Trash panda

ceturtdienas vakars, you know what it means.

bijām 6 pacienti - francūžu pāris, vēl viena redzēta seja un 2 Anma newbies. viena no newbies bija impressive, viņa tiešām bija impressive, cik nu es tur redzēju. vispār biju ļoti aizņemta būdama pati savā ķermenī. stāvēšana uz vienas kājas joprojām ir diez gan grūti. bet vienā no saāķēšanās pozām es beidzot varu izdarīt vienu lietu, kuru nekā iepriekš nevarēju. jūtos ļ lepna. visā visumā bija lieliski, kā jau parasti. sajutos, ka esmu tomēr progresējusi visur kur. un headstand. oo! headstand. tad, kad Anma atgādināja par daļu svara uz pleciem, izdevās pat diez gan normāli pašai noturēties. wheel gan joprojām nesanāk.

nākamā ceturtdiena būs šī gada pēdējā ceturtdiena pie Anmas. kā jau katru ceturtdienas vakaru, apņemos tomēr mājās vēl piestrādāt pie visādiem šitiem. it kā man ir tie jōgas video, ar kuriem agrāk niekojos. varētu tos atsākt, bet tie bija pārāk viegli vispār. vai varbūt kādam ir kādi interesanti ieteikumi, kā mājās to lietu pašai padarīt? jo Anma būs prom līdz janvāra vidum. tur taču viss iedzītais progress būs zudis.

ir ceturtdienas vakars. Win ir uzlicis savu apdeitu. parunāsim par aštangu.

tātad šodien atkal biju vienīgais pacients. kad Anma man to paziņoja, nekā nevarēju noslēpt, ka vspār man patīk. hehe. tad nu. uhtī.
mums ir tāda kā aštangas rutīna, kurai mēs ejam cauri divatā. man liekas, ka tāpēc, ka viņa tad redz manu progresu, ka es arvien vairāk no tā varu. šo to bez bloka, šo to ar papildus twistu. ļoti grūti joprojām ir stāvēt uz vienas kājas, tāpat vēl pāris pozas ir grūtāk, jo nu, ļodzos. jā, zinu, zinu, jākačā rokas, jākačā core. apņemos pa mājām pakačāties uz nākamo.
anyway. nodzinos atkal pamatīgi. Anma katru reizi man uzliek kādai no pozām grūtāku versiju. un es katru reizi esmu totālā šokā, ka kaut kā pat sanāk izdarīt. šur tur nesapratu ķermeņa loģistiku. šur tur Anma drusku sapinās. bet tempo bija labs un tiešām, tiešām atkal bija tā Pareizā sajūta par to, ka esi te un tagad savā ķermenī.
nu un, neizbēgamais headstand. kad braucu uz, domāju par to, ka šodien netaisīšu, bet, tā kā biju vienīgā, tad bija jātaisa. pamēģināju pirmoreiz un it kā pat kaut kā noturējos uz brīdi, bet pirksti. pirksti fucking slīd. noslaucīju dvielī. arī bija tā so, so. Anma iedeva savu hand sanitizer, moš tas palīdz. uz mirkli tiešām palīdzēja. joprojām nevaru pati uzcelt kājas, bet nu jau stabilāk turos, kad esmu taisni. Anma teica, ka milzīgs progress esot. pilnīgi sasarku, ko gan noteikti zem nodzīšanās sakarsuma nevarēja redzēt. bet nu, fuck, this is the thing.

btw, Ras, jā, viņa uz baltajiem un klusajiem pa Latviju, bet kaut kad došoties uz Miami.

toties atgriezīsies janvāra vidū uz Lielmiestu tai pat datumā, kad es no festivāla. ļ la. vienīgais, ka uz to balto un kluso laiku vajadzēs kaut kā pa mājām vairāk pamēģnāt pašai padarboties. jo jau divu nedēļu laikā drusku zaudēju formu, pa tām visām nedēļām tak stulbs var palikt.

ceturtdienas vakara Anmas jōgas apskats. es zinu, jūs jau nevarējāt sagaidīt.

