About this Journal
Current Month
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
Apr. 11th, 2020 @ 12:44 pm (no subject)
jaunas vientulības dimensijas (nesūdzos)
Apr. 5th, 2020 @ 06:04 pm (no subject)
Saērcināja Kultūršoka nemākulīgais sižets par Zuzāna miljonu. Jo sevišķi feisbukos uz komentāru "bet VKKF finansējums taču arī nāk no azartspēlēm" atbildot ar "bet tas tikai 2022.g.". Mēs sašutīsim par netīro naudu 2020.g., bet 2022.g. tā vairs nebūs tik netīra, jo attieksies uz visām nozarēm? Vai kā?

Ja kāds domā, ka aizstāvu artwashingu, tad iesaku atcerēties dažas manas publikācijas par šīm tēmām, tostarp asu Z kritiku, ja neatminaties, tad varbūt jums nevajadzētu vispār satraukties par šo tēmu, jo mākslas finansēšanas jautājumi uz jums neattiecas - piezīmēju, jo manā taimlainā skaļākie kultūras naudas tīrības pieprasītāji bija ļaudis, kuri, cik nu man zināms, mākslu nepatērē vispār necik.

Tomēr visvairāk izbesīja žurnālistes vārgi centieni analizēt šo visu kultūrpolitiskā līmenī - tā vietā, lai, piemēram, izjautātu valsts pārstāvjus, kādēļ ilgstoši pieļauta veselas nozares atkarība no privātām investīcijām, tiek pārstāstīts, kādi notikumi vairs nenotiks un pakratīts ar pirkstiņu sliktajiem kultūras darbiniekiem, kuri naudas dēļ gatavi pievērst acis uz naudas atmazgāšanu. Pirmkārt, ļoti daudzi nepiever acis, otrkārt, ja kultūras žurnālistiem tik ļoti sāp naudas nelegālā izcelsme, par to būtu jārunā kultūras pseidoraidījumos vēl pirms Z atsauc finansējumu, citādāk sanāk tāda pati šantāža, kādu piekopj Z - mēs kritizēsim azartspēļu finansējumu tikai tad, ja tas tiks apgriezts.

Labās ziņas ir tādas, ka Z finansējums pēdējā laikā tika piešķirts visnotaļ tizliem projektiem, kuru neīstenošanos drīzāk izjūtu kā atvieglojumu - infantilais Zuzeum, seklais Arterritory, Purvīša balva, Agneses Kleinas izklaides. Žēl par izdevniecību, žēl par mākslas darbu iepirkumiem, žēl par muzeja izstādēm, jo alternatīvu finansējumu avotu nav un nebūs, un knapi izvilkt varēja arī ar Z palīdzību.
Apr. 1st, 2020 @ 09:15 pm (no subject)
neizturami gribas laivot!
Mar. 22nd, 2020 @ 02:49 pm (no subject)
Pamazām atgriežas produktivitāte un mazinās gara nospiestība. Vakar beidzot parādījās spēja skatīties filmas un seriālus (tiesa, tikai Holivudu), šodien jau pat tīri entuziastiski šķirstu brīvpieejā palaistos MUSE grāmatu materiālus un pa ļoti ilgiem laikiem pat varu atļauties palasīt pētījumus, kas interesē, nevis nepieciešami tuvākajiem rakstu darbiem. Ko lai citu dara, ja mani vientulības veloceliņi okupēti (jā, jā, zinu, ļoti neoriģinālas gaudas).
Mar. 20th, 2020 @ 03:14 pm (no subject)
šobrīd visvairāk besī karantīnas aforismi un centieni fiksēt sajūtu atziņas
Mar. 12th, 2020 @ 09:55 pm (no subject)
neskatoties uz situācijas nopietnību, es esmu arī nedaudz eksaitēta par piespiedu izdzīvošanas minimuma apstākļiem, kas sniedz iespēju uzkačāt jaunas spējas un paraudzīties uz sevi no mazliet cita rakursa. Nu un vienkārši palēnināties. Mazāk forši ir tas, ka pēdējās 3 nedēļas jau nodzīvoju karantīnas režīmā, strādājot no rīta līdz vēlai naktij bez atpūtas un izklaidēm, un tieši tagad beidzot bija ieplānoti izbraucieni, teātri, tikšanās, baseini, pārgājieni, pucēšanās. Arī pēdējo nedēļu darba steiga izrādās velta, jo grāmatu martā atvērt nevarēs. Bet tajā ir pat kaut kas zīmīgs, lūk, kā neparasti sakritis.
