Trash panda

Saule ir forši, baseins ir forši, palmas ir laime. Aiz loga reizēm blēj kazas (vai aitas?). Pilsēta ir raiba, pilna dažādu smaržu un citu sajūtu. Falafelis nebija saldēts un sauss, bet tiešām dievīgs un gards. Viss taču ir lieliski. (Visi diedelnieki tak nāk pie Skaistās, ne manis.)

Tikmēr aviokompānija atsūta īsziņu, ka vēlas mani satikt lidostā 4 stundas pirms lidojuma. Papildus security checks, viņi taisnojas.

Parīzes traģēdija ir drausmīga. Bet mūs nepameta saruna par to, kas būtu, ja tas notiktu te, Londres. No visas ballītes es te biju vienīgā, kura te bijusi vistuvāk pēdējam šīsvietas bombingam. Un bija gan šausmīgi, gan arī everybody was really brave and didn't give into the fear. Bet pietiekami daudziem tolaik varēja redzēt, ka viņi izliekas brave.

Ir drausmīgi, ka, lai cik stipri mēs visi neizliktos, vienmēr būs kāds, kurš mēģinās mūs iebiedēt. Neatkarīgi no tā, kurām komūnām mēs piederam.

bļaģ, es jums teikšu godīgi, ka neesmu tālu no sava telefona settingu pilnīgas nonešanas un visa pārlikšanas. es atvainojos, bet Apple, čo za huj?
(ļoti labi saprotu, ka otrai māsai nevaru brukt virsū, bet nevaru neiedomāties, ka nebūtu šitajos sūdos, ja viņa nebūtu sačakarējusi manu apple id.)
bet nu, kas tas par tādu traģisku bagu?

citās ziņās - laika nav, viss (cits) patīk. Suffragettes filma gan patika, gan nepatika. visvairāk dēļ tā, ka noder atgādināt jaunatnei, cik grūti nāca tas, ko tagad tik daudzi iedomājas pašsaprotamu esam. tb - gan parādīja the ultimate upuri, gan nepastāstīja īsti, kāpēc tas viss tā notika. (jo nu, fak, cik entitled daži mūsdienās jūtas.)

sestdien domāju tusēt pa māju un instalēt Visual Studio un Windows 10. nē, otrādi. nu jūs sapratāt.

bieži vien daudz kas cibā neierakstās, jo gluži vienkārši zinu, ka visus manus viedokļus var izmantot pret mani. Kaut kā rakstīt par bietēm un trakumu tas netraucē. Tomēr, daudz citās lietās traucē gan. Pat manai atlasītajai cibiņu grupai. Nez, bērnībā mācīja, ka meitenes ir jāredz, nevis jādzird. :D

Trakumam savā ziņā ir taisnība, ka nekam īsti nav jēgas un visa tā jūsu laime ir viens vienīgs pašapmāns. Bet trakums arī skatās uz citiem un izraisa domas par tēmu, kāpēc citi tādi laimīgi? Reizēm liekas, ka pasaules sodība ir dēļ cilvēku nemitīgās vajadzības salīdzināt sevi ar citiem.

Tātad mūzikas blodziņā.. nnu labi, cik ta tur tās mūzikas bija?

Amandas stāvoklis ir visai redzams. faktiski, tas bija otrais, ko es viņā pamanīju. (pirmais bija mati, man ir neskaidrības par viņas matiem.) Neils ir cēls. acīmredzami, ka anglis. (sorry, amerikāņi.) Nolasīja smuku rakstudarbu par ideju nemirstību. Tad aizrunājās par to Čārlija lietu un tā. un tad Amanda nodziedāja (jāsaka, ka ļoti pamatīgi) (pati piespēlējot sev klavieres) veco labo "The Killing Type".

Nu tur, izrādās, bija kaut kāda žurča vakars, kuru abi augstākminētie bija vadītāji (nu un salikuši vienu žurča numuru kopā arī), tātad bija arī visādi viesi. jocīga skata poēte, diezgan agresīvs kōmiķis (par kuru es nez kāpēc nekad neko nebiju dzirdējusi), džeks no Radio 4 un viena cita rakstniece (kas esot sarakstījusi grāmatu par Neilu). Neils un Amanda daudz runāja par vārda brīvību un pāpratumiem internetos un tā. Amanda uzdziedāja vēl ik pa brīdim. Bet vienā brīdī, kad Neils kaut ko runāja, viņa drusku atgūlās un apsedzās ar pledu :D Neils arī nodziedāja vienu dziesmu ("I googled you" bija biežākā rindiņa?). Nedzirdētajam komēdianam bija labs joks par to if you're something, clap your hands, nu tur versija "If you're depressed and medicated, clap your hands" un tādā garā. ļ. labi sanāca.

Beigās Amanda uzņēmās vēl "Ukulele Anthem", bet divreiz ņēma pauzi dziesmā, jo palika grūti. vienreiz pat skrēja ūdeni padzerties.

Izklausās sausi un neinteresanti, kad tā uzraksta, bet bija milzīgi lieliska atmosfēra un mēs visi vienojāmies biežās gavilēs un applausos.

Un, ja godīgi, drusku sajutos, ka tieku izglītota. Jo patiesībā cilātās tēmas bija nopietnas un skar mūs visus. bet šādā veidā tas likās lieliski un fantastiski.

es viņus abus briesmīgi mīlu un man briesmīgi jāturas neiegādāties visas Neila grāmatas uz kindles (jo man jau tā sapirkto un savilkto grāmatu tur pietiks vismaz pusgadam, ja daudz dzeršu - tad gadam).

pa nakti sapnī dzēru ar dzeina un Mr H kaut kādos sirreālos Rīgas ūceņos, kas bija palikuši pāri no Rīgas bombardēšanas.

ak jā, es nemaz neesmu jums pastāstījusi par savām ziņām no Polijas. tur cilvēki aktīvi iegūstot šaujamieroču nēsāšanas atļaujas un pašus ieročus arī. viņi saka, ka sportam, bet vispār tā ir reakcija uz esošo politisko saspringumu.
(nepārbaudītas ziņas no poļu kolēģa, kurš tagad dzīvo Polijā)