kramers

indulgence @ 15:09: Pirmie žīdi tika izraidīti un tiem aizliegts ierasties Livonijā no 1309. gada. No 1561. gada (tas ir, no brīža, kad tika parakstīts vasaļlīgums ar Žečpospoļitu (Pacta Subjectionis) ebrejiem atļāva apmesties dotajā teritorijā, kaut gan viņu profesionālajā darbībā tika aprunāti daži ierobežojumi. Līdz Rundāles celtniecībai vēl ilgi bija jāgaida...

Krievu tirgotāju sēta Rīgā atradusies jau XIII gs. mūsdienu Aldaru ielā (agrāk Krievu iela), kur no tās saglabājies nams Nr.11. Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās Latvijas teritorijā ir kopš XV gs. kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ. Slāvu tirgotāju vajadzībām tika iekārtoti pareizticīgo dievnami, ir zināmas vairākas pastāvīgas slāvu tirgotāju un plostnieku apmetnes Daugavas krastos un Rīgā, kur pastāvēja īpaša cunfte un jauns — krievu krāmu bodnieku — amats. Izveidojās neliela slāvu tirgotāju kolonija. Lielākā skaitā no migrācija austrumiem sākās pēc 1667. gada Nikona reformas, kad glābjoties no vajāšanām, Latgalē un Rīgā apmetās lielāks skaits vecticībnieku bēgļu no Maskavas caristes. Rīgā vairums, kas nevarēja iekļūt namnieku kārtā, apmetās t.s. Maskavas forštatē (tai laikā, ja nelamlods, Lastadijā).

Latvieši Rīgā bija nenozīmīga minoritāte, bet lielākā skaitā sāk ienākt tikai pēc brīvlaišanas, tb XIX gs. (apmetoties priekšpilsētās, jo pilsētā viņus neviens iekšā nelaida). Tb latvieši ir pēdējā no etniskajām grupām, kas apmetas šajā pilsētā.