Mar. 11th, 2020 @ 11:34 am (no subject)
Latvijas mākslas mediji:
"Jautājums: Vai sniegavīram [Tavā mākslā] ir kāds sakars ar to, ka tu esi Apaļais?

Atbilde: Nē taču, galīgi nekāds"
Feb. 28th, 2020 @ 01:20 pm (no subject)
jau sen alkstu sagatavot pētījumus par divām neordinārām un nenovērtētam Latvijas mākslas personībām, bet tikko atkal apkrāvos ar jaunu ģēniju apkalpošanas pasūtījumu. Nu labi, varbūt vecumdienās. Šajā sakarā jo īpaši žēl, ka Nenorunātās tikšanās bija tik virspusēji vāja un pētnieciskajā ziņā pavirša izstāde, jo te tādus arhīvu dārgumus un naratīvus beidzot varēja izvilkt gaisā, uh.
Feb. 24th, 2020 @ 12:10 am (no subject)
kas mums tāds jauns un foršs seriālu pasaulē? Baigi aplauzos ar jauno Narcos, gaidīju, gaidīju, bet viņi tur visu uztaisījuši par latīņamerikāņu midsomeras slepkavībām, nevar tā :(
Jan. 30th, 2020 @ 02:05 pm (no subject)
Ak vai, tas Willa teātris izklausās tik žēlīgi :(
Jan. 18th, 2020 @ 09:58 pm (no subject)
Jaunā pāvesta otrā sezona daudz labāka par pirmo. Un kad es beidzot saņemšos pārvākties uz Itāliju?
Jan. 10th, 2020 @ 12:37 pm (no subject)
pirms miega skatījos Bertoluči Mazo Budu, tad sižetu par Pilsētu pie upes un sapnī nejauši viesojos pie kaut kāda budistiska rūķīša Dāvja Suharevska izskatā, uz kura tamborētiem deķīšiem dekorēto templīti koku galotnēs veda Siguldas trepītes. Neko daudz gan neapskaidrojos, sarunas vidū nejauši iekritu Gaujā un nekādi netiku atpakaļ.
Jan. 9th, 2020 @ 04:33 pm (no subject)
"trīsdesmitgadnieki ir jaunie divdesmitgadnieki" man šķiet stipri pārvērtēts koncepts, realitātē (vismaz manā) neatbilstība starp ieaudzinātajiem priekšstatiem par to, kādai dzīvei vajadzētu būt 30 gados, un kāda tā ir maniem vienaudžiem, tikai rada lieku disonansi. Tu vēl nespēj sevi pieņemt kā pieaugušo (tam nepalīdz arī nestabilie sociāli ekonomiskie apstākļi, kas vērsti uz īslaicīgumu, nekādas ilgstošas stabilitātes), bet arī jaunības atribūtika vairs nesaista un nokļūstot situācijā ar ballītes potenciālu, dvēsele drīzāk kaut ko tur ķēmojas un cenšas sevi piespiest producēt prieku un vieglumu, nevis līksmo un atpūšas. Nespēja pa īstam būt ne vienā, ne otrā pakāpē rada sajūtu, ka esmu iestrēgusi kaut kādā nekurienē, pekles priekškambarī, kura dzīvesveidam masu kultūrā nav lietošanas instrukcijas.
Jan. 2nd, 2020 @ 11:23 am (no subject)
tik derdzīga rindkopa: "Tāpēc mākslinieka piekrišana ekspozīcijas izveidei un savas darbnīcas rekonstrukcijai Milānas muzejā ir uzskatāma par Fondazione Prada dibinātājas Mjučas Pradas veiksmi. Izcilā dizainere Mjuča Prada ir ne tikai modes nama Prada vadītāja un uzņēmēja, bet arī kolekcionāre, estēte, intelektuāle un kinomāne. Viņas dibinātais mākslas fonds un muzejs patiešām piedāvā izstādes un projektus, kuriem nav analogu citās mākslas institūcijās pasaulē."