šodien bija tas francūžu pāris un kaut kāda vēl viena zaja. es divas nedēļas nebiju bijusi un darbs mani ir nomocījis, bet es turējos, cik varēju.
tree pose man nepadevās necik. pāris balansa pozas arī nu tā, ļodzīgi. bet es savācos. ļodzījos, ļodzījos, bet nu kaut kā. gandrīz visu varēju izdarīt. tempo bija lēns, jo nu - vairāk cilvēku. bet toties pozas bija vairākas visādas, ko nekad iepriekš nebiju darījusi. uhti. tieši tas, ko man vajadzēja. pilnīgi tas. atslēgties no visas pasaules un būt savā ķermenī.
visādi lieliski bija. kaut kur pa vidu beidzot sapratu, ko domāju par to, ko visu esmu (negribīgi) uzņēmusies. bet nu, Watson quote ("It is what it is") un tā tiešām arī šobrīd ir.
bet tad bija jātaisa tiltiņš un pēcāk vispār uz galvas jāstājas. secinājums ir tāds, ka man ir ļoti vārgas rokas. to vajadzētu kaut kā uzkačāt. kājas visu ko var, rokas - ne tik ļoti. stāvot uz galvas bija bail, bet vairs ne tik ļoti, kā agrāk. also, pirksti neslīdēja. iespējams tāpēc, ka tempo bija lēnāks nekā tad, kad esam divatā, un biju mazāk nodzinusies. bet nu. uff. jā.
secinājumā - vajag uzkačāt roku un vidukļa muskuļus.

Anma sola vēl 3 ceturtdienu vakarus līdz šitam te, baltā un klusā pārtraukumam.

ja godīgi, darbs mani ir nomocījis līdz tam, ka truli skatos darba čatā un nekā nejaudāju vairs reaģēt. nu cik jau vēl. nu kur vēl?

also, gribu jaunas austiņas. aizgāju amazonā un secināju, ka mīļotajam Sennheiser nav īsti tādas, kādas gribētos manā price range. (nopūta) problēma ir tāda, ka es gribu over ear. man tagad ir on ear and it's doing my head in. it's not a pun, it's true. apsveru domu ieviest wireless, bet vai man tiešām pietrūkst devaisu, kuru battery life jāmonitorē? also, kur prikols nopirkt kļovas ausis, kuras klausās saspiestu mūziku? jeb mūsdienās cilvēki māk uztaisīt tā, lai smuki skan?

tik daudz jautājumu, tāds slinkums gūglēt. anyway.

vakarā pie Anmas uz jōgu. varbūt tas beidzot kaut kā ļaus mazliet atslēgties. jo nu, hello, week from hell.

ceturtdienas vakars. Anma jōga apskats.

headstand es nevarēju uztaisīt, jo man... slīdēja pirksti vaļā. laikam jāņem līdzi roku dvielītis un kaut kas tāds. jo es esmu apņēmusies tikt galā ar savām bailēm un uztaisīt proper head stand.

ā, šoreiz atkal biju vienīgais pacients Anmai. nodarbība bija perfekta - fast paced, tika pamēģināts izdarīt pēc iespējas vairāk. secināju, ka man vislielākās grūtības sagādā pārejas no vienas pozas otrā. īpaši, ja es stāvu uz vienas kājas.
Anma beigās teica, cik labi, ka es neesot aizgājusi uz beginners nodarbībām kaut kur, man tur būtu bijis totāls bōrings un nekāda progresa.

ir tik fantastiska sajūta. turpinu līksmi līksmot. ceturtdienu vakaru svinības. un ar katru reizi gribas izdarīt vēl, vēl vairāk.
un drusku žēl, ka sanāks izlaist divas nākamās nodarbības. jāņem līdzi jōgas stuff un jāsadomā kaut kāda jogošana.

kā es aštangoju un kā sekoju asinīm.

šodienas jōgā bija viens francūžu pāris. nebija man cheap private lesson. (kad ierados, Anma man jautāja, vai man viss sāpēja pēc pagājušās reizes. kaunīgi atzinos, ka sāpēja gan. vai ļoti sāpējis? nu jā, viss. uz ko viņa izveica uzvaras pilnu žestu un redzami apm ņurd) bet nu, viņi tur sākumā nevarēja saprast aštangot vai vinjasot. bet Anma saņēmās un novadīja mums nodarbību. ne tik fast paced kā ar mani divatā. (kas it kā bija labi, jo es esmu pārgurusi pēc 11 dienu darba nedēļas, bet tomēr man labāk patika, ka divatā izdarījām daudz vairāk.) aštangojām pēc labākās sirdsapziņas un francūžu ritmā. (btw, jūs zinat, ja, ka es katru reizi pirms jogas lietoju astmas inhalatoru, citādi no chance of breathing.) es pirmoreiz pamēģināju full head stand. fuck me, that's scary. apm ņurd.

anyway.

braucu mājās, klausījos Gabriela kaveru albumu, visa tāda emocionāla. sakārtoju dažas savas sajūtas. apm ņurd arī par to. un atbraucu līdz tuvākajai mājas tūbiņas stacijai. izkāpu ārā. a tur.. ēē. pāri ielai viss ar police tape norobežots, čuvaks ar mega statīvu vazājas un fotkā like there's no tomorrow. visi sastrjomījušies. cilvēki nervozē. bet kakbe nekā redzami neviens līķis tur negulēja. aiz police tape pārgāju pāri ielai (jo alus pēc jōgas ir the best thing ever) un gāju uz bodi... a tur... es, protams, nevaru pilnīgi droši apgalvot, bet kādu brīdi sekoju asinspilēm (tās veda uz bodi), bet tās beidzās tādā jauniešu bariņā, kas visi tusēja pie mašīnas. demonstratīvi šņaucot degunu pagāju garām tiem dodgy bērniem un gāju pēc als.
(klusībā domāju pie sevis: "that's what you get if not careful with a chainsaw," bet nu, tas jau mans tāds šitas te.)

