kā es aštangoju un kā sekoju asinīm.

šodienas jōgā bija viens francūžu pāris. nebija man cheap private lesson. (kad ierados, Anma man jautāja, vai man viss sāpēja pēc pagājušās reizes. kaunīgi atzinos, ka sāpēja gan. vai ļoti sāpējis? nu jā, viss. uz ko viņa izveica uzvaras pilnu žestu un redzami apm ņurd) bet nu, viņi tur sākumā nevarēja saprast aštangot vai vinjasot. bet Anma saņēmās un novadīja mums nodarbību. ne tik fast paced kā ar mani divatā. (kas it kā bija labi, jo es esmu pārgurusi pēc 11 dienu darba nedēļas, bet tomēr man labāk patika, ka divatā izdarījām daudz vairāk.) aštangojām pēc labākās sirdsapziņas un francūžu ritmā. (btw, jūs zinat, ja, ka es katru reizi pirms jogas lietoju astmas inhalatoru, citādi no chance of breathing.) es pirmoreiz pamēģināju full head stand. fuck me, that's scary. apm ņurd.

anyway.

braucu mājās, klausījos Gabriela kaveru albumu, visa tāda emocionāla. sakārtoju dažas savas sajūtas. apm ņurd arī par to. un atbraucu līdz tuvākajai mājas tūbiņas stacijai. izkāpu ārā. a tur.. ēē. pāri ielai viss ar police tape norobežots, čuvaks ar mega statīvu vazājas un fotkā like there's no tomorrow. visi sastrjomījušies. cilvēki nervozē. bet kakbe nekā redzami neviens līķis tur negulēja. aiz police tape pārgāju pāri ielai (jo alus pēc jōgas ir the best thing ever) un gāju uz bodi... a tur... es, protams, nevaru pilnīgi droši apgalvot, bet kādu brīdi sekoju asinspilēm (tās veda uz bodi), bet tās beidzās tādā jauniešu bariņā, kas visi tusēja pie mašīnas. demonstratīvi šņaucot degunu pagāju garām tiem dodgy bērniem un gāju pēc als.
(klusībā domāju pie sevis: "that's what you get if not careful with a chainsaw," bet nu, tas jau mans tāds šitas te.)