Dec. 31st, 2019 @ 04:53 pm (no subject)
2019 sagaidīju vienatnē, sastrīdējusies ar vīru un pie datora strādājot. Kaut kā tā pagāja arī viss pārējais gads. Šogad esmu bijusi tikai uz divām teātra izrādēm, jo naudas nebija vispār un trešajai sajaucu datumus. Uzrakstīju divus lielapjoma darbus, abus pasūtītāji novērtēja kā izcilus, bet laikam jau neviens par to īpaši neinteresēsies un to otru laikam vispār neizdos, jo aptrūkās nauda. Tā arī dominējošā sajūta visu gadu - kaut ko daru, daru daudz un pēc labākās sirdsapziņas, bet palieku nesaredzēta un nesadzirdēta. Nē, es nedomāju atzinību, tā man ir salīdzinoši vienaldzīga, taču nepamet vējdzirnavu sajūta, it kā viss, kam pieskaros, vienkārši pazūd. Nākamgad gribu tieši otrādāk. Lai viss ir, nedarot neko. Jo šogad nebija nekā, darot daudz.
Un vēl gribu mierīgāku gadu bez škandāliem, spēt turēt muti, neredzēt, nedzirdēt un neteikt neko sliktu.
Dec. 30th, 2019 @ 07:47 pm (no subject)
Vai kādam šis gads bijis arī labs? Salīdzinošā aspektā, teiksim, 5 gadu ietvaros.
(
Dec. 8th, 2019 @ 12:57 pm (no subject)
o, kāpēc es tikai tagad uzzinu par šādu lielisku youtube kanālu ar foršiem latviešu andergraunda kasešu ierakstiem:
https://www.youtube.com/user/pagriide
Nov. 24th, 2019 @ 05:09 pm (no subject)
Spriežam, ka Agnese Kleina kā Zuzeum direktore ir tikpat traģiska kombinācija kā Andris Kivičs kultūras ministra postenī. Vienlaikus tas ir precīzs simbols visām kaitēm, kuru dēļ stagnē Latvijas māksla kā nozare.
Nov. 14th, 2019 @ 03:04 pm (no subject)
Radošie cilvēki un viņu ego, pārspīlētā tieksme uzsvērt, slimīgi lepoties ar paveikto tam nepiemērotās situācijās. Ļoti grūti panesu. Tur pat nevajag nekādu pompozitāti, pietiek ar sevis nozīmības apziņu palielinātās devās un jebkuram foršam paveikumam pazūd zelta maliņa manās acīs. Savukārt pašpārliecināta pieticība, ai, tur tieši otrādāk - cilvēki, kas par savu darbu domā kā par profesionālu uzdevumu, kurš jāveic pēc iespējas izcilāk, un runā par idejām, nevis meklē sev spožu vietu ideju orbītā, pret tādiem mana mazā, melnā sirds ir vēlīga līdz bezgalībai.
Nov. 10th, 2019 @ 12:15 pm (no subject)
piektdien nejauši satiku kādreizējo kolēģi no kādreizējās darba vietas, kurā šobrīd strādā kāda mūsu kopīgā paziņa - izrādās, neforšajā darbā nekas nav mainījies, tāds pats iekšējais mobings un ļoti sūdīga attieksme pret "zemākā ranga" kolēģiem. Pierakstu tikai tāpēc, lai sev atgādinātu, ka ir bijis arī sūdīgāk. Man pēc konkrētās pieredzes nu jau 5 gadus ir baigā aizture pret strādāšanu kolektīvos, tā nu plivinos nabadzīgā frīlansā, bet varbūt kādreiz saņemšos pārbaudīt, vai citi kolektīvi gadījumā nav cilvēka cieņu mazāk aizskaroši.
Nov. 3rd, 2019 @ 11:55 am (no subject)
Pēdējā laikā daudz patīkamu mākslas notikumu. Intas Rukas izstādē fascinēja ne vien harizmātiskās fotogrāfijas, bet arī veids, kā portretētie stāsta par savu dzīvi. Protams, tie ir rediģēti un unificēti teksti, taču nevar nepamanīt, ka personāži domā par sevi daudz brīvākās kategorijās. Mana paaudze ir pazudusi konstruētās identitātēs, masu kultūras naratīvos un pilnvērtīgas dzīves scenārijos, caur kuru prizmu mēs skatāmies un vērtējam savu dzīvi. Man nemitīgi vajag iedvesmas figūras un sižetus, lai es nejustos pazudusi, lai sev apliecinātu, ka mani atskaites punkti ir pareizi, taču visdrīzāk šo pareizo virzienu var ieraudzīt tikai pazūdot pavisam un tad iznirstot atpakaļ dzīvē ar tai nepieciešamo brīvības sajūtu.
