Trash panda

ar šovakaru sākas pēdējās trīs ČKLST maiņas SpB. konkrēti svētki.

bettē, vispār ir tā, ka tvitterī kaut kad te kādu brīdi atpakaļ viens jūzerneims paziņoja, ka nomutējis visus "anonīmos". visādi cilvēki piekrita un tā. un es vispār drusku notriggerējos. kā rezultātā, sapratu, ka mans legal name that was chosen by other people before they even met me, man nekad nav bijis _mans_ vārds. nē nu, kā vārds ir diez gan ok, vane, bet nespēju, nekā nespēju ar to identificēties. nekad neesmu spējusi vispār. tad kaut kur pārdomās vispār sapratu, ka nav ar likumu (pagaidām) aizliegts, sociāli lietot citu vārdu. tad arī sapratu, ka vienkārši nespēju identificēties ar Proper Human name anyway. nepārprotiet, es nejūtos kā dzīvnieks vai putns, vai ķirzaka. es tā īsti neidentificējos ne ar ko, ja godīgi. es esmu kaut kāds random organisms, kurš nolikts uz pasaules.
līdz ar to. es vairs nelietošu savu legal name socially.
tie personāži, kuri nekad nav mani saukuši by my legal name, var turpināt mani saukt tieši tā, kā pieraduši.

also, pagājšnakt nogulēju apmēram 3 stundas no vietas. varbūt tā ir maza uzvara, bet tomēr uzvara, ja!
bet celties deviņos vienalga liekas nāve un mirstamais. liekas, ka jau puse dienas pagājusi. bet vēl nav pienācis pat parastais laiks ēst brokastis.

tas ir tik dīvaini, kad viss beidzot salauzts un tā atskaties uz pēdējo mēnesi, kad tas viss bijis kakbe full on, un saproti, cik šausmīgi vientuļi visu to mēnesi esi juties.

bet citās ziņās, mani šodien ļ, ļ notriggerēja ar tādu "too close to home", tā, ka drusku sarāvos izlasot.
šitāds te -
me: **doesn't eat**
stomach: **hurts**
me: **eats**
stomach: **also hurts**
me: ok, you know what, fuck you.

un taisīt spoķika listes ir tik sarežģīti.

kaut kā nejauši šorīt aizgāju klausīties Radiohead. noklausījos jauno singlu, kas Spoķikā izlikts. pagrozījos, padomāju, uzliku Hail To the Thief.
izrādās, ka There, There bija tā dziesma, kas bija jādzird pēc tam, kad aizsūtīju JBJ ziņas, ka nevaru šito vairs turpināt. jā, paldies.

bet vakar ballītes orgkomitejai bija īsākais un lēnākais gājiens iet. jūs pamēģiniet tos kalnus, bļaģ. anyway, toties Dobřichovices picērijā atgriezties bija tik patīkami. piezīmēšu, ka roku ziepju dispenser ir salabots, bet toties tualetes stūrī ir laterna, kas ir tik.. emm. nezinu. tāda, ka sajutos nepieklājīgi, ka atnācu bez lupstāja, this clearly is a memorial.

un vispār, gribu vasaru atpakaļ, kas te aiz loga par nekārtībiņu notiek tagad?

lingvista blodziņā varu vēl pastāstīt par valodu diskotēku galvā.

Vācijā, vane, visi runā vāciski. un es sapratu apmēram visu, ko man saka, jo nu, tās nemēdza būt pārāk intelektuāli sarežģītas sarunas. bet atbildes man visas galvā formulējās čehiski, tad attapu, ka čehiski nesapratīs. nākamā valoda, pie kuras smadzene sniedzās, protams, ka bija spāņu. un reizēm attapu tomēr kaut ko atbildēt vāciski. pārsvarā gan VZ pirmais paguva noreaģēt ar atbildēšanu angliski, ka nesaprot vāciski, kamēr es tur galvā šķetināju, kura valoda ir kura.
ir smieklīgi.

bet manā personīgajā blodziņā varu pastāstīt to, ka sāk konkrēti beigties interese par maniem abiem aktuālajiem mindfucks un to regular comms. apsveru domu pateikt šiem cilvēkiem, ka man vajag nelielu pauzīti, bet nav spēka ar to dealot. un līdz ar to gribas to visu salauzt un izbeigt pavisam, kam toties neredzu līdz galam profit, jo interese varētu atgriezties. labais tajā visā ir tas, ka toties tagad ir mazliet headspace pakustināt mazāk regulāras comms, kas atkal sagādā mazliet vairāk līksmības.

