Trash panda

šodienas ieraksts būs par mīļoto Bill Bailey.

sākās šovs ar Brexit apspriedumu. mums par to domas diez gan sakrīt ("when I picked the name for the show (Limboland), I didn't know it will soon be the name of this country," "The country formely known as United Kingdom") un lielai daļai publikas arī (un, ja kas, tad Remain vēlētāji lielākoties tā nevēlēja, domādami par imigrantiem, bet gan paši par savu valsti un labklājību). nu, tikai man likās, ka māsai2 varētu būt diez gan sveša šī rūpe. un mūsu politiķi arī viņai nezināmi. bet tad bija muzikālais numurs un viss kļuva labi atkal. bija daudz lielisku joku, lielisku muzikālo numuru. bija metāla bērnu dziesmas un bija garais stāsts par Sir Paul McCartney satikšanu un valodas zaudēšanu. bija Moby kopēšana ar publikas iedziedātām vietām. bija ņirgāšanās par 1D (tā to mūsdienās sauc / raksta?) ("they moved like broken moths to a lighbulb, attracted by someone talented"(1D tuvojoties ģitāristam uz skatuves)). viss bija lieliski, secība jaukta, nav svarīgi. es nosmējos un pārsmējos. noplaudējos un nospiedzos. ā, vēl, vienu no aifōna defaultajiem ringtoņiem nekad vairs nedzirdēšu tā, kā pirms šovakara.

bet, ja tā godīgi, es arī sirdī esmu hipijs, kuram gribas būt roka grupā, dzīvot mierā, harmonijā, united with the world un bez 1D.

Mans Spanglish ir diez gan saprotams vietējiem. Vispār, šodien noķērām vispārējās laimes sajūtu. Sapratu, ka esmu atvaļinājumā. Sapratu, ka man tagad Londonā būs bail iet pa ielu. Sapratu, ka zilas debesis, spoža saule un gards, aukss dzēriens ir teši tas, kas tagad mums bija vajadzīgs. Rīt iesim atkal uz pludmali. Jā. Jo laimīgi iet mums te Spānijā.

Jo vakardien bija vakardiena.

Interneti pildījās ar pārstāstiem par cilvēkiem ielās, ar saukļiem "we won, go home", "let's make Britain white again", "go home, Polish vermin" un... Nu jūs sapratāt.

Vēl vakardien māsa2 netika pirmajā lidojumā un otro vienkārši atcēla, pēc 2 stundu kavēšanās, pie tam, atcēla, kad pasažieri jau stāvēja ārā blakus ļotenei. Vakardien bija tā diena, kad es pēkšņi kļuvu organizatorisks cilvēks, niknums savāca manas domas, radīja idejas un beigās liekas, ka viss jaunais plāns ir pat interesantāks. WizzAirs sola atdot naudu, sola tieši tik, cik es samaksāju par šodienas reisu. Expedia sola atdot naudu par vienu viesnīcas nakti tieši tik, cik man maksā tā nakts citas pilsētas viesnīcā. Tikai Easy Jets vakar atteicās pacelt klausuli, es klausījos holda mūziku 22 minūtes. Tur bija The Killers un tā. Bet tad aizgāja pa apli. Tagad braucu uz lidostu un ceru, ka viņi tur uz vietas tiks galā ar manu amendmentu piebukojumam. T.i. vajag atcelt māsas2 šodienas tiketu no Londres, bet tā, lai paliek piektdienas lidojums atpakaļ uz Londres.

Šodien laikam būšu nervu kamols līdz vismaz 4pm pēc Latvijas laika.

vārdos neizstāstāma bezspēcība, nogurums, izmisums, bailes, panika un vēlreiz nogurums. can't sleep, can't eat, don't want to think.
un tas viss papildus tiem referenduma rezultātiem. samīļoju kaķi, uzvilku kleitu, ar kuru ir labas atmiņas, uzšņorēšu jaunos vans ar taureņiem un došos pidarēt.

jo man bail. un tā liekas laba alternatīva idejai, ka jāizmēģina kā ir ēst breakfast cereal with beer (instead of milk).

I need a new life, as a lizard in Tenerife, living in that 5* hotel with a view to the ocean.

They got what they wanted. Kurās valstīs mūsdienās grib software testerus? Zināju jau, ka nevajag man to šejienes pilsonību.

Mums šovakar bija imigrantu ballīte. Rīt būs vai nu celšanās agri (nav exit polls, jo ķirzakcilvēki pateica, ka nevar tādas stock / fx marketu svārstības vienā vakarā), lai uzzinātu rezultātus, vai nu oversleeping past last minute, lai nebūtu jādīlo ar realitāti. Tādi mums jāņi. Un viena Dzīvesbiedra dāvana palika darbā uz galda. Jāatceras, ka nu jau jānes mājās.

Uzskatu, ka feminisms nebūt nesludina, ka visu jāvar pašai. Man tas nozīmē drīzāk to, ka es piederu sev, un man pienākas vienlīdzīgas tiesības pieņemt lēmumus un rīkoties pēc sava prāta lietās, kas attiecas uz manu dzīvi. Un tikt uztvertai kā pilnvērtīgam cilvēkam. un vēl ļoti forši būtu iemācīties adekvāti palūgt palīdzību un nejusties kā pasaules lielākajam fraud dēļ tā. ak jā, pēc apmēram 2 mēnešiem atkal vecumdiena un šogad tā liek ļoti izrevidēt pašai savus tarakānus galvā. Mācīties būt par labāku cilvēku pašai pret sevi. Jā.

