Šodien kaut kas lika aizdomāties par sevi attiecībās vs sevi single. Padomāju, paurķējos atmiņās un tad saņēmos nopūst sentimenta putekļus no tām atmiņām. Jāatzīst, ka visas attiecības, kuras man bijušas, ir darījušas mani eventually ļoti nelaimīgu. Lai cik vientuļi reizēm nebūtu esot single, tas mega nelaimīgums, kas vienmēr bijis attiecībās, tas ir bijis daudz, daudz lielāks.
Vēl te vakar tā soļoju no MP uz staciju un sapratu, ka manā dzīvē ir vēl dažas totāli nenodefinētas attiecības ar dažiem cilvēkiem, bet nez kāpēc tās mani tā negrauž kā tā Marlīnes lieta. Ir cilvēki, ar kuriem man ir kaut kāda tuvība, bet tak nezinu īsti - kāda un kā to saukt. Un vispār tas nesagādā nekādas problēmas tādā pat garā turpināt - nenodefinēti.
Jā, zinu jau, ka gribēju beigt rakstīt par šo tēmu, bet man ir tiesības pārdomāt, hehe. Bet varbūt beidzot izdosies atslābt, hehe.