par romantiku:

svētdien vakarā nevarēju izlemt, vai atbildēt, vai nē uz JBJ (Jūzerneims Bez Jūzerneima) ziņu, atliku lēmuma pieņemšanu.
šodien ielīdu Her appā, pasvaipoju. nopūtos.
aizgāju atbildēt JBJ uz ziņu. nekā labāka piedāvājumā šobrīd nav.

brīžiem viesnīcā sanāca paskatīties BBC ziņas. ja godīgi, man liekas, viņi tur Lielmiestā un vispār uz salas ir tik nenormāli sajukuši prātā, ka gribas pārcelties atpakaļ, lai varētu vēlreiz demonstratīvi to huiņu pamest.

bet nu. darbs ir darbs. la darbs tomēr. dod naudu.
ceturtdien workshopā nenormāli izbesījos un noguru. Garijs mani uzmeta sadzert un aiziet uz Cinnamon, esot slīms mazais nabadziņš. tad nu aizgāju un noblandījos vismaz 10 km pa Camden / Islington, nu tur. attapos vecajā, labajā The Winchester. tur deva to lielisko sidru un kaut kādu ļ gardu paiku. vēl tur izblandījos pa barčikiem. viss norm.

piektdien, kā jau rakstīju, pamodos un sapratu, ka ņehuj neiešu ne uz kādu workshop, bet ofisu. tur urba un āmuroja. izvilku Mattie un Priekšnieku uz korejiešu ēstuvi pa dienu. Priekšnieks pēc tam pagrozījās un aizgāja uz workshopu. es viņam teicu, ka arī iešu, bet man vajag drop by the hotel. atbildēja ar: "get an afternoon snooze before the party! I wouldn't blame you." aizgāju ar kājām uz viesnīcu (ap stundas gājiens cauri visai City). pagrozījos un gāju uz Radisonu, uz workshopu. pa ceļam sapratu, ka visu ienīstu, negribu neko. pablandījos kā tāds pazudis jēriņš un nejauši atradu skvēriņu. piesēdu uz soliņa, klausījos mūziku, čatoju telepurķī, mierīgi. aizgāju uz to mega ballīti tajā beach bar. tas bija vēl lielāks facepalm nekā man likās, ka būs. neko, iedzēru pāris negaršīgus kokteiļus, apēdu kaut kādu halloumi un ananāsa iesmiņu. atradu DrN, uzpisos ar tērzēšanu, visādi iztērzējāmies, vēl tur kaut ko. kad DrN aizgāja tērzēt citur, ekskjūzoju sevi uz dāmistabu un aizlaidos uz tūbiņu, doties uz Canada Water, kur angār-pagalm-hipijnīcā mani jau gaidīja Marlīne.

vakar toties bija jāstrādā no lidostas. sāku rītu ar ananāsu sulu un sidru. sidrs palīdzēja savākties, kaut ko pastrādāju. tad jau bija tur jāņemas pa lidostu. un beidzot eventually ļāva tomēr lidot mā.
jūs pat iedomāties nevarat, cik pārlaimīga es esmu būt atpakaļ Prāgās. un SpB par laimi bija Gabinkas maiņa.

tagad laikam apdarīs darbus un aizies kaut kur aktīvi pabūt Prāgās, vot!

laikā no trešdienas rīta līdz, lai vai cikos es vakar aizgāju migt, es biju gulējusi kopā ap 11 stundām un pseidopasnaudusi stundu lidmašīnā. also, ceļojums uz 3 naktīm - līdzņemamā bagāža visa vienā mugursomā. jūtos sasniegusi personīgo packing nirvānu.

kad te nesen uzradās Marlīne, visa tāda, ka nupat esot atbraukusi no Dānijas un atcerējusies, ka es tak būšot Lielmiestā drīz. viņa vispār gribot no visiem izolēties un nevienu nesatikt, bet nu mani tomēr grib satikt. piedāvāja konkrētu laiku un vietu. es, protams, ohujā, bet nu piekritu. izklausās daudz labāk nekā tas beach bar, ja godīgi.
vēl viņa beigās teica, ka viņa neizskatoties un neesot tāda kā agrāk.
atbildēju, ka es vispār arī ne, bet nav jau nevienam jābūt kaut kam, I just want to sit with you, drink and be useless.
Marlīne: that sounds absolutely perfect to me.

