Jan. 9th, 2020 @ 04:33 pm (no subject) |
---|
"trīsdesmitgadnieki ir jaunie divdesmitgadnieki" man šķiet stipri pārvērtēts koncepts, realitātē (vismaz manā) neatbilstība starp ieaudzinātajiem priekšstatiem par to, kādai dzīvei vajadzētu būt 30 gados, un kāda tā ir maniem vienaudžiem, tikai rada lieku disonansi. Tu vēl nespēj sevi pieņemt kā pieaugušo (tam nepalīdz arī nestabilie sociāli ekonomiskie apstākļi, kas vērsti uz īslaicīgumu, nekādas ilgstošas stabilitātes), bet arī jaunības atribūtika vairs nesaista un nokļūstot situācijā ar ballītes potenciālu, dvēsele drīzāk kaut ko tur ķēmojas un cenšas sevi piespiest producēt prieku un vieglumu, nevis līksmo un atpūšas. Nespēja pa īstam būt ne vienā, ne otrā pakāpē rada sajūtu, ka esmu iestrēgusi kaut kādā nekurienē, pekles priekškambarī, kura dzīvesveidam masu kultūrā nav lietošanas instrukcijas. |