| Mar. 12th, 2020 @ 09:55 pm (no subject) |
|---|
| neskatoties uz situācijas nopietnību, es esmu arī nedaudz eksaitēta par piespiedu izdzīvošanas minimuma apstākļiem, kas sniedz iespēju uzkačāt jaunas spējas un paraudzīties uz sevi no mazliet cita rakursa. Nu un vienkārši palēnināties. Mazāk forši ir tas, ka pēdējās 3 nedēļas jau nodzīvoju karantīnas režīmā, strādājot no rīta līdz vēlai naktij bez atpūtas un izklaidēm, un tieši tagad beidzot bija ieplānoti izbraucieni, teātri, tikšanās, baseini, pārgājieni, pucēšanās. Arī pēdējo nedēļu darba steiga izrādās velta, jo grāmatu martā atvērt nevarēs. Bet tajā ir pat kaut kas zīmīgs, lūk, kā neparasti sakritis. |