Oct. 31st, 2019 @ 03:18 pm (no subject)
Mani maz kas vēl spēj šokēt LV mākslas aprindās, bet tas, kā tukšgalvīte Careva arterritory intervijā atklāti piesavinās citas pētnieces daudzu gadu darbu un lielās, ka tagad braukā pa majamī bīč mesēm kā ar "savu" atklājumu, nu, tas ir pārāk netīri pat manam neko labu negaidošajam prātam
Oct. 16th, 2019 @ 01:31 pm (no subject)
Aizrakstīju LMA rektoram epastiņu, kurā lūdzu tādiem mākslās neizglītotiem pusmūža ekscentriķiem kā Rītups nedegradēt mākslas izglītību. Pieliku pašu Rītupiņu cc, protams. Man šķiet, ka man vairs īsti nav ko zaudēt, bet jebkurā gadījumā šis ir neliels eksperiments - ja nu izrādās, ka varu nokļūt kādā vēl melnākā sarakstiņā?
Sep. 10th, 2019 @ 06:51 pm (no subject)
Mama I made it, par mani taisa memes!

https://www.instagram.com/p/B2PHOTxpS-0/
Sep. 8th, 2019 @ 11:55 am (no subject)
Dzejas katedras dibināšana man šķiet viena no pēdējā laika neveiklākajām idejām. Vēlme institucionalizēties vai arī pilnīgi nenolasāma ironija par institucionalizēšanās formām. To visu manās acīs krietni vulgarizē "sadarbības partneri" lma un mvt, nu, varēja vēl pie Lemberga uzprasīties. (Sorry, ja kāds no lasošajiem ir iesaistīts projektā, neesmu izsekojusi idejas autorībai)
Aug. 29th, 2019 @ 10:06 am (no subject)
Interesanti, ka savā personiskajā dzīvē labi atceros notikumus, savukārt sajūtas un iekšējās motivācijas ļoti aptuveni. Estētisko pārdzīvojumu rekonstrukcijās gluži otrādāk - pat mīļākajos darbos slikti atceros notikumus, personāžus, cēloņsakarības, bet vienmēr diezgan precīzi varu atsaukt atmiņā sajūtas un noskaņas, kas šo pieredzi iekrāsojušas. Tāda svešuma sajūta, atminoties sevi citos dzīves periodos. Kas nav ne labi, ne slikti, tikai tāda īpatnēja tuvuma/tāluma dinamika.
Aug. 15th, 2019 @ 04:31 pm (no subject)
cenšos sakārtot pēdējo korektūru savam smagajam pusgada darbam, tam visam pa vidu ceturto dienu dzerošais vīrs paziņo, ka esmu piemērota tikai ēst gatavošanai. Oh well, lai nu tā būtu. Tikpat indīgi palūdzu nomaksāt visus parādus pirms suicīda, par kuru viņš pāris dienas kladzina, lai tie nepārietu uz mani. Tā nu līdzatkarība un nespēja laikus izšķirties noved līdz pilnīgam zaņķim lietas, kuras varēja pabeigt cēli un cieņpilni. Ar cieņu pret to, kas kādreiz bija skaists.
Aug. 8th, 2019 @ 04:20 pm (no subject)
Pēdējā laikā pie manis atgriežas tā vientulības sajūta, kas bija raksturīga pusaudžu gadiem, šķiet, ka spēju "saprasties" tikai ar grāmatu varoņiem. Vienlaikus arī ļoti pietrūkst īsta tuvuma, bet, fak, tik daudz laika jāiegulda darbā pašai ar sevi un darbā ar partnerattiecībām, ka citu attiecību kopšanai laika neatliek. Paviršas attiecības man nepatīk un man šķiet nepareizi, ka draugi ir kaut kas, kam atliek laiks tikai tad, kad padarītas primārās darba un parnerattiecību lietas. Man šķiet, ka citiem cilvēkiem tuvums un kopābūšana sanāk daudz vieglāk, es atkal esmu regresējusi tajā pusaudzības fāzē, kad nemāku. Pat ja lielos vilcienos vientulība man ļoti tīk un labi ar to tieku galā - visus dvēseles kaktiņus tā tomēr nespēj aizpildīt.
Aug. 8th, 2019 @ 03:59 pm (no subject)
Es vispār neeju uz koncertiem, bet vakar biju uz Sienslienu Noasā un kopš tā brīža gribu saprast, no kurienes rodas tik brīnišķīga sirsnība, kādu izstaro K.K. Caur šādu harizmu mūzika apstaro katru ķermeņa centimetru.
