kramers

sarkano armiju izveidoja 1918 gada janvārī

kur tu domā te?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cik es atceros, tad 1918.gadā latviešu strēlnieki šeit cīnījās Krievijas armijas rindās pret Bermonta (vācu)karaspēku. Un no Sarkanās Armijas šeit nebija ne miņas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nepareizi atceries ;)

kreivu armija pajuka jau labu laiku atpakaļ - tad vidzemē un latgalē bija ISKOLATs

tad vācieši okupēja visu latvijas teritoriju, tiem atkāpjoties 1919 gadā dibinājās stučkas valdība - plintieces, nošaušanas stūra mājā, kolektivizācijas etc, - pēc latviešu armijas spiediena tika padzīta no latvijas teritorijas 1920 gadā

paralēli visam tam 18 gadā dibinās latvijas republika Rīgā, pēc vāciešu atkāpšanās atkāpjas uz liepāju - kuģis saratovs

tad dibinās Kalpaka vadītā Latvijas armija - krievi un sarkanie latvieši tiek padzīti uz latgali

vācieši tikmēr sēd kurzemē un liepājā (pamiera līgums) - 1919. gada 12. jūnijā bermonts ar vācu zemessardzi ierodas jelgavā un principā uzākas neatkarības cīņas ar vāciešiem - ar krieviem turpinās latgalē vēl līdz 20 gadam

īsumā kaut kā tā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1918. gadā te nekādas Sarkanās armijas nebija. Dievzemīte bija vācu okupācijas zonā - tikai 1918. gada 1. decembrī Sarkanā armija ienāca Latvijas teritorijā no austrumiem. LSPR bruņotie spēki tika izveidoti 1919. gada 5. janvārī kā Padomju Krievijas bruņoto spēku sastāvdaļa pulkveža Pētera Avena un tā štāba priekšnieka Lerhes vadībā. Tos pilnībā sakāva 1919. gada pavasara kampaņas laikā t.s. Landesvērs jeb "Latvijas zemessardze", kas iznesa uz saviem pleciem visu cīņu smagumu. Ja zemessargi būtu nospļāvušies un atstājuši Liepāju, evakuējoties uz Vāciju (tāds piedāvājums bija), tad jautājums, vai te kāda Latvija pastāvētu, jo nebūtu neviena spēka, kas sarkanos izdzītu (ne jau nu igauņi ņemtos to darīt). Taču tad Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība "uzmeta" zemessargus, tipa "moris darbu padarījis, moris var vākties", sarunājot ar igauņiem, ka tie uzbruks Latvijas zemessardzei pie Cēsīm.
Pēc Niedras vadītās Latvijas Pagaidu valdības demisijas, 12. jūlijā Latvijas zemessardzes vadība pārgāja K.Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības pakļautībā. Par komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu H.Aleksanderu, no visām vienībām izslēdza valstsvāciešus, kas vai nu atgriezās Vācijā, vai iestājās krievu Rietumu brīvprātīgo armijā (Bermonts). Firsta Līvena rota devās uz Narvu ģen. N.Judeniča armijas rīcībā, Latviešu atsevišķā brigāde tika pārformēta par Kurzemes divīziju, savukārt pārējās vienības 6. jūlijā tika pārdēvētas par "Latvijas baltvācu zemessargiem" un 8. septembrī pārdislocētas uz Latgales fronti, kur tika nosūtīti uz smagākajiem frontes iecirkņiem. Cīņās ar Sarkano armiju krita 11 zemessargu virsnieki, 128 kareivji un instruktori (8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar LkO). 1920. gada 1. aprīlī Latvijas baltvācu zemessargus pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Kurzemes divīzijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau zināju, ka tev tos vēstures piņķerus sanāks smalkāk uztamborēt, savādāk tur fakts uz fakta un abi kaut kā uzkarās ;)

(Reply to this) (Parent)

Nu vo, tas "paņēma un uzmeta" mums jau ir asinīs.

(Reply to this) (Parent)

ņe putaj baķa - ar bermontu cīnījās latvieši un angļi ;) nevis krievi - milzīga ģeogrāfiska atšķirība, jo krievi bija tieši bermontieši ;) baltgvardi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1919.gada augustā un septembrī, lai nebūtu jāatstāj Kurzeme, vācu karavīri pārgāja Pāvela Bermonta vadītajā krievu karaspēkā, tā dēvētajā Krievijas brīvprātīgo rietumu armijā. R. fon der Golca ietekmē, kurš nebija attiecies no utopiskajām iecerēm par „Versaļas važu” saraušanu, P. Bermonts savus tuvākos plānus saistīja ar Baltijas sagrābšanu. Krievijas brīvprātīgo rietumu armijas virsnieku apspriedē Jelgavā 1. oktobrī tika nolemts uzbrukt Rīgai, gāzt Latvijas un Igaunijas valdību, pārvērst abas šīs valstis par Krievijas provincēm ar ierobežotu autonomiju un bez tiesībām turēt savu karaspēku, kā arī pilnībā atjaunot visas vācbaltiešu muižniecības privilēģijas.
Ņemts no šejienes : http://latvija90.leta.lv/lv/pagatne/1919gads-brivibas-cinas-latvija-un-bermonta-uzbrukums-rigai

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nū? viss pareizi - no manas ekrāna puses izskatās tieši tā kā es to pateicu ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un tu gribi pateikt ka šo valsti nodibināja tikai latvieši?
Un Atbrīvošanas cīņās dalību ņēma tikai latvieši?
Un kas nosargāja Ļeņinu un Revolūciju- Latviešu sarkanie strēlnieki.
Varbūt bez tā ar nebūtu to sarkano briesmu.
Un Perekopa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un ja kains nenosistu ābelu, mēs būtu visi ēbreji

pat homērs iliādu nesāka no olas un vistas disputa kurš pirmais

bet tu man brīvības cīņas putro ar kaut kādiem strēlniekiem

tos strēlniekus šāva kā trakus suņus latgalē, lai tie vācās prom uz saviem perekopiem - a tu man viņus brīvības cīņās pin iekšā ;DD

nē - man rados neviena strēlnieka ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev varbūt rados ir Nacionālie partizāni, kuri šāva neapbruņotas skolotājas un atņēma pārtiku zemniekiem? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vienīgais militārists, ja neskaita cara armijas kaut kādas tur 18.. kurā gadā ir mana vectēva tēvs, kurš dienēja sarkanajā armijā ne kā strēlnieks - var būt kā čekists vai kas - pēterburgā bija aizsūtīts līdz ar rūpnīcu, kuru evakuēja no rīgas kara sākumā - pēc dienesta armijā atgriezās latvijā un kļuva nevis par partizānu bet par daugavas zvejnieku - bija iedalīts gabals starp akmens un dzelzceļa tiltu ;DD ulmaņlaikos

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mans vectēvs cīnījās Latvijas Armijā, bija apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni un medaļām. Pēc kara strādāja Dzelzceļa Virsvaldē par Kredītnodaļas priekšnieku. Vai tādēļ mums būtu jāstrīdās ?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kurš te strīdās ;)

(Reply to this) (Parent)