šodien pa dienu sapratu, ka par spīti tam, ka organisms činkst un jūtas slims, es iešu jogot. galva pilna ar huiņu, organisms diktē noteikumus. nē. mēs iesim pie Anmas jogot. un šoreizīt iekrita tā diena, kad es biju vienīgā jogotāja, ja neskaita pašu Anmu. un tas jau bija lielākajā studijā. tad nu mēs paņēmām pēc pilnas programmas. pēc apmēram 20 min no manis tecēja sviedri ar tecēšanas metodi. bet es nepadevos. vienā brīdī attapos sēžot uz paklājiņa, apskāvusi celi un padusē man bija mani kāju pirksti. jutos ļoti, ļoti laimīga. un tagad organisms arī viss tāds - o, cik mums labi viss. *eyeroll*

beigās Anma mani atkal uzslavēja, ka es baigi daudz ko varot izdarīt. teica, ka, tā kā es tur viena vien bijusi, viņa esot pamēģinājusi pēc iespējas vairāk visu ko. māju ar galvu un stulbi smaidīju aiz laimes.

tagad viss trīc. apm ņurd.

bija man kādreiz tāds Nežēlīgais Aivans, pie kura gāju cilāt dzelžus. Aivan, es atvainojos, you ain't seen nothing.

man lokālais barčiks ir diez gan interesants. par spīti tam, ka man tur daudz neaicinātas uzmanības tiek, tur ir diez gan jestri. tur ir visādi dīvaini cilvēki. un trešdienās un svētdienās ir bārmene Džemma. Džemma ir vairākas reizes neaicinātiem cilvēkiem aizrādījusi manā vietā, ka es te nāku iedzert, nevis. barčika landlords arī ir foršs. tur ir visādi brīnumi, bet reizēm ir tik jauki. un vispār. es tur eju pasēdēt savā nodabā, iedzert, pačatot ar bar staff un Leo.

un. atnācu mājās labi iesilusi. un tagad gribas tikai uzjogot. bet laikam nebūtu tas prātīgākais. tāpēc iedzeršu vēl un centīšos pierimt.

ōōō! es biju uz to Ras ieteikto jogošanas nodarbību. pirmkārt, mēs tur bijām tikai divas pacientes, bet arī tad tur nebija tik daudz vietas :D bet nu, oktobrī tur sola, ka būs lielāka studija.
bet nu omg. es šitik fantastiski nebiju izmocījusies ļoti sen. totālas mokas, totāla sajūsma. dodiet vēl.
also, beigās dabūju uzslavu, ka esot diez gan lokana un man nemaz nevajagot beginneru līmeni, vajagot iet pie viņas vēl.

cik ļoti tomēr uzlabojas noskaņojums, kad var par kādu mazliet paņirgāties no rīta. uzreiz tā daudz līksmāk. also, apmainījāmies ar cat pics.

citās ziņās, aizrakstīju tai Ras ieteiktajai jogotājai. viņa teica, ka nūūū, nav viņas klases baigi priekš beginners, bettē, klases esot tik mazas, ka varot individuāli visiem pieiet, lai tik es atnākot pamēģināt. iegādājos savu vietu klasē. tagad visa priecīgi satraukta gaidu ceturtdienu.

ak jā. vakar biju izgājusi uz lokālo pabu. jo bodē sapirkos tik daudz dzērienus, ka 3/4ceļā uz mājām vajadzēja piesēst uz dzērienu. lūk. tur bija kaut kāds vīrietis, ja, kurš bija kā izkāpis no The Sweeney! :D totāli. viņš bārmeni sauca par "govern'r" un visādu rasistu sūdu runāja. sauca manu g&t par "mother's ruin" un tādā garā. viņš runāja tik daudz, ka es paguvu izdzert divus g&t's, kamēr viņš savu vienu nebija pabeidzis. tad ļ priecīgi attapos, ka varu iet mājās un tajā vairs neklausīties. drusku palika žēl bārmeņa, kuram tur bija vēl drusku jāpaliek. bet nu, viņam darbs tāds.

