzei pie Cēsīm.
Pēc Niedras vadītās Latvijas Pagaidu valdības demisijas, 12. jūlijā Latvijas zemessardzes vadība pārgāja K.Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības pakļautībā. Par komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu H.Aleksanderu, no visām vienībām izslēdza valstsvāciešus, kas vai nu atgriezās Vācijā, vai iestājās krievu Rietumu brīvprātīgo armijā (Bermonts). Firsta Līvena rota devās uz Narvu ģen. N.Judeniča armijas rīcībā, Latviešu atsevišķā brigāde tika pārformēta par Kurzemes divīziju, savukārt pārējās vienības 6. jūlijā tika pārdēvētas par "Latvijas baltvācu zemessargiem" un 8. septembrī pārdislocētas uz Latgales fronti, kur tika nosūtīti uz smagākajiem frontes iecirkņiem. Cīņās ar Sarkano armiju krita 11 zemessargu virsnieki, 128 kareivji un instruktori (8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar LkO). 1920. gada 1. aprīlī Latvijas baltvācu zemessargus pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Kurzemes divīzijā.