Aug. 8th, 2019 @ 04:20 pm (no subject)
Pēdējā laikā pie manis atgriežas tā vientulības sajūta, kas bija raksturīga pusaudžu gadiem, šķiet, ka spēju "saprasties" tikai ar grāmatu varoņiem. Vienlaikus arī ļoti pietrūkst īsta tuvuma, bet, fak, tik daudz laika jāiegulda darbā pašai ar sevi un darbā ar partnerattiecībām, ka citu attiecību kopšanai laika neatliek. Paviršas attiecības man nepatīk un man šķiet nepareizi, ka draugi ir kaut kas, kam atliek laiks tikai tad, kad padarītas primārās darba un parnerattiecību lietas. Man šķiet, ka citiem cilvēkiem tuvums un kopābūšana sanāk daudz vieglāk, es atkal esmu regresējusi tajā pusaudzības fāzē, kad nemāku. Pat ja lielos vilcienos vientulība man ļoti tīk un labi ar to tieku galā - visus dvēseles kaktiņus tā tomēr nespēj aizpildīt.
ieliet
ieraksts

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]lavametender
Date: August 13th, 2019 - 02:11 pm
(ieraksts)
man sanāk daudz vieglāk, bet tāpat nav daudz. dzīve notiek un svaida apkārt, nav laika, tur neko nevar darīt. tikai priecāties par tiem retajiem brīžiem, kad sakrīt un ir (imo)
(ieliet vēl)(Thread)
[User Picture Icon]
From:[info]klusais_okeans
Date: August 15th, 2019 - 06:22 pm
(ieraksts)
saprotu. bet dažreiz gribas ko paliekošu un pamatīgu. Kā ozolus omītes lauku sētā.
(ieliet vēl)(Parent)