bija lielisks vakars. saņēmos un satikos ar Elenu. aizgājām uz biešu dejošanas nodarbību. tur mācīja valsi (atkal). Elena man tur dīca, lai es vedot viņu prom, bet uz nodarbību es piespiedu viņai palikt. hehe.
pēc tam, kad sākās sociālās dejas, Elena teica, ka davaj ejam uz gotu bāru, tur būšot dragons. padomāju, teicu: "ok. I'm tired of this anyway. I don't get touched by this many women in a week, let alone in an hour." gotu bāru ar dragonu neatradām gūglē. es atradu rokeru bāru netālu. domāts - darīts. gājām. pa ceļam padirsāmies ļoti veselīgi. Elena ir lielisks cilvēks. ar viņu var visu, visu apsmiet un arī izrunāt, vienlaicīgi apsmejot. tralalā un tā. pie roka daivbāra durvīm I got manhandled. bet nu. iegājām iekšā, tur bija drūmie metaļori. man mugurā bija puķaina kleita un zilas kedas. Elena bija biksēs un oversized džemperī. bet nu, tur bija daži vēl neiederīgāki ļauži, par kuriem mēs lieliski paņirgājāmies. iedzērām. parunājām, pasmējāmies. man trūkst balss tagad, cik smieklīgs vakars bija. also, tur vienā stūrī ik pa laikam kaut kādi čuvaki drūmi hujārīja ģitāras un kliedza mikrofonā. visas dziesmas bija tādas, kas visas likās pazīstamas no kaut kādiem 80-90tajiem :D bet ne gluži, lai būtu precīzi tās. uzzināju, ka Elenai patīk gotiskas rudmates. vai es jau teicu, ka nosmējāmies? sarunājām, ka atradīsim labākus veidus kā tikt mā no turienes, tad iesim uz rokeru daivbāru vēlreiz.

cik uzjautrinoši, kā mums vajadzēja 2 gadus garu puslīdz blā huiņas runāšanu, kas kļuva kvalitatīvāka un kvalitatīvāka, lai beidzot pēc 2 gadiem sāktu runāt tik šausmīgi kvalitatīvu un īstu lietu. tā, ka es viņai kaut kādā ziņā pat uzticos beidzot.

mājupceļā klausījos AFP dīvaino gōtu albumu. apm ņurd.

ko vajag mācīt cilvēkiem, kuri dejo valsi, lai izklaidētos?
to, ka follower roka, kas iet uz leader pleca, ja to atbalsta pret to plecu, īstenībā kļūst smaga un pēc tam sāp plecs.
un, kas to būtu domājis, ka es pat esmu diez gan ok leader valsī. well, for a person who knows only basics.

also, padejoju ar Elenu. skatījāmies viena otrai acīs un runājām par pašnāvībām. Elena ir šeit un viņa ir ciniska, people hater un up for a laugh.

citās ziņās, izglītoju citu cīņubiedri par RBF šovakar.

vispār atrast sev yoga mat ir aizņēmis jau kādas pāris stundas mana laika (nu ok, man te vēl daži čati fonā un mazliet vēla darba). un so far esmu tikai arvien vairāk sevi apjucinājusi. (eco / pvc / +towel / +linen, kā man saprast?) (UPD.: ok, there is a wikiHow page on how to choose a yoga mat :D)
bet zināms ir tas, ka esošais mat ir pilnīga huiņa un pēc iespējas ātrāk jānomaina pret kaut ko jēdzīgu.

citās ziņās, tas, ka pēkšņi ir uzradusies cīņubiedre, kura modina visādas patīkamas sajūtas, neattur mani būt par mani. kas ir gan labi, gan ne tik, pie tam vienlaicīgi.

laikam dzīvē pienācis tas brīdis, kad vairāk par jaunām kleitām gribas jaunu un labāku yoga mat un sakarīgāku laptopa somu.

MP šodienas piedāvājumam iet skatīties comedy vienā no reviews ir rakstīts "spunkstorm of bad taste", kā tur var ienākt prātā, ka es to gribētu redzēt? (nopūta, žests.)

nu, jā. Sports. Tā īsti nezinu, vai tas, ko es tur mēģinu izpildīt pēc nežēlīgā Aivana norādījumiem, tiešām var saukties kā nodarbošanās ar sportu, bet nežēlīgais Aivans apgalvo, ka es progresējot. Tad jau gan jau nav tik slikti. Sev par laimi, darba kolēģus, kuri visi arī iet uz to pašu gym, parasti satieku kaut kur uz kāpnēm nevis aizelsusies on the floor, giving up on the last burpie.

Toties Garijs man atgādināja par Didi. Kādu brīdi nav bijis ne ziņas no viņas. Visa šitā Marlīnes farsa sakarā, totally forgot about her. Hmm, nu nezinu. Laikam jau it's a pointless exercise (pun (or reference) not intended).

Weekendā jāstrādā un, iespējams, jāiet apskatīt viena māja.
Un vēl tas AFP koncerts Brighton. Annija tur būšot. Marlīne nav izlēmusi, vai brauks. Pat nezinu, vai gribu, lai viņa brauc.