Kaut kad biju uz bodi. Pēc bodes gaidīju busu uz māju virzienu. Viens jau bija redzeslokā (nu, buss, nu), tikmēr man garām pagāja sieviete, kura diezgan skaļi (I mean, es caur Anna Calvi dziedot man ausīs dzirdēju) stāstīja krievu valodā savam dēlēnam, ka viņa esot smagi strādājusi, kaut kādi radi esot smagi strādājuši un, paskat, rekur sieviete stāv (pamājot manā virzienā, kur citu cilvēku īsti nebija), viņa arī smagi strādāja, lai tev būtu skūterītis (nu tas, kur ar vienu kāju jāatsperas, nevis ar motoru), bet tu nenovērtē visas tās pūles! Un kā viņš nenovērtēja? Šis maziņais cilvēks (nu, ap 3 gadus vecs), lēni vilkās viņai pakaļ klusu raudādams, ka ir noguris. Tā lūk.

īstenībā man liekas, ka pa lielam mēs neesam atbildīgi par tiem kurus "pieradinājuši". es nevaru staigāt pa pasauli un vainot citus pie tā, kādas man iekšās pašai ir manas jūtas. protams, šeit doma ir par tām parastajām dzīves situācijām "girl meets girl, girl falls for girl, girl doesn't feel the same way". kad situācijās bijusi iesaistīta manipulācija, mind games un viss tas, tad tā vairs nav tā "pieradināšana" anyway.

Bija labs weekends. Klausos mūziku uz ausīm un domāju par dzeju. Kā es gribētu uzrakstīt kaut ko, kas būtu lifechanging. Ne gluži mainīt, bet parādīt citas realitātes šķautnes tā, ka tās nevar noliegt. Mīlestība ir liela. Lielāka nekā liekas.

Šodien nolēmām, ka vīriešiem, kuriem bail no manis (un tikai vīrieši apgalvo, ka viņiem esot bailes no manis. Ak, un vienai meitenei, bet tas bija milzum sen), patiesībā ir slēptā agenda. Ka viņi undermine me being a woman by stating that I'm not really a woman by not having the characteristics of a "woman". Un vēl viens mūsu bariņa vīrietis teica, ka viņš saprotot, ka tas varot būt pagrūti atzīt svešam vīrietim, ka esi feministe. Un tad mēs runājām, cik forša būtu pasaule, kurā nebūtu vajadzības pēc feminisma, jo visi jau būtu līdzvērtīgi.

Bet man sasodīti nenāk miegs.

upd.: aizmirsu pateikt, ka viens no lokālajiem takeaway savā čili mērcē nav skopojušies ar čili (unlike some others). drusku raudu, bet baisi labi.

Dūjiņa vakar bija atsūtījusi ziņu, lai piestāju pie viņas darbā pēc spāņvalodas. Šī ziņa mani sasniedza, kad es jau biju pusceļā uz mājām. Viņasprāt līdz sestdienai esot pārāk ilgi jāgaida. Kļūstu uzmanīga. Šovakar satikšos ar nedzerošo igaunieti. Iesim uz viņas mīļāko suši vietu.


Dažas sievietes priecājas par jauno #ShareTheLoad video, bet es nesaprotu, vai tur nav kaut kāds rasistisks zemteksts. Bet varbūt vienkārši atkal esmu trakā, kam nekas nav labi.

Ā. Vēl? Vēl. Domāju par to, ka gribētos atsākt valkāt gredzenu. Sudraba. Interesantu. Būs jāsāk pētīt atkal visādi made to order saiti. Ja jau meitene, ar kuru sarakstījos datinga aplikācijā, vairs neatbild. Un būtu laikam jocīgi pirkt no potenciālā datuma.

esmu pārliecināta, ka feminisms ir vajadzīgs pasaulei.
esmu pārliecināta, ka man vajag daudz vairāk censties praktizēt spāņu valodu.

Sēžu darbā un domāju lielo domu. Man uznākusi milzu lielā doma pēdējo nedēļu. Nav pat īsti skaidrs, par ko tā doma ir. Tāda pa pusei reflecting, pa pusei futuristic. Pa pusei realistic, pa pusei dreamy. Bet nekā konkrēta.

Klausos The Beatles. Aha, it's that bad.

Daudz laimes Ievām vārda dienā.

Biju internetos atradusi ļoti krutu feministu rakstu, kas iedvesmots no Peaches jaunākā video. Iepostēju to vienā feministu forumā. Un dabūju samazgas pār savu galvu no vienas sievietes. Viņa man uzrakstīja kādu 5 komentāru monologu nosodot rakstu un mani (par to, ka piespiedu viņu uz to skatīties). Kad uz viņas komentāriem sāka atbildēt citas sievietes, kurām raksts gan likās par tēmu, tad izrādījās, ka šī sašutusī sieviete nebija nemaz papūlējusies izlasīt neko vairāk kā virsrakstu un aplūkot titulbildi. Protams, tā pa lielam biju gaidījusi šādu reakciju, tāpēc pat necentos viņai atbildēt. Bet tad viņa izteica, ka esot domājusi, ka feministu forums ir tāds attīstītu dāmu klubiņš. Dāmu Klubiņš, mīļie cilvēki.

Dāmu Klubiņš.

Nopietni?

(Ne rakstu, ne video speciāli nelinkoju te, lai neuzzinātu neko jaunu par sevi. Jāatzīst gan, ka video ir diezgan traks. Nu točna traks.)