Aug. 29th, 2019 @ 10:06 am (no subject)
Interesanti, ka savā personiskajā dzīvē labi atceros notikumus, savukārt sajūtas un iekšējās motivācijas ļoti aptuveni. Estētisko pārdzīvojumu rekonstrukcijās gluži otrādāk - pat mīļākajos darbos slikti atceros notikumus, personāžus, cēloņsakarības, bet vienmēr diezgan precīzi varu atsaukt atmiņā sajūtas un noskaņas, kas šo pieredzi iekrāsojušas. Tāda svešuma sajūta, atminoties sevi citos dzīves periodos. Kas nav ne labi, ne slikti, tikai tāda īpatnēja tuvuma/tāluma dinamika.
ieliet
ieraksts

Add to Memories
Tell A Friend
From:[info]otrkart
Date: August 29th, 2019 - 06:21 pm
(ieraksts)
Interesanti, tieši šodien domāju par šo pašu, bet secināju pretējo - notikumi pazūd no atmiņas, bet sajūtas paliek.
(ieliet vēl)(Thread)
[User Picture Icon]
From:[info]klusais_okeans
Date: August 29th, 2019 - 10:10 pm
(ieraksts)
standartiņš :)
(ieliet vēl)(Parent)
[User Picture Icon]
From:[info]mala
Date: August 30th, 2019 - 01:29 pm
(ieraksts)
Man ir līdzīgi - agrākās emocijas izsecinu lielākoties no savām tālaika darbībām
(ieliet vēl)(Thread)
[User Picture Icon]
From:[info]klusais_okeans
Date: August 30th, 2019 - 03:20 pm
(ieraksts)
nez kāpēc šķiet, ka vajadzētu būt otrādāk
(ieliet vēl)(Parent)