svētdien bija neliela socializēšanās ar hūmaņiem, no kuriem viens nebija mani saticis kopš te dažu labu cibiņu kāzām. mind you, tā vispār bija pirmā reize, kad šis hūmanis vispār mani satika. so. anyway, bijām iepļurkāt. vispirms uzēdām Kozlovnā un tad aizgājām uz Brāļiem iepļurkāt tā norm. kaut ko tur runājām par vecumu un ko tur...

un šis hūmanis viss pret mani tāds: pffft, ko tu no vecuma saproti!
atbildes vietā es mazliet pieliecu galvu un rādīju uz saviem matiem un visa tāda: dude, what do you mean?! tā nav matukrāsa!
hūmanis mēreni apstulba un sāka konkrēti stostīties: kā nav?? nav? ... O_O ... es ... domāju, ka .. O_O ... nu .. tie krāsoti!
es brīdi neticīgi skatījos: you must be joking O_O
hūmanis: nē, es nopietni, es nejokoju, es domāju, ka tie ir krāsoti!
VZ: beidzot arī es klātienē šito dzirdēju!

nu tas tā, ja kādam likās, ka manā sirmā vecumā es esmu iemācījusies uzvesties / izskatīties pēc.. well.. cilvēka sirmā vecumā :D

.

un vēl man vienā podā ir granātābolu dīgstu birzs, par ko man ir ļ, ļ mixed feelings.