Hotel Sázava.

protams, to neatrast bukingkomā vai ekspēdijā, bet gūglē. piezvanot uz šo iestādi, var nobukot istabu. zaja esot prasījusi, kad mēs būsim, VZ teica, ka pēc stundas, zaja esot teikusi, ka nu tad pagaidīšot mūs. aizejam, tur kaut kāds restorāns ar pjaniem cilvēkiem, aizejot otrā pusē, kur likās, ka būtu reception, ir vienkārši back door, kas ir aizslēgtas. neko, gājām atpakaļ uz restorānu un gājām caur turieni. pieceļas no galda zaja, kura apjautājas, kāda mums te vajadzībiņa. ā, mēs te gribam palikt, ok. zaja izraksta mums kvīti uz papīra manuāli un paprasa krōnas. kartes, protams, ka neņem. kur bankomāts? zaja nevērīgi attrauc, ka tak laukumā. pie jautājuma, vai nevar samaksāt vēlāk vai no rīta, zaja apdomājas un vispār gribot drīz iet mā. rīt arī negribot nākt no rīta. nu ok, lai atstājam viņai naudu istabā uz galda. tad viņa paņem atslēgas no skapīša un paskaidro, ka restorāna ieejas puse paliktuvē būs slēgta. bet! tajās aizmugures durvīs, rekur šitā atslēga atslēdz šitās. un ved mūs augšā. protams, ka jākāpj uz pēdējo stāvu un, izejot cauri koridoram, kurā ir divas istabas ar ciparu "8" uz durvīm, nonākam pie durvīm ar uzrakstu "aparte". te man radās aizdomas.

istabā ir četras gultas, trīs dīvāni, krēsli, ledusskapis ar uzrakstu "goddess", mikroviļņu krāsns "luxtronic" skapis, teļiks, divi galdi, paklājs nez kāpēc ir uz grīdas, nevis pie sienas. vannasistabā ir pods, divas izlietnes, stūra vanna bez dušas aizkara. istabas koridorā un vannasistabā gaisma ieslēdzas automātiski. uz viena no galdiem ir divi alus kausi, dažas krūzes, daži šķīvji, dīvaini galda piederumi, kuru pielietojums ikdienā nav gluži skaidrs, cukurtrauks ar cukuru, sāls, pipari, tējkanna.

izejot no vannasistabas VZ man teica, ka dušošanās nebūs tāda, pie kādas pierasts, bet negribot man sabojāt pārsteigumu. pārsteigums, protams, izrādījās tāds, ka ūdens tek tikai pa krānu un to nekā nevar piedabūt tecēt pa dušas galvu. vannu nevar pielaist ar ūdeni, jo nav notekcaurules aizdambējamā. vispār arī aukstā / karstā ūdens menedžments bija salīdzinoši fiddly, bet varēja kaut kā tur tomēr tikt ar to galā. uz fēnu es pat necerēju.

kad vakarā prasījām zajai, cikos jādodas prom no rīta, viņa teica, ka nu, nav baigi agri, varam līdz divpadsmitiem. ko no rīta ļoti novērtēju. tad nu divpadsmitos pagrozījāmies, atstājām cash un istabas atslēgu uz galda, kāpām lejā. starp citu, vienai no istabām labeled ar 8, bija mazliet vaļā durvis, kuras centīgi virinājās. lejā tiek secināts, ka pilnīgi visas durvis uz āru ir aizslēgtas. kamēr VZ kāpa augšā pēc atslēgas, es sadzirdēju veļasmašīnas skaņas. tātad zaja bija tur bijusi. tagad, protams, neviena nekur nebija. atslēdzot ārdurvis, protams, rodas mazliet cita rakstura jautājumi. piemēram, ko tagad ar atslēgu? tiek apstaigāta teritorija un nekur nav solītā bunduļa, kur iemest atslēgu. VZ nopūšas, atslēdz ārdurvis, uzkāpj atpakaļ uz mūsu istabu, atstāj tur atslēgu, kāpj lejā.

visticamāk nekad neuzzināsim vai tad, kad zaja atnāca uz darbu, istabā joprojām bija cash un atslēga uz galda.

pēc visa tā tikai aiziets uz vietējo Kozlovna, kas pie stacijas. ieraugot, ka pasūtījumi tiek pierakstīti elektroniskos devices, rodas cerība, ka te varēs norēķināties ar karti. kā vēlāk izrādījās, tas bija maldīgs assumption. toties ēdiens tur bija abnormāli lēts, gards un varēja iegādāties pusporciju! vienīgais, es viņiem ieteiktu izlikt arī kaut kādu dzērienu menu, lai nabaga tūristiem nav jāmin, kādi tieši dzērieni ir viņu piedāvājumā. to apteksni, kura neko īsti nemāk, laikam jau nevar aizvietot ar citu, jo drošvienka nav jau neviena cita, ar ko aizvietot. motivācija iekārt griestos projektoru, facing towards the glass door to the garden, arī nav manam prātam gluži obvious. bet nu, tāda tā Sázava laikam. labi, ka ir Prāgas.