Aug. 8th, 2019 @ 04:20 pm (no subject)
Pēdējā laikā pie manis atgriežas tā vientulības sajūta, kas bija raksturīga pusaudžu gadiem, šķiet, ka spēju "saprasties" tikai ar grāmatu varoņiem. Vienlaikus arī ļoti pietrūkst īsta tuvuma, bet, fak, tik daudz laika jāiegulda darbā pašai ar sevi un darbā ar partnerattiecībām, ka citu attiecību kopšanai laika neatliek. Paviršas attiecības man nepatīk un man šķiet nepareizi, ka draugi ir kaut kas, kam atliek laiks tikai tad, kad padarītas primārās darba un parnerattiecību lietas. Man šķiet, ka citiem cilvēkiem tuvums un kopābūšana sanāk daudz vieglāk, es atkal esmu regresējusi tajā pusaudzības fāzē, kad nemāku. Pat ja lielos vilcienos vientulība man ļoti tīk un labi ar to tieku galā - visus dvēseles kaktiņus tā tomēr nespēj aizpildīt.
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.