Jā, Kihelkonna tikko arī bija pārpublicējusi rakstus par šo pašu tēmu.
Man nav pamata apšaubīt, ka populācijai kopumā tieši tā arī ir.
Vienlaikus - mana līdzšinējā pieredze tomēr visai pārliecinoši pierāda, ka dažos gadījumos (tādos kā manējais) kustīgumam ir izšķirošā loma. Turklāt - ja kāds izmēģinās kustīgumu, sliktāk viņam/viņai nekļūs, pat ja svaru nezaudēs.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Turklāt, ļoti iespējams, ka arī man pēc dažiem gadiem viss būs citādi.

(Reply to this) (Parent)

Protams, to es nemaz negrasos apšaubīt. Pie tam pietiekami lielam un regulāram kustīgumam kaut kāda nozīme arī ir, proti - ja tu katru dienu stundu skriesi tas nevar neatstāt iespaidu uz svaru (ja vien šī skriešana nepavairos apetīti, u.t.t.) - bet tā nelaimē ir tā, ka līdzko apstāsies katru dienu stundu skriet, svars būs atpakaļ. Pie tam, kā jau mēs vienojāmies (jo par to taču nestrīdamies), katram organismam tie noteikumi un likumsakarības atšķiras. varu tikai teikt, ka apskaužu tos, kas piedzimuši ar laimīgo lozi - pazīstu kretni daudz sieviešu vairs ne meiteņu gados, kas var ēst kā zvēri un visu to treknāko, un daudz, un vienalga paliek špickas. Un nemaz arī nekustas daudz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

http://klab.lv/users/kihelkonna/598256.html tas bija šeit. ka regulāri skrienot mierīgi var turpināt pieņemties svarā. tur ir arī mazliet par kaloriju sadalījumu.

un te, http://klab.lv/users/kihelkonna/575355.html piedod, ir mana kārnā personiskā pieredze ar novājējošu uzturu. sk nodaļu 2 un nodaļu !.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies, bija interesanti. Es gan nekad neesmu spējusi tam visam pieiet tik zinātniski un apzinīgi, bet 'os to lasījusi esmu un principā kaut ko līdzīgu ari piekopju. Proti, manā uzturā praktiski vispār nav graudaugu un kartupeļu (izņēmusm - kad nāk kādi viesi vai paši esam viesos), miltu izstrādājumu, maizes, saldumu. Arī ar augļiem nepārspīlēju. Dārzeņus ēdam, bet vajadzētu vairāk. Principā "diēta" izskatās apmēram šādi: brokastīs ola vai tomāts ar mājassieru, pa dienu - kā tu pareizi atzīmēji - tā īsti ēst nemaz negribas. Ja sagribas, pa fikso apriju kādu šķēlīti prošuto. Vakariņās gaļa vai zivs tā vai citādi pagatavoti ar tā vai citādi pagatavotiem dārzeņiem. Vai kāda āziesu zupa, vai tml.
Nu, protams, es zinu, kas varētu būt vainīgs, ka svars nekrītas... tas ir vīns.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vīnam nevajadzētu būt pie vainas, ja tas nav saldināts. paleo diētā tas skaitās pat vēlams, jo ir raudzēts un ar antioksidantiem.
atliek vien apskatīt taukus. rūdītam svara vērotājam tas varētu likties neiespējami, bet tajās novājinošajās ketozes dietās (un paleo diētā kopumā) vairums kaloriju (virs 60%) nāk no taukiem. Volsa, piemēram, ketozes līmenī ikdienā ņem 5 ēdamkarotes kokosriekstu eļļas.
te piemērs (nav gluži mans gadījums)
https://fitasaflea.files.wordpress.com/2014/02/primalpyramid-paleo-hacks.jpg

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, nu taukus es nelietoju tikpat kā nemaz. vajadzētu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vajadzētu. Olbaltumvielu & taukos šķīstošo vitamīnu absorbcijai, kā arī atsevišķu hormonu sintēzei.

(Reply to this) (Parent)

Paga paga. Pie pietiekama daudzuma vīna 60% kcal dienā no taukiem būs grūti salasīt vienkārši tāpēc, ka pārāk daudz kalorijas nāks no alkohola.
Vērts neaizmirst, ka grams par gramu vīnā ir 2x vairāk kaloriju nekā kokakolā. (nesaldināts vīns pret nediētisko kolu). Un vīnā tomēr ir arī ogļhidrāti. Jo īpaši, ja tie nav supersausie.

Ja cilvēks vaino vīnu pie sava liekā svara, diez vai ir runa par divām mazām glāzītēm vīna nedēļā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ō, es nezināju par to vīnu un kolu, nupat apskatīju, tiešām!

(Reply to this) (Parent)

jā, striktajās ketodiētās arī vīns ir noliegts (kāpēc mēs striktās nemaz arī tā neievērojam)

(Reply to this) (Parent)

Pārkustīgajiem ātrāk iziet no ierindas nolietotās locītavas un sirds.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad ir jāpārcenšas tik ļoti, cik ļoti neviens sākotnēji mazkustīgais nepārcentīsies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispār.. pārcenšas gan, daudzi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Var jau būt. Neesmu iepazinusies ar pētījumiem, taču, pavirši vērojot, šķiet, ka uz katru pārsportojošos indivīdu ir vismaz padsmit tādu, kuru veselības problēmās lielā mērā vainojams kustību trūkums.
Es pati personiski nepazīstu nevienu, kurš būtu skriedams ko sabeidzis - esmu tikai par tādiem dzirdējusi, tāpēc pieņemu, ka viņi tiešām pastāv. (Ušakovs neskaitās, jo negadījums joprojām ir mīklains un neskaidrs, oficiālajai versijai īsti neticu).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sabeidzis līdz kapsētai ir maz. (nē, nu sajuiņa ar sniega lāpstu katru gadu, protams, bet tas jau tālu un uz mums neattiecas).

Ar 'kā es tagad skriešu' pabojātas locītavas līdz vajadzībai pie ārsta, kas pasaka 'oi, nepareizi skrēji, vēlams izvēlēties citu sporta veidu' (un par spīti ārsta diagnozei, pēc pāris mēnešiem skriešana atkal) netrūkst arī cibiņos. Pie tam mēreni aktīvos cibiņos. Nezinu gan kuras no viņām pazīsti personiski, bet ir, ir.

Ja piesummē lieko svaru klāt, tad ar skriešanu neatgriezeniski locītavas ļoti ātri sabeidz. Jebkura sporta trenera rakstiņus par skriešanu palasi.

Tas, ka 30gadnieki ne vienmēr līdz ārstam aizvelkas, kad vajadzētu, ir vēl viens iemesls 'personiski nepazīsti'.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, man pašai kaut kā vienmēr šķitis, ka elementāra piesardzība nozīmē slodzes ļoti pakāpenisku plānošanu, kā arī magnija un glikozamīna dzeršanu, lai locītavas saudzētu. Jebšu arī ūdens var kļūt par indi, ja to neprātīgi lieto, taču vai nu tālab sludināt dehidratāciju kā glābiņu...

(Reply to this) (Parent)