un tagad ir jocīgi, jo tas ir mans pēdējais vakars Lielmiestā. zinot mūsu history, tur viss kas var notikt. bet, nav jau tiešām tā, ka mūsu savstarpējās lietas būtu iekonservētas un vienmēr notika un turpinās notikt pēc tiem pašiem scenārijiem. karoč, papildus motivācija sapakot visu līdzņemamo tā, lai tas viss satilptu unassuming mugursomā.

bet, kopš sidra festivāla, mans vienīgais Īstais iemesls braukt uz Lielmiestu vairs nav aktuāls. es jau svētdien lieliski sadzēros to gardo sidru no Tāboras.
(par svētdienu gan jau vispār uzrakstīšu citreiz.)
un man tik vājprātīgi negribas uz Lielmiestu.

pēdējā laikā visādās poly grupās novērotas žēlabas par un aizspriedumi pret relationship anarchists. un man tiešām, tiešām gribas pajautāt - vai tas, ka tu ar citu partneri esi uzlikusi jūsu attiecībām label, nozīmē, ka dzīve kā tāda vispār uzreiz ir mazāk randoma? relationship anarchy nav par pūt un palaid vien. manā galvā tā ir naturāli dinamisku lietu neierāmēšana zem labels to get them stuck in this one set way. kas nav tas pats, kas nepieķeršanās, drīzāk pat otrādi - flexible enough.

(monogāmu attiecību dinamikas te not applicable.)

vēl man ir tomēr jāuzraksta, ka aizvakar Rollijam teicu teikumu, kuru nekad nebūtu iedomājusies sakām:
"If I talk about one of the cows, it's usually to the other one."

un es totāli zinu, kāpēc Dr House bija tik nīgrs. man arī tagad sāp labā kāja apmēram tajā vietā. fuck me, that's irritating AF.

par festivālu psihenē reports laikam būs tāds, ka es laikam vairs neiešu uz festivāliem vispār.
EtF gan apgalvoja, ka tur (psihenes pagalmā kā tādā) varot iet romantiskās pastaigās.

bet mēs aizmukām no festivāla, aizgājām paiet iet pa pilsētu, kamēr vēl. tas bija ļ la. apm. un Cross Club tomēr ir forša vieta.

also, gribas, kaut man piemistu pacietība.

vakar iepirkos arhaiskākajā internetbodē, kādu nācies lietot pēdējo.. 10 gadu laikā, visticamāk. bet tad, kad nonācu ar lielām mokām pie maksāšanas lapas, nebiju gatava padoties un atmest ar roku, jo tik daudz jau tajā ieguldīts. delivery un payment options were too ridiculous to list them here. bet nu, viņi pieņēma manu pasūtījumu, teica, lai gaidu instrukcijas epastā. šorīt saņēmu epastu, ka, vot, mēs esam ar mieru notirgot tev šitos priekšmetus (uzmetot aci likās, ka visus, kuru es un EtF gribējām + kaut kāda dāvana), rekur mūsu konta numurs, samaksājiet šito te rēķinu ar bankas pārskaitījumu, tad gaidiet instrukcijas. ar interesi gaidu, kādas būs nākamās intrukcijas. ja tur būs kaut kur jāiet un "come alone", var stulbi sanākt, jo es tā īsti personīgi nevienu snaiperi nepazīstu. bet varētu padomāt, ka vispār te pērku kaut ko nelegālu nevis pāris šampūnus, krēmus un tādu hlamu.

bet toties šodien liekas, ka mani pēdējie divi attiecību mēģinājumi prasīja no manis tik daudz tā, kā manī ir ļ maz, ka joprojām diez gan efektīvi nogurdina pat tikai doma, ka būtu jāmēģina ar kādu vēl.
piezīmēšu, ka nevainoju konkrētās zajas ne pie kā, pati vien izvēlējos tā darīt.
tik daudz par mindfuckiem ar skatu nākotnē.

ja jūs zinātu, cik reizēm grūti ir izdomāt codenames aktuālajiem mindfuck dalībniekiem!