Aug. 7th, 2019 @ 01:39 pm (no subject)
man tik ļoti gribas tikt laukā no pilsētas, ka pēdējās nedēļas laikā esmu redzējusi vairākus sapņus, kuros man ir romāns ar vīrieškārtas paziņām un puspaziņām, kuri dzīvo laukos. Paldies, zemapziņa, ļoti uzjautrinoši!
Aug. 6th, 2019 @ 10:50 am (no subject)
bezcerība
Aug. 1st, 2019 @ 02:25 pm (no subject)
tā kā manā frendlistē ir vairākas režisores, atstāšu te foršu filmu ar ļoti īpatnēju režisores varoni iedvesmai (vismaz man šķita iedvesmojoša), ja nu nav redzēta: https://en.wikipedia.org/wiki/Man_of_Marble
Jul. 10th, 2019 @ 10:23 pm (no subject)
Pēdējā laikā esmu baigā čīkstule. Daudz domāju par savas dzīves neīstenojošamies scenārijiem, tie visi ir brīnišķīgi un pamazām sāk šķist, ka tie ir pavisam īsti, kaut kur netālu.
Jun. 25th, 2019 @ 10:38 am (no subject)
Varbūt atminaties, nesen lsm meklēja jaunu kultūras sadaļas redaktoru. Jaunajā amatā tika Dzintara Čīčas dziesmu tekstu autors, kurš iepriekš darbojies dažādos dzeltenas ievirzes izdevumos. Te, manuprāt, uzskatāms apliecinājums pārmaiņu vektoram: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/viriesa-vertejums-par-feminisma-izstadi-euro-femmes.a323495/?fbclid=IwAR2BP9djESJflej1JALwgCttXqbQkhZcDnKW2lHmlEi6YjQHfQXUteVum60

(mans mīļākais heštāgs #visiempohujparkultūru)
Jun. 19th, 2019 @ 01:18 pm (no subject)
gan ar prātu, gan ar intuīciju jūtu, ka jāšķiras. Labāk nekas nebūs un iespēja, ka arī sliktāk ne, man vairs neko nenozīmē. Žēl, ka ar visām mūsdienu advancētībām cilvēks joprojām tik ļoti pierod pie kaut kā. Tā nepieciešamība atkal, no jauna pierast vienai darīt lietas un būt situācijās, kurās jau aprasts būt divatā. Taču, pieņemsim, tas ir tas pats, kas iebrist aukstā jūrā - saņemties grūti, pirmajā brīdī briesmīgi, bet pēc tam brīnišķīgi.
Jun. 10th, 2019 @ 06:43 pm (no subject)
es neesmu sliņķe, bet tā apsēstība ar produktivitāti, darīšanu, radīšanu, tas viss ir tik nomācoši. Gribu daudz lēnu, priekpilnu lietu bez nekādas praktiskas jēgas. Smaržot jasmīnkokus, vērot atspulgus upēs, gūglēt puķkopības padomus, braukt ar velosipēdu, nedomājot par vidējā ātruma rādītāju uzlabošanu, skatīties filmas, kas uzlādē manas emocijas, nevis rezonē ar intelektuālajām interesēm un tā tālāk (ļoti tālu).
Jun. 8th, 2019 @ 12:34 pm (no subject)
Grasījos vīram uz slimnīcu aiznest Černobiļas seriālu planšetē, bet izrādījās, ka viņa palātas biedrs pats ir bijis viens no likvidatoriem. Vakar ciemojoties viņš man izmisīgi lūdzās, lai nākamreiz nākot atnesu viņam cigaretes, patiešām izmisīgi. Darbība notiek plaušu ķirurģijas nodaļā, tāpēc atteicu, taču vaina neesot plaušās, viņam ribas palēnām sairst. Laikam tomēr aiznesīšu.
Jun. 3rd, 2019 @ 03:45 pm (no subject)
Esmu ļoti neiedvesmota.
May. 26th, 2019 @ 02:38 pm (no subject)
kā lai sajūtas forša un varoša? Es jau 5 dienas cenšos atvērt un pabeigt vienu ļoti svarīgu tekstu, bet visgrūtākais ir sajusties pietiekami krutai, lai vispār atvērtu un ielūkotos tajā dokumentā. Pēc tam jau aizies kaut kā-dajebkā, bet tas pirmais saņemšanās brīdis ir tik trausli atkarīgs no pašapziņas draiva un šobrīd degvielas nav necik.
May. 23rd, 2019 @ 09:34 pm (no subject)
šodiena ir neproduktivitātes kalngals