Nov. 3rd, 2019 @ 11:55 am (no subject)
Pēdējā laikā daudz patīkamu mākslas notikumu. Intas Rukas izstādē fascinēja ne vien harizmātiskās fotogrāfijas, bet arī veids, kā portretētie stāsta par savu dzīvi. Protams, tie ir rediģēti un unificēti teksti, taču nevar nepamanīt, ka personāži domā par sevi daudz brīvākās kategorijās. Mana paaudze ir pazudusi konstruētās identitātēs, masu kultūras naratīvos un pilnvērtīgas dzīves scenārijos, caur kuru prizmu mēs skatāmies un vērtējam savu dzīvi. Man nemitīgi vajag iedvesmas figūras un sižetus, lai es nejustos pazudusi, lai sev apliecinātu, ka mani atskaites punkti ir pareizi, taču visdrīzāk šo pareizo virzienu var ieraudzīt tikai pazūdot pavisam un tad iznirstot atpakaļ dzīvē ar tai nepieciešamo brīvības sajūtu.
ieliet
ieraksts

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]mala
Date: November 3rd, 2019 - 12:10 pm
(ieraksts)
loti foršs ieraksts
(ieliet vēl)
[User Picture Icon]
From:[info]heda
Date: November 3rd, 2019 - 12:25 pm
(ieraksts)
Jā, ļoti, ļoti trāpīgi.
(ieliet vēl)
[User Picture Icon]
From:[info]helvetica
Date: November 3rd, 2019 - 01:09 pm
(ieraksts)
Mhm, vnk dzīvot dzīvi, nevis realizēt kaut kādu "vis-" scenāriju.
(